HMONG CATHOLIQUE

Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.

Copyright@2010 Hmong Roman Catholic / Pictures-all rights reserved, reproduction and copy prohibited _HMONG: USA,FRANCE,GUYANE,THAILANDE,VIETNAM,LAOS,CHINE...

Tsev teev Ntuj XH.XYOOJ THOJ PAUL, zos Tiaj Ntxhw

Gallery


Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty

Latest topics

» Tswv Ntuj txoj kev Khuv Leej Neeg.( Neuvaine à la Divine Miséricorde)
by Maiv Tooj 27th March 2024, 11:22 pm

» Ua tsaug ntees.
by Maiv Tooj 21st February 2024, 11:33 pm

» DUAB MAB LIAB TSHIAB.
by Maiv Tooj 16th February 2024, 8:39 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO I 2022-2023
by Mim 10th August 2023, 7:04 am

» Cov zaj nyeem Hnub Chiv Xyoo A. 2022-2023
by Maiv Tooj 20th July 2023, 11:21 pm

» SAJ YES XUS KEV TXOM NYEM
by Maiv Tooj 7th March 2023, 6:34 am

» Tswv Ntuj ua tau tag puas tsav yam, F. Ts. Cob Tsib teb
by Mim 3rd February 2023, 11:33 am

» DAIM NTAUB QHWV TUAG NYOB TURIN
by Mim 29th January 2023, 9:24 am

» Txiv plig Tshaj Sawm (Harry Thiel ) Lub neej
by Maiv Tooj 28th December 2022, 8:25 am

» TXIV PLIG NYIAJ POV keeb kwm niam ntawv thoob teb ( Nias Ntawm no saib txuas ntxiv )
by Maiv Tooj 28th December 2022, 7:55 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO II 2021-2022
by Mim 24th November 2022, 9:06 pm

» COV ZAJ NYEEM Hnub Chiv 2021-2022 Xyoo C
by NrhiavTswvNtuj 18th November 2022, 8:28 am

Suav neeg tuaj saib, txij hnub 17/09/2010 los mus.


3 posters

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Mim 6th February 2012, 6:52 pm

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Hnub no peb ua hmoov nco txog 26 tus leej ntshiab Zij Pees uas lawv tau tuag ua tim khawv txog lawv txoj kev ntseeg.

    Xyoo 1549, thaum lub 7 hli tim 27, LN Francis Xavier mus txog Zij Pees teb, thaj tsam ntawm Nagasaki, nws npaj mus tshaj lub Moo Zoo rau cov neeg Zij Pees. Thaum lub 9 hlis xyoo ntawd, nws mus ntsib tus nom daimyo hu ua Shimazu Takahisa, thov tso cai rau nws tsa thawj lub tsev tshaj Ntuj Lus nyob Zij Pees rau Nagasaki. Tus nom kam, vim nws xav tias nws yuav tau kev ua lag luam nrog cov teb chaws Europe. Tiam sis xyoo tom qab xwb tus nom thim lus, nws ua ib txoj cai txwv tsis pub neeg tig los ntseeg Ntuj ntxiv.

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees 00Scan10001
    LN Francis Xavier mus nyob tau ob xyoos tawm, twb muaj ntau txhiab leej los ntseeg Ntuj lawm. Nws pib tau hauv paus rau lwm tus Franciscan tuaj nyob tshaj lub Moo Zoo ntxiv mus, ces nws rov los rau India teb xyoo 1551 tas- 1552 pib ntawd lawm, vim nws tseem xavmus qhia kev ntseeg lawm Suav teb thiab.

    Txawm nws tsis tau nyob ntev hauv Zij Pees teb los cov tub tshaj ntuj lus lawv nws qab tuaj, tau ua kom nws txoj hauj lwm tawg paj txi txiv zoo. Peb caug xyoo tom qab, xyoo 1579, twb muaj txog li ntawm 150,000 leej neeg ntseeg Zij Pees lawm. Xyoo 1587, ib tug nom thawj tub rog hu ua Hideyoshi cia li pib txwv thiab ntiab cov tub tshaj lub Moo Zoo tsis pub nyob hauv Zij Pees ntxiv lawm. Lub caij ntawd muaj txog li 200,000 leej neeg ntseeg lawm.

    Xyoo 1597, Hideyoshi ntes 26 leej neeg coj los ua piv txwv tsim rau cov neeg Zij Pees saib tias yog leej twg pheej xav xav los ntseeg Ntuj mas yuav raug tsim txom zoo li cas. Nyob hauv cov 26 leej ntawd, muaj ib co yog txiv plig, ib co yog leej tij, ib co yog xib hwb, thiab ib co yog neeg ntseeg thas mas das. Muaj 4 leeg yog Spanish, ib tug yog neeg Protuguese, ib tug yog Mexican, 19 leeg yog Zij Pees, ib tug yog Suav txuam tsoov Zij Pees. Muaj ib co tseem hluas hluas, peb tug hluas tshaj cov muaj 12, 13 thiab 14 xyoos xwb.

    [img]Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Enruta12[/img]

    Cov 26 leej ntawd txoj kev ntoo cuam mas deb kawg, 1000 km, hla ntau lub zos, thiab lawv siv li ib hlis mam mus txog saum roob ntoo cuam. Lawv sawv kev Tom Kyoto mus , yog nyob tom sab xis saum daim duab saud,. Tim 3 lub 1 hlis, 1597, luag twb pib muab lawv tsim txom, cab lawv ncig lub nroog Kyoto thiab ib ncig ntawd rau cov neeg saib, thiab thuam lawm. Hnub tim 9 lub 1 hlis, luag muab lawv khi tes ua peb pab ua cab sab taug kev. Muaj tej tus lawv muab pob ntseg hlais huv si, qhov ntau yog hlais sab pob ntseg laug. Lawv sawv kev hauv lub zos Sakai, tsis deb heev ntawm Kyoto, lawv mus rau Osaka, tim 10 lawv sawv kev Osaka mus rau Hyogo, tim 11 lawv sawv kev ntawm Hyogo mus, pheej mus mus mus li ntawd hla ntau lub zos hauv lub pov txwv Honshu, ces mam hla mus rau lub pov txwv Kyushu tom sab laug, ces mam mus txog lub pov roob hu ua Nishizaka nyob ze ntawm Nagasaki. Luag cab lawv li no mus tau yuav luag ib hlis nkaus, txhob txwm hla ntau lub zos kom neeg coob pom. Thaum lawv mus txog mas lawv yeej sab kawg nkaus, ko taw to tas ntshav liab vog taug kev xwb, hos pob ntseg los mob txia ntshav txev. Hnub lawv mus txog yog tim 5 lub 2 hlis 1597 thaum yav sawv ntxov li 10 teev. Luag coj lawv mus rau lub roob Nishizaka, twb muaj 26 tus ntoo cuam nyob ntawd tos lawv lawm. Luag xub coj lawv mus rau sab phem phem uas nom tswv yeej ib txwm tua tua neeg rau ntawd. Tiam sis muaj ib tug neeg tseem ceeb uas yog neeg Portuguese txawm hais rau tus nom uas saib xyuas txoj kev tua cov neeg ntseeg hais tias kom coj cov neeg ntwd mus tua rau sab tod uas muaj ib daig teb cog mov mog (wheat/ blé) mas thiaj zoo chaw dua. Ces tus nom txawm mloog thiab ua raws li ntawd.

    (Tag kis kuv mam tuaj txuas ntxiv kom tas nawb...)


    Last edited by Mim on 8th February 2012, 7:22 pm; edited 1 time in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Re: Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Mim 7th February 2012, 6:16 pm

    Nag hmo kuv tsis tau piav txog qhov tias thaum lawv taug kev hla cov zej zog, lawv thov Ntuj, hu nkauj tsis tseg los sib txhawb siab thiab ua ntuj tsaug rau lawv txoj hmoov zoo uas yuav tau tuag ua tim khawv vim lawv txoj kev ntseeg Ntuj. Tsis tas li ntawd xwb, lawv mus ntsib tej neeg los lawv yeej tshaj lub Moo Zoo tsis tseg thiab, lawv tsis ua ib co neeg mluas mlob uas tsis xav nrog leej twg tham. Lawv zoo siab, lawv hu nkauj, lawv ua Tswv ntuj tsaug, lawv qhuab qhia tej neeg txog HT Yes Xus mus txog ntua thaum lawv tuag lawm.

    Nag hmo kuv sau tau ib qho tsis txhij: Kuv tau hais tias muaj ob tug hluas tshaj no, tiam sis yog peb tug, lawv muaj 12, 13 thiab 14 xyoos.

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Image017a
    Nram no kuv yuav rov los piav txog lawv txoj kev tuag ntxiv. Thaum lawv tuaj txog chaw, lawv nyias mus nrhiav nyias tus ntoo cuam, vim luag txua cov ntoo cuam ntawd kom haum tus neeg, nyob ntawm nws yog tus neeg loj los tus neeg me. Luag muab cov ntoo cuam tso pw ua leej rau hauv av. Lawv los mus txhos caug, nyias hnia nyias, nyias plhws nyias tus ntoo cuam. Muaj neeg hauv cov zej zog tuaj xyuas coob coob puv thaj tsam ntawd. Muaj ib co tub ceev xwm thaiv kom cov neeg txhob txav los ti cov neeg raug txim. Thaum cov neeg raug txim los txhij tas lawm, luag pib muab ib tug zuj zus pav rau saum nws tus ntoo cuam uas siab kwv yees li 2 mev- 2 mev tawm me ntsis, thiab muaj ib nyuag theem rau tus neeg tiag pob tw. Luag tsis muab lawv ntsia tes ntsia taw, luag muab hlua coj los khi lub dua ruaj ruaj rau ntawm tus ntoo cuam, thiab muab kauj hlau los pav ob txhais tes ua daj rau saum tus ntoo, thiab pav ob txhais taw, thiab pav caj dab kom lub cev txhob poob thiab dai tau rau saum tus ntoo.

    Thaum cov tub ceev xwm los txog ntawm tus leej tij Paul Miki, lawv muaj teeb meem me ntsis vim nws yog neeg qig taub ces nws ob txhais taw dauv tsis txog nram ob lub kauj hlau khi ko taw. Vim tsis muaj sij hawm lawm ces tub ceev xwm cia li nthos tau ib daig ntaub, nws cia li mus tsuj kiag saum tus leej tij thiab muab daim ntaub zawm nws lub hauv siab rau ntawm tus ntoo cuam xwb.

    Thaum luag muab cov neeg raug txim khi tau tas lawm, lawv tib txhij muab 26 tus ntoo cuam ntawd tsa sawv kom mus dhos rau cov qhov uas luag xub khawb tau tos lawm. Thaum tus ntoo poob dhos daws rau lub qhov, nws deeg ua rau tus neeg yeej tau hnov nws ib ce mob deeg daws.
    Ib sij huam xwb. Lub roob Nishizaka twb tuaj tau ib leej ntoo tshiab tshiab, txij ntawm txoj ntug kev loj mus rau nram ze ntug hiav txwv lawm.

    Cov neeg uas tuaj xyuas, cov coob yog cov neeg ntseeg Kas Tos Liv hauv nroog Nagasaki. Cov dai saum ntoo lawv pib teev ntuj, hu nkauj cav txog Tswv ntuj, ua Ntuj tsaug; nyias muaj nyias ib zaj nkauj pib, nyias muaj nyias ib zaj teev ntuj hais. Tus me tub Athony muaj 13 xyoos, uas nws txiv yog Suav, nws niam yog Zij Pees, nws yug los nyob hauv Nagasaki. Nws ntsia pom nws niam tuaj sawv ze ze ntawm nws tus ntoo cuam quaj ntsia ntsoov nws. Tej zaum nws yeej hais tej los nplij nws niam. Ces nws pib nrog lawv sawv daws teev ntuj. Tus me tub muaj 12 xyoos hu ua Luis Ibaraki, nws hnov muaj neeg hais txog saum ntuj rau nws, nws tsa suab qw nrov nrov tias: “Ntuj ceeb tsheej, ntuj ceeb tsheej… Yes Xus, Mab Liab!”

    Cov nom tswv ua nruj ua tsiv kawg, tiam sis lawv kuj kam tso ob tug txiv plig tuaj muas ncig ib tug ntoo cuam dhau ib tug, mus hais tej los lus txhawb cov neeg nyob saum ntoo cuam, pab lawv ua siab loj, thiab thov ntuj rau lawv.

    Luag sau ib daig ntawv txiav txim chob rau ntawm cov ntsis hmuv uas yuav siv los nkaus cov raug txim. Luag sau hais tias: “Cov neeg no lawv lam ua txuj hais tias lawv yog ib co tiam lis(ambassadors) tuaj Philippines tuaj, tiam sis lawv tau nrhiav kev nyob Miyako kom tau qhia txog Yes Xus txoj kev cai. Kuv tau txwv tsis pub ntseeg txoj cai ntawd tau ntau xyoo los lawm, ces kuv thiaj tau txiav txim muab lawv tua nrog rau cov neeg Zij Pees uas mus ntseeg lawv txoj cai.”

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Paul_Miki2
    Tus leej tij Paul Miki ntsia pom daim ntawv ntawd, ces nws thiaj tsa suab nrov nrov hais rau cov neeg tuaj ntawd kom paub qhov tseeb: “Kuv tsis yog tuaj Philippines tuaj. Kuv yeej yug los yog neeg Zij Pees. Kuv yog ib tug leej tij nyob hauv lub Koom Haum Yes Xus (Society of Jesus)(cov Jesuits). Kuv tsis tau ua txhaum dab tsi, tsuas yog kuv tau qhia txog peb tus HT Yes Xus Pleev txoj kev cai xwb, ces kuv thiaj yuav raug tua. Kuv txaus siab tuag rau qhov ntawd, kuv saib kuv txoj kev tuag yog ib lub txiaj ntsim tuaj ntawm peb tus Huab Tais tuaj. Lub caij tseem ceeb no, nej yuav tsum ntseeg tias kuv tsis dag nej. Kuv xav hais meej meej rau nej paub tseeb tias tib neeg yuav nrhiav tsis tau kev cawm nyob qhov twg kiag li, tsuas yog nyob hauv tib txoj kev cai ntseeg Yes Xus xwb.”

    Paul kuj ntsia pom cov nom uas tsim txom lawv thiab cov neeg uas yuav nkaug lawv, ces nws txawm hais ib co lus li no rau lawv: “Txoj kev cai ntseeg Yes Xus qhia kom peb yuav tsum zam txhaum rau peb tus yeeb ncuab thiab rau tus neeg uas ua phem rau peb. Yog li kuv hais rau nej tias, kuv zam txhaum rau Taikosama (tus nom Hideyoshi) thiab cov uas txov kuv txoj sia. Kuv tsis ntxub tus nom li, qhov tseeb tiag, kuv xav kom nws nrog rau tas cov neeg Zij Pees tig los ntseeg Yes Xus xwb.”

    Nws lo lus thaum kawg, nws hais li no: “Huab Tais, kuv muab kuv tus ntsuj plig tso rau koj lub xib tes. Tswv ntuj tsoom leej ntshiab e, nej tuaj tos kuv os…”

    Tas lawv sawv daws cov nyob saum ntoo hu nkauj tsis tseg, thiab lawv qw zom zaws tias: “Yes Xus, Mab Liab! Yes Xus, Mab Liab!”

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Commemoration-of-26-martyrs-of-japan-killed-by-tagosama
    Tiam sis muaj ib tug qw tsis taus nrog cov. Nws yog leej tij Philip de Jesus, uas yog ib tug Mexican. Vim lub pob uas txheem nws lub pob tw nyob qis dhau ces tsuas yog lub kauj hlau ntawm nws caj dab thiaj zawm nws cia rau saum ntoo xwb, hos nws lub cev xaub dai vias, ces nws twb ua tsis taus pa li lawm. Nws siv siv zog ntxeem ntxeem hais tau peb lwm tias: “Yes Xus, Yes Xus, Yes Xus!” no xwb. Tus nom saib xyuas pom hais tias tus no yuav tsis nyob ntev lawm, ces nws thiaj ceeb kom ob tug neeg tuav hmuv los nkaug nws kom tuag sai mus. Nkawd los xuas hmuv tib txhij nkaug kiag rau ntawm leej tij Philip hauv siab, nws ncia kiag ces ntshav tsuag laws ntawm ob lub qhov los. Nws yog thawj tug xub tuag.

    Lawv muaj plaub tug neeg tuav hmuv nkaug cov neeg, ob tug nkaug ib tug neeg. Lawv xub pib nkaug ob tog kawg tuaj zuj zus mus rau cov nyob nruab nrab, txhais hais tias cov nyob tom ntug yog cov xub tuag, cov nyob nruab nrab yog cov tuag qhov kawg. Cov tuav hmuv tsis yog nkaug ncaj ncaj rau ntawm tus neeg hauv siab. Ob tug neeg tuav hmuv npaj tos, muaj ib tug neeg qw ib suab, ces nkawd tib txhij cuam hmuv mus nkaug sib qhaib rau ntawm tus neeg hauv siab, tej zaum pom hmuv tshwm plaws ntawm xub pwg los muaj. Yog tus neeg tsis tuag ces nkawd ib tug tib nkaug ntxiv ntawm caj dab rau.

    Tus tuag tom qab kawg kiag yog tus txiv plig uas yog tus thawj tswj lub koom haum Franciscan nyob Zij Pees teb, hu ua txiv plig Peter Baptist (los Pedro Bautista). Nws yog neeg Spanish.

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees 2009_10_18_syqyetjlCf_lg
    Cov neeg ntseeg uas tuaj sawv ntawd ntsia, ib co yog Portuguese, ib co yog cov ntseeg Zij Pees. Thaum lawv nkaug tus kawg lawm. Cov neeg ntseeg nyob tsis tswm li lawm, lawv txeem kiag dhau cov tub ceev xwm, ces lawv mus nplawg ntia mus xuas phuam raus rau cov tim khawv cov ntshav, lawv yawm tej thooj av uas ntxaum ntshav los khaws cia, lawv muab cov tim khawv tej ris tsho dua khaws coj los cia ua koob ua hmoov. Cov tub ceev xwm ntaus lawv tav lawv kev los lawv yeej txeem kom tau mus khaws ib qho ntshav los ib qho ntaub los cia.

    Cov leej ntshiab tim khawv cov npe, uas lawv tau sau tseg raws thaum lawv nyob saum ntoo cuam, pib ntawm tus uas nyob ze ntawm kev mus rau tus uas nyob ze nram ntug hiav txwv:

    1. Leej ntshiab FRANCIS, yog ib tug kws txua rooj tog nyob Kyoto. Thaum nws hnov tias luag ntes ib pab neeg ntseeg yuav coj mus tua, ces nws pheej mus caum lawv, ces luag cia li ntes nws nrog thiab.

    2. Leej ntshiab COSMAS TAKEYA, ib tug kws ntaus ntaj nyob Owari. Nws kuj yog ib tug xib hwb qhia kev cai ntseeg (catechist) thiab.

    3. Leej ntshiab PETER SUKEJIRO, yog ib tug tub hluas nyob Kyoto. Tus txiv plig Organtino xa nws mus pab cov uas luag xub ntes lawm uas tab tom taug kev mus rau Nagasaki. Vim nws mus pab lawv, ces luag cia li ntes nws nrog lawv mus thiab.

    4. Leej ntshiab MICHAEL KOZAKI, nws muaj 46 xyoo, yog ib tug neeg txua hneev thiab nws yog ib tug kws ntoo. Nws thiab nws tus tub Thomas nkawd ob leeg raug lawv ntes.

    5. Leej ntshiab JAMES KISAI muaj 64 xyoo, nws tau pab cov txiv plig Jesuits ntau yam.

    6. Leej ntshiab PAUL MIKI. Nws txiv yog ib tug tub rog. Nws tab tom kawm ua txiv plig, tshuav tsis ntev twb yuav txais lub Cim Tiag Tes. Nws muaj 30 xyoo.

    7. Leej ntshiab PAUL IBARAKI, yug nyob Owari, nws txiv yog ib tug samurai.

    8. Leej ntshiab JOHN OF GOTO, nws muaj 19 xyoos.

    9. Leej ntshiab LOUIS IBARAKI, muaj 12 xyoos, yog tus hluas dua cov hauv pab ntawd.

    10. Leej ntshiab ANTHONY, yug nyob Nagasaki, nws txiv yog Suav, nws niam yog Japanese. Nws muaj 13 xyoos.

    11. Leej ntshiab PETER BAPTIST. Tus thawj coj hauv koom haum Franciscan nyob Japan, nws yug nyob Spain. Nws muaj 50 xyoo.

    12. Leej ntshiab MARTIN OF THE ASCENSION, yug nyob Spain. Nws tuaj tshaj Ntuj lus.Nws muaj 30 xyoo.

    13. Leej ntshiab PHILIP OF JESUS, neeg Mexican, nws muaj 24 xyoos. Tab tom yuav tiav txiv plig.

    14. Leej ntshiab GONZALO GARCIA, 40 xyoo, yug nyob India. Nws txiv yog Portuguese, nws niam yog Indian. Nws yog ib tug xib hwb qhia kev cai ntseeg.

    15. Leej ntshiab FRANCIS BLANCO yug nyob Spain thiab tuaj tshaj lub Moo zoo nyob Japan.

    16. Leej ntshiab FRANCIS OF ST MICHAEL, 53 xyoos, yug nyob Spain. Tuaj tshaj Ntuj lus nyob Japan.

    17. Leej ntshiab MATTHIAS. Lawv tsis sau dab tsi txog nws li. Lawv tsuas sau hais tias cov tub rog nrhiav ib tug neeg hu ua Matthias, tiam sis lawv nrhiav tsis tau tus ntawd. Ces tus Matthias no cia li hais rau tub rog tias yog li kom ntes nws es txhob nrhiav tus tod. Ces nws thiaj yeem tuag hloov lwm tus li no.

    18. Leej ntshiab LEO KARASUMARU, yog leej ntshiab Paul Ibaraki tus kwv. Nws yog ib tug xib hwb qhia kev cai ntseeg, thiab nws kuj pab cov txiv plig ua ntau yam.

    19. Leej ntshiab BONAVENTURE. Nws niam nws txiv muab nws ntxuav plig thaum mos liab lawm, tiam sis tsis ntev nws niam txawm tuag. Nws txiv mus yuav niam tshiab, ces niam tshiab coj nws mus nrog hauj sam nyob. Tiam sis muaj ib hnub muaj neeg qhia nws tias nws twb ntxuav plig thaum yau lawm, ces nws thiaj li mus nrhiav cov txiv plig Jesuits, thiab mus nrog lawv nyob. Thaum nws yuav raug tua, nws thov ntuj kom nws txiv rov los ntseeg Yes Xus, thiab kom nws niam tshiab tig los ntseeg.

    20. Leej ntshiab THOMAS KOZAKI muaj 14 xyoos. Nws txiv yog LN Michael Kozaki. Nkawd ob txiv tub tuag ua tim khawv ua ke. Nws tau sau ib tsab ntawv rau nws niam (mus saib nram qab).

    21. Leej ntshiab JOACHIM SAKAKIBARA, 40 xyoo, yug nyob Osaka. Nws yog tus ua zaub ua mov rau cov Franciscans nyob Osaka.

    22. Leej ntshiab FRANCIS. Yug nyob Kyoto, muaj 48 xyoo. Nws yog ib tug kws tshuaj. Nws pab kho cov neeg pluag nws tsis yuav nqe li.

    23. Leej ntshiab THOMAS DANGI. Yog ib tug muag tshuaj. Thaum nws tsis tau ua neeg ntseeg mas nws siab luv luv kawg, tiam sis thaum nws los ntseeg ntuj lawm, ces nws hloov los ua siab ntev, thiab nws nyiam ke faib tshuaj ke qhia txog Ntuj kev cai rau sawv daws.

    24. Leej ntshiab JOHN KINUYA, 28 xyoo, nyob Kyoto. Nws yog ib tug neeg ua luam xov kab. Nws nyuam qhuav txais lub Cim Ntxuav tau tsis ntev.

    25. Leej ntshiab GABRIEL, 19 xyoos. Nws kuj pab qhia kev cai thiab.

    26. Leej ntshiab PAUL SUZUKI, 49 xyoos, yug nyob Owari. Nws yog ib tug xib hwb qhia kev cai pab cov Franciscans thiab nws saib lub tsev kho mob nyob Kyoto. Nws tus ntoo cuam yog tus nyob puag nram kawg ze ntug hiav txwv.


    (Mam li tuaj kho thiab txuas ntxiv rau...)




    Last edited by Mim on 8th February 2012, 7:05 pm; edited 2 times in total
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5527
    Date d'inscription : 2009-08-18

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Re: Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Maiv Tooj 8th February 2012, 3:58 am



    Nyob zoo Mim,

    Wow...! Cas zaj tim khawv no txaus ntshai thiab tu siab ua luaj li. Tu siab dhau lawm, neeg mas thaum nyob ntiaj teb no nyias nim siv nyias lub hwj chim, tab sis thaum tuag lawm mas sawv daws zoo tib yam nkaus xwb, tsis muaj ib tug yuav loj tshaj ib tug. Cas yuav tsim neeg phem ua luaj li.

    Mim, ua tsaug uas nws tuaj sau tej zaj tseem ceeb rau peb tau paub ntxiv.
    Maiv Paj Lug
    Maiv Paj Lug
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 1235
    Date d'inscription : 2009-08-17

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Re: Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Maiv Paj Lug 8th February 2012, 5:17 am

    Ua tsaug Mim,

    Koj zaj txhais no zoo heev, nws yuav pab tau cov kwv tij nyob Cob Tsib Teb kom ua siab loj. Yuav pab tau peb zam rau txhua tus, txaus qhuas kawg, cov Leej Ntshiab saum toj no lawv tuaj yeem tuag zoo siab hlo li thaum ub Huab Tais Yesxus. Tuag rau kev ncaj ncees yog ib yam tau txiaj ntsim loj tshaj plaws.

    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Re: Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Mim 8th February 2012, 5:31 pm

    Tais Tooj thiab Maiv Paj Lug,

    Ua neb tsaug rau neb cov lus txhawb zog rau kuv os.

    Kuv nyeem lawv zaj kwv huam mas ua rau kuv kuj tu siab me ntsis. Kuv xav txog peb cov Hmoob nyob Nyab Laj teb thiab nyob Suav teb, nyob nplog teb. Lawv kuj raug txom nyem ib yam li no thiab. Ua rau kuv xav tias, peb cov Hmoob twb paub kev ntseeg los tau 60 tawm xyoo no lawm, es peb lub siab puas ntseeg ruaj thiab khov npaum cov Zij Pees no ne?... Thov kom peb txoj kev ntseeg tsuas muaj ruaj thiaj khov tuaj xwb...
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Re: Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Mim 8th February 2012, 5:54 pm

    Tsab ntawv uas leej ntshiab Thomas Kozaki (14 xyoos) sau rau nws niam (Zoo li cov neeg txhais tsab ntawv no muab txhais nyias txawv nyias, tiam sis ntawm no kuv xaiv raws li tsab no):


    Dear Mother: Dad and I are going to heaven. There we shall await you. Do not be discouraged even if all the priests are killed. Bear all sorrow for our Lord and do not forget you are now on the true road to heaven. You must not put my smaller brothers in pagan families. Educate them yourself. These are the dying wishes of father and son. Goodbye, Mother dear. Goodbye.
    Niad, kuv txiv wb yuav mus lawm saum ntuj. Wb mam li nyob saud tos koj. Tab txawm lawv muab cov txiv plig tua tuag tas tib si lawm los koj tsis txhob ntaus siab me li. Koj yuav tau nyiaj tas puas tsav yam kev nyuaj pub rau peb tus Huab Tais thiab nco ntsoov tias koj tab tom taug txoj kev uas yog txoj tseeb yuav coj koj mus txog saum ntuj tiag tiag. Koj tsis txhob muab kuv ob tug kwv coj mus tso rau tej tsev neeg teev dab qhuas. Koj tus kheej yuav tsum tau qhuab qhia nkawd. Cov lus no yog kuv txiv wb cov lus kawg rau koj. Mam nyob koj os Niad, mam nyob koj.

    Cov tim khawv ntawd tuag tas, hmo ntawd thaum tsaus tsaus ntuj lawm thiab cov tub zov keeb mus tsev tag lawm, tus tswv qhia hu ua Tswv Qhia Martins thiaj co jib pab neeg ntseeg lawv tuaj mus teev ntuj raws cov ntoo cuam, lawv teev ntuj ntawm ib tug ntoo cuam dhau ib tug. Tau ib nyuag ntu ntawd kuj muaj ib co neeg ntseeg tuaj lwm qhov tuaj saib lawv thiab teev ntuj ntawm lawv thiab. Tiam sis cov neeg hauv zos Nagasaki mas yeej tuaj tas mus li. Lawv tis npe rau thaj chaw ntawd hu ua “lub Roob cov Tim Khawv.” Nom tswv xov laj kab ncig tib si, thiab txwv lawv kawg, tiam sis lawv yeej mus tas mus li.

    Nom tswv cia cov tim khawv nyob dai saum lawv cov ntoo cuam li ntawd tau ntev kawg, lawv xav hais tias ua li ntawd kom cov neeg thiaj zeem thiab thiaj tsis los ua neeg ntseeg ntxiv. Tiam sis qhov tseeb, zoo li cov tim khawv niaj hnub nyob rawv ntawd rau neeg pom thiab qhuab qhia kev ntseeg rau cov neeg, mas neeg haj yam kub siab ntseeg zoo xwb, thiab haj yam tsis ntshai tuag, thiab xav yoog raws lawv tus piv txwv. Lawv yog thawj thawj pab neeg ntseeg tuag ua tim khawv nyob Japan. Txij thaum ntawd mus rau xyoo 1637-38, cov neeg ntseeg tuag ua tim khawv muaj txog kws yees 650 leej.

    Lawv tuag rau lub 2 hlis tim 5, 1597. Twb yog xyoo tom qab, 1598 lawm, mam muaj ib pab neeg tuaj Philippines tuaj, mus thov tus nom Hideyoshi, nom mam tso lus rau lawv mus rho cov ntoo cuam thiab mus khaws cov pob txha nqa mus khaws cia. Tshuav cov qhov txhos ntoo cuam xwb. Cov neeg ntseeg hauv zos nquag mus saib. Lawv pom tias ntev zuj zus ces av pib txhub cov qhov zuj zus lawm. Lawv thiaj mus muab cov qhov rov hlib av tawm dua, thiab lawv cog tau 26 tsob ntoo rau 26 lub qhov ntawd. Yog ib cov ntoo niaj xyoo tawg paj. Nyob hauv nruab nrab lawv txhos ib tug ntoo cuam loj loj rau. Niaj hnub Rau (Friday) thaum tsaus ntuj, lawv ua tej pab tuaj mus taws tswm ciab rau ntawm cov ntoo, lawv teev ntuj thiab thov cov leej ntshiab tim khawv ntawd pab lawv. Niaj xyoo thaum txog lub caij uas lawv raug tua, mas muaj neeg tuaj teev ntuj ua pelerinage coob coob ntawd. Lawv tau kev ua li no tau ib nyuag ntu.
    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Martyrs-wall-nagasaki

    Ces xyoo 1619, tus nom Tokugawa Ieyasu rov tsim txom cov neeg ntseeg heev heev dua tuaj. Nws tso neeg tuaj muab cov ntoo lawv cog ntawd ntov pov tseg tas, thiab nws rov qab muab cov neeg ntseeg tuaj tua ntxiv rau thaj chaw ntawd dua. Txij thaum ntawd mus, txoj kev tsim txom cov neeg ntseeg thiab txwv tsis pub muaj txoj kev ntseeg Kas Tos Liv nyob Japan kam ntev li kwv yees 250 xyoo diam, thiaj mam tsum. Vim txoj kev tsim txom, ces cov neeg ntseeg thiaj yuav tsum pe hawm Tswv Ntuj hauv qab rooj xwb. Nyob hauv ze 250 xyoo ntawd, lawv tsis muaj txiv plig, tsis muaj xib hwb li, tiam sis cov niam cov txiv pheej qhia lawv cov me nyuam ib tiam dhau ib tiam txog Tswv Ntuj thiab txog lawv txoj kev ntseeg, raws li lawv to taub.

    Twb yog puag xyoo 1854 lawm, Fab Kis mam rov tuaj nrog tau cov nom tswv Zij Pees sib tham thiab cog kev phooj ywg. Ces thaum ntawd cov Missions Etrangeres, Paris, uas yog cov Fab Kis mam rov tuaj pib qhia kev cai ntseeg dua rau cov neeg Zij Pees. Thaum lawv nyuam qhuav tuaj, lawv xav hais tias ntshai txoj kev tsim txom thaum ub ua kom cov neeg ntseeg tu noob tas lawm. Tiam sis muaj ib hnub muaj ib tug neeg tuaj nug lawv peb lo lus li no:
    - Nej puas hwm Niam Mab Liab.
    - Nej puas yuav poj niam.
    - Nej puas zwm rau Vaj Qhia.
    Thaum lawv tuaj nug tau li no tas lawm ces, muaj ib pab neeg ntseeg coob mam tau luag tshwm los qhia hais tias lawv yog neeg ntseeg Kas Tos Liv.

    Qhov no yog ib qho tim khawv qhia hais tias, cov neeg Zij Pees ntawd lawv txoj kev ntseeg ruaj thiab khov tiag tiag. Ob puas tawm xyoo tsis muaj tus coj lawv li los lawv tseem khaws nraim lawv txoj kev ntseeg.

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees 350px-pope-pius-ix-03
    Xyoo 1862, lub 6 hli tim8, Vaj Qhia Pius IX muab 26 leej tuag ua tim khawv nyob Nagsaki tsa ua leej ntshiab. Kev cai lub Koom txoos ua hmoov hwm lawv niaj xyoo yog hnub lawv tuag, uas yog tim 5 lub 2 hlis. Tiam sis vim Koom Txoos twb xub muaj ib tug leej ntshiab rau hnub tim 5 ntawd lawm ces thiaj muab lawv pab no tso rau tim 6 lub 2 hlis. Xyoo 1865, cov ntseeg nyob Nagasaki thiaj rov tshwm tuaj thiab tau kev tab meeg pe hawm Tswv Ntuj. Lub Koom Txoos kuj hlob zuj zus ntxiv.

    Xyoo 1962, yog xyoo tsuj xeeb lub hnub nyoog lawv ua leej ntshiab tau 100 xyoo, tseem hwv Zij Pees nrog rau Koom Txoos Kas Tos Liv thiaj tsa thiab qhib ib lub tsev khaws cov 26 leej zaj kwv huam. Lawv ua rau saum lub pov roob Nishizaka, thaj chaw uas cov tim khawv tau tuag saum ntoo cuam. Muaj ib lub ntsa zeb uas lawv txaug 26 leej ntawd nrog lawv cov npe tib si rau ib sab. Nyob sab nraud, lawv cog ib co pob zeb rau ua txoj kev uas lawv tau taug ib lub hlis. Muaj ib lub tsev museum piav txog lawv txoj kev txom nyem. Muaj ib lub tsev teev ntuj fij rau cov leej ntshiab, nyob rau koog tsev ntawd thiab. Yog leej twg mus txog Nagasaki, yuav tsum mus saib thaj chaw no, ntxim yuav yog ib thaj chaw ntshiab heev li

    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees 6031970908_ae7f5768c9


    Sponsored content


    Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij  Pees Empty Re: Nees nkaum rau tus leej ntshiab tim khawv Zij Pees

    Post  Sponsored content


      Current date/time is 26th April 2024, 10:30 am