HMONG CATHOLIQUE

Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.

Copyright@2010 Hmong Roman Catholic / Pictures-all rights reserved, reproduction and copy prohibited _HMONG: USA,FRANCE,GUYANE,THAILANDE,VIETNAM,LAOS,CHINE...

Tsev teev Ntuj XH.XYOOJ THOJ PAUL, zos Tiaj Ntxhw

Gallery


LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty

Latest topics

» Ua tsaug ntees.
by Maiv Tooj 21st February 2024, 11:33 pm

» DUAB MAB LIAB TSHIAB.
by Maiv Tooj 16th February 2024, 8:39 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO I 2022-2023
by Mim 10th August 2023, 7:04 am

» Cov zaj nyeem Hnub Chiv Xyoo A. 2022-2023
by Maiv Tooj 20th July 2023, 11:21 pm

» SAJ YES XUS KEV TXOM NYEM
by Maiv Tooj 7th March 2023, 6:34 am

» Tswv Ntuj ua tau tag puas tsav yam, F. Ts. Cob Tsib teb
by Mim 3rd February 2023, 11:33 am

» DAIM NTAUB QHWV TUAG NYOB TURIN
by Mim 29th January 2023, 9:24 am

» Txiv plig Tshaj Sawm (Harry Thiel ) Lub neej
by Maiv Tooj 28th December 2022, 8:25 am

» TXIV PLIG NYIAJ POV keeb kwm niam ntawv thoob teb ( Nias Ntawm no saib txuas ntxiv )
by Maiv Tooj 28th December 2022, 7:55 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO II 2021-2022
by Mim 24th November 2022, 9:06 pm

» COV ZAJ NYEEM Hnub Chiv 2021-2022 Xyoo C
by NrhiavTswvNtuj 18th November 2022, 8:28 am

» Cov Txiv Plig ua tau muaj txiaj ntsim rau Peb Hmoob nyob Los Tsuas, Thaib teb ua ntej & tom qab 1975
by Maiv Tooj 14th November 2022, 10:03 am

Suav neeg tuaj saib, txij hnub 17/09/2010 los mus.


4 posters

    LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 18th November 2011, 8:25 am

    Koom Txoos Kas Tos Liv Zaj Liv Xwm

    Xub piav me ntsis txog kev xam hnub xam nyoog


    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm TimelineNiaj hnub no lub ntiaj teb siv ib txog kev xam nyoog suav hnub suav hli suav xyoo uas yog pib txij thaum Yes Xus yug los txog niaj hnub no, muaj 2011 xyoos rau xyoo no lawm. Yog siv li ntawd, ces xyoo 1 yog xyoo Yes Xus yug los. Luag muab sau tias 1 AD (AD yog lo lus tias Anno Domini, txhais tias “Huab Tais Xyoo”). Tam sis no peb nyob yog xyoo 2011 AD. Lub caij ua ntej Yes Xus yug hu ua BC (Before Christ, txhais tias “ua ntej Yes Xus yug). Ib xyoos ua ntej Yes Xus yug yuav sau tias 1 BC, 100 xyoo ua ntej Yes Xus yug yuav sau tias 100 BC, 200 BC… li ntawd mus rov yav puag txheej thaum ub. Xws li cov His Xas Lais tej dab neeg kwv huam hais mas yawg koob Has Nplas Has yug los kwv yees yog xyoo 1813 BC thiab nyob txog kwv yees xyoo 1638 BC. Nws tuag thaum nws muaj 175 xyoos.

    Tiam sis niaj hnub no, cov kws txuj kawm Ntawv Ntshiab hais tsis sib haum tias Yes Xus puas yug los xyoo 1 AD tiag. Muaj coob tus kws txuj hais tias ntshai Yes Xus xub yug los ua ntej xyoo 1 AD lawm. Qhov uas sawv daws tsis paub tseeb mas yog vim thaum cov Hauv Paus Xa Lus ua neej nyob lawv tsis siv Yes Xus hnub yug los xam nyoog, lawv siv txoj kev xam nyoog raws cov Los Mas thiab cov Yus Das los cov Greek lub caij ntawd xwb. Twb yog ntau pua xyoo tom qab, xyoo 525 AD lawm mam muaj neeg los mus kwv yees rau tias phim Yes Xus yug lub caij ntawd, ces mam muab suav ua xyoo 1 AD los mus xwb, thiab mam pib siv txoj kev xam nyoog tshiab no zuj zus los txog niaj hnub no. Niaj hnub no mas tas ntiaj teb siv txoj kev xam nyoog raws Yes Xus hnub yug no, tiam sis tseem tshuav cov ntseeg Phus Thas lawv tseem siv Phus Thas lub hnub nyoog nws tuag los xam nyoog.

    Yog li ntawd cov kws txuj xav hais tias Yes Xus yug ua ntej xyoo 1 AD lawm no nws ho yug xyoo twg? Muaj ib txhia xav hais tias ntshai xyoo Yes Xus yug los yog xyoo 4 BC los xyoo 5 BC lawm. Ib txhia tseem hais tias yog xyoo 6 BC thiab no. Ces tsis muaj leej twg paub tseeb li.


    Lub Koom Txoos chiv li cas thiab hloov li cas tuaj mus txog niaj hnub no:


    Thaum peb mus nyeem txog lub Koom Txoos Liv Xwm, mas peb yuav pom tias pib txij thaum hauv paus chiv los kiag, lub Koom Txoos yeej ntsib teeb meem thiab kev nyuaj ntau los ntawm tej kev ntseeg yuam kev tas mus li ua ntu zus los txog niaj hnub no. Yog tsis muaj HT Yes Xus lub hwj huam ua tus tuav tus coj nws lub Koom Txoos mas ntshai lub Koom Txoos twb vau lawm puag ntxov. Tiam sis vim yog HT Yes Xus ua tus coj, mas txawm yuav muaj teeb meem loj li cas los lub Koom Txoos kuj tseem sawv taus ntseg thiab.

    Nram no kuv yuav muab cov hnub nyoog tseem ceeb tso rau thiab piav txog tias muaj dab tsi tshwm sim, ces peb thiaj pom tias Yes Xus lub Koom Txoos pib sawv zuj zus zoo li cas. Thiab peb yuav to taub tias thaum cov Hauv Paus Xa Lus nyuam qhuav pib tshaj kev ntseeg Yes Xus, mas lawv tsis tau muaj phau Ntawv Ntshiab (Bible) zoo li peb muaj niaj hnub no. Thaum ntawd lawv tsuas muaj phau ntawv Cog Qub Lus nkaus xwb. Cov ntawv nyob hauv phau ntawv Cog Lus Tshiab, xws li cov Ntawv Moo Zoo, phau Hauj Lwm, Paj Lug cov tsab ntawv thiab phau Qhib Yav Tom Ntej tseem tsis tau sau li. Tej zaum lawv yuav pib muab Yes Xus tej lus tseem ceeb sau rau hauv tej phau ntawv me me kom sawv daws tau siv thiab qhia zoo ib yam, tsis txhob hais tej zaj txawv txawv tsis muaj tseeb. Tiam sis yeej paub tseeb tias thaum ntawd tsis tau muaj phau Ntawv Cog Lus Tshiab li peb muaj tam sis no. Thiab peb kuj yuav pom tias lub Koom Txoos daws nws tej teeb meem ib theem zuj zuj los zoo li cas. Nws tau hu ntau lub rooj sab laj, uas tseem hu ua Rooj Ncauj Lus los daws cov teeb meem.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Nativity2

    Lub Caij yes Xus ua neej nyob: (K.y.xy. =Kwv yees xyoo) Kuv yuav tso kwv yees rau cov xyoo xwb vim tsis paub tseeb.

    K. y. xy. 4 BC: Yes Xus yug los nyob Npes Les Hes.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Jesus_preachingK. y. xy. 28 los 29 AD: Yes Xus mus txais lub Cim Ntxuav ntawm Zam Ntxuav Plig nyob hauv tus dej Yos Las Das. Dhau qhov ntawd nws mus yoo mov tau 40 hnub tom hav suab puam, ces nws mam los pib tshaj txog lub Moo Zoo rau tsoom neeg sawv daws. Nws mus mus los los ncig hauv cov zej zog His Xas Lais teb.





    Last edited by Mim on 9th April 2012, 11:21 am; edited 6 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 18th November 2011, 9:28 am

    Lub Koom Txoos Pib Sawv tuaj thawj 100 xyoo


    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm 8f8_UkTcQsN-ABReKEHgvjvsS1lI2ZeVekCiyfno2syeE8KaNIJwVqOSBCSCnxtaUFcjhA=s85K.  y. xy. 33 AD: Yes Xus raug luag ntes, muab tsim txom thiab ntsia dai saum ntoo cuam. Nws tuag tas tau peb hnub nws sawv rov los. Nws los tshwm sim nrog cov thwj tim nyob tau 40 hnub, nws mam nce mus pem ntuj lawm. Thaum nws yuav mus nws hais rau nws cov thwj tim tias kom lawv txhob rawm sib faib mus rau qhov twg li, lawv yuav tsum nyob tos Leej Ntuj Plig Ntshiab nqes los tso. Lawv thiaj niaj hnub mus teev ntuj ua ke tau 9 hnub, hnub 10 lawv rov mus teev ntuj ua ke dua. Hnub ntawd tab tom yog  50 hnub tom qab yes Xus sawv rov los, cia li muaj ib lub suab nrov nroo ntws , hos lawv pom muaj tej tug nplaim taws los tsaws rau saum lawv txhua tus taub hau.  Yog Leej Ntuj Plig nqes los rau saum lawv raws li HT Yes Xus tau hais rau lawv lawm.  Cov Hauv Paus Xa Lus txoj kev teev ntuj 9 hnub sib law li no yog lub hauv paus ntawm Koom txoos Kas Tos Liv txoj kev teev ntuj 9 hnub (Novena/Neuvaine).


    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Pentecost01Txij ntua lub sij hawm lawv tau txais leej Ntuj Plig, lawv txhua tus muaj lub siab tawv qhawv kub lug, tsis ntshai ntshai li yav tas los. Nraum zoov muaj neeg coob coob tuaj vij lawv lub tsev. Pob Zeb thiaj li tawm plaws los, thiab tsa suab qhuab qhia txog Yes Xus rau lawv. Hnub ntawd muaj txog 3000 leej los ntseeg Yes Xus thiab txais lub Cim Ntxuav.  Hnub Leej Ntuj Plig nqes los (Pentecost) ntawd yog hnub uas lub Koom Txoos Kas Tos Liv tsheej xeeb tawm los. Lus Mes Kas lawv hu tias yog the “Birthday of the Church,” txhais tias, lub Koom Txoos hnub yug.  Pib txij thaum ntawd los, cov Hauv Paus Xa Lus sawv daws yeej saib Pob Zeb yog lawv tus thawj, vim lawv yeej paub hais tias HT Yes Xus tau muab nws los ua lawv tus thawj lawm.

    Tom qab ntawd cov Hauv Paus Xa Lus kuj nyias nrhiav nyias kev mus tshaj lub Moo Zoo.  Pob Zeb tsis tau mus deb, nws xub nyob hauv Yes Lus Xas Les thiab tsuas mus ncig tej zos nyob ib ncig ntawd ntau. Ntev tom qab nws thiaj mam mus Los Mas (Rome), Is Tas Lis teb.



    K.  y. xy. 34 AD: Leej  ntshiab Stephen/St. Etienne yog thawj tus neeg ntseeg Yes Xus tuag ua tim khawv nyob Yes Lus Xas Les.  Nws yog ib tug Tub Tsob Hwb (Deacon).  Nws raug lawv xuas pob zeb txawb kom  nws tuag, vim nws ntseeg Yes Xus.

     Pib muaj kev hais tsis sib haum uas luag hu ua “Judaism,” yog muaj ib pab neeg ntseeg xav hais tias lwm haiv neeg uas tig los ntseeg Yes Xus,  mas  lawv yuav tsum coj cov Yus Das txoj cai thiab.  Yog li yuav tsum kom lawv cov tub thiab cov txiv neej ua lub Cim Txiav tawv xws li cov Yus Das.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm SuperStock_1746-1361K.  y. xy. 36 AD:  Paj Lug tig los ntseeg  Yes Xus:  Paj Lug thawj lub npe hu ua Saul. Nws yog ib tug neeg ntxub cov neeg ntseeg Yes Xus. Muaj ib zaug nws tab tom caij nees taug kev mus ntes cov ntseeg nyob Damascus, cia li muaj ib lub suab nrov tuaj thiab ib qho pom kev ci hob tuaj  rau  nws. Lub suab hais tias: “Saul. Saul, ua cas koj thiaj tsim txom kuv?” Txij thaum ntawd los, Saul cia li tig los ntseeg Yes Xus. Lawv kuj tis ib lub npe tshiab rau nws hu ua Paul. Lus Hmoob peb hu ua Paj Lug. Tswv ntuj tau xaiv Paj Lug kom nws los ua ib tug Hauv Paus Xa Lus rau cov pej kum neeg uas tsis yog cov His Xas Lais.



    K.  y. xy. 42 AD:  Cov ntseeg nyob Yes Lus Xas Les thiab nyob Palestine pib raug luag hiam thiab tsim txom.  Yas Kos (James) uas yog Zam tij laug tuag nyob Yes Lus Xas Les. Lawv xuas ntaj tua nws. Nws yog thawj tus Hauv Paus Xa Lus tuag ua tim khawv txog txoj kev ntseeg Yes Xus.

    K.  y. xy. 44 AD:  Pob Zeb raug ntes kaw hauv tsev loj faj ib ntus.  Cov ntseeg pib tawg mus  nkaum rau lwm  thaj chaw lwm lub teb chaws, xws li mus nyob rau Antioch.  Lawv pib hu cov neeg ntseeg Yes Xus ua cov “Christians” yog nyob Antioch.

    K.  y. xy. 46-49 AD: Paj Lug thiab Npas Nas Npas mus tshaj lub Moo Zoo thawj zaug, nkawd mus ncig ntau lub teb chaws, thiab tsa ntau pawg ntseeg. (Hauj Lwm 13-14)

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm JanStyka-Peter-PreachingK.  y. xy. 49 AD: Koom Txoos kas Tos Liv thawj lub rooj ncauj lus nyob Yes Lus Xas Les. Paj Lug thiab Npas Nas Npas nkawd tshaj lub Moo Zoo rau cov pej kum neeg, nkawd tsis hais txog tias kom leej twg los ntseeg Yes Xus mas yuav tsum tau los ua lub cim txiav tawv raws li Mais Xes txoj cai li. Tiam sis muaj ib cov neeg ntseeg  pheej tuaj hais  tias, “Yog nej tsis ua cim txiav tawv raws Mais Xes txoj cai mas nej yuav tsis tau txais kev cawm seej li,” ces ua rau cov neeg tsis paub yuav ua li cas.  Paj Lug thiab Npas Nas Npas nkawd thiaj tuaj mus rau Yes Lus Xas Les.  Pob Zeb thiab cov Hauv Paus Xa Lus kuj tuaj. Lawv sib sau sab laj txog qhov teeb meem tias puas yuav tsum kom cov pej kum neeg uas tig los ntseeg Yes Xus kom lawv yuav tsum tau coj cov His Xas Lais  tej kab lis kev cai thiab. Xws li cov txiv neej thiab cov me tub puas yuav tsum ua lub Cim Txiav Tawv (Circumcision) tib si thiab.  Thaum lawv tuaj sib cav sib tham txaus lawm, Pob Zeb thiaj sawv los txiav txim tias tsis tas yuav yuam kom cov pej kum neeg uas tig los ntseeg Yes Xus yuav tsum  ua raws li Mais xes txoj kev cai txiav tawv li.



    K.  y. xy. 50-52 AD: Paj Lug mus tshaj lub Moo Zoo zaum ob. (Hauj Lwm 15: 36 - 18: 22)

    K.  y. xy. 52 AD: Tus Hauv Paus Xa Lus Tos Mas mus tshaj lub Moo Zoo nyob India.

    K. y. xy. 53-57 AD: Paj Lug mus tshaj lub Moo Zoo zaum peb.  (Hauj Lwm 18:23 – 21: 15)  Nws mus ncig xyuas ntau thaj tsam, ntau pawg ntseeg, mus txhawb lawv zog kom lawv ntseeg ruaj nreb.  Ces nws rov los rau yes Lus Xas les.

    K. y. xy. 57 AD:  Paj Lug raug ntes nyob Yes Lus Xas Les, ces lawv coj nws mus kaw nyob Caesarea tau li ib xyoos tawm ob xyoos.  Vim Paj Lug yog ib tug pej xeem Los Mas, nws thov kom lawv xa nws mus rau vaj ntxwv Xes Ntxas txiav txim rau nws.  Lawv thiaj muab nws xa mus cuag Xes Ntxas tim Los Mas.

    K. y. xy. 60 AD:
    Paj Lug mus txog tim nroog Los Mas.  Thaum Paj Lug tuaj txog Los Mas, lawv tso ib tug tub rog zov nws tau ob xyoos, tiam sis nws kuj  tau kev  qhia kev ntseeg rau coob leej. Tsis paub hais tias dhau ob xyoos ntawd lawv puas tsos nws tawm, vim tsis muaj ntawv hais txog. Thaum Paj Lug tuaj ntawd twb yeej muaj tej pawg ntseeg nyob Los Mas lawm.  Paj Lug qhuab qhia lawv ntxiv, pab lawv thiab txhawb lawv zog xwb.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm 1129K.  y. xy. 67 AD:  Paj Lug tuag nyob Los Mas, yog vaj ntxwv Nero kom  muab nws txiav caj dab tuag.
    Pob Zeb kuj tuag tib xyoos ntawd nyob Los Mas thiab, tiam sis lawv txiav txim muab Pob Zeb dai saum ntoo cuam, ces Pob Zeb thov lawv hais tias nws tsis tsim nyog tuag xws li nws tus Tswv Ntuj, kom lawv muab nws dai taub hau rov hauv. Ces nws thiaj tuag li ntawd.
    Hais txog ntawm Pob Zeb, mas tsis muaj ib qho twg hais txog  tias nws tuaj nyob Los Mas thaum twg li, tiam sis muaj ntaub ntawv (Irenaeus sau xyoo 190 AD, hauv phau ntawv Against Heresies) piav txog tias Mais Tais sau nws phau Ntawv Moo Zoo yog thaum Pob Zeb thiab Paj Lug nkawd tuaj  tshaj lub Moo Zoo thiab tuaj  tsa lub Koom Txoos nyob Los Mas. Nws tseem hais ntxiv tias thaum Pob Zeb tuag tas, tus lawv tsa los hloov nws yog Linus. Thiab kuj muaj ntawv sau tseg tias thaum Pob Zeb tuaj txog Los Mas, nws tau ua tej yam hwj huam yees ntxwv, ces muaj coob leej tig los ntseeg, thiab kuj muaj hais tias nws tau tsa ib lub tuam tsev teev Tswv Ntuj nyob Los Mas.  Kuj tseem muaj ib qho ntawv hais txog tias Mas Kos sau nws phau Ntawv Moo Zoo yog vim muaj ib zaug thaum Pob Zeb qhuab qhia txog lub Moo Zoo nyob Los Mas, cov neeg tuaj mloog hais rau Mas Kos tias, nws yog tus uas tau caum Pob Zeb tau ntau xyoo lawm, nws paub thiab cim tau cov zaj ntawd zoo lawm, mas nws yuav tsum muab sau tseg.

    70 AD:  Nroog Yes Lus Xas Les thiab lub tuam tsev teev ntuj(Temple) nyob Yes Lus Xas raug muab tsoo muab rhuav tas.

    K.  y. xy.  72 AD: Tus Hauv Paus Xa Lus Tos Mas tuag ua tim khawv nyob India teb.



    88-97 AD:  Leej ntshiab Clement I ua Vaj Qhia nyob Los Mas.  Twb xub muaj ob tug ua ntej nws lawm. Tus hloov kiag Pob Zeb yog Linus, ces muaj ib tug hu ua Anacletus thuab mam los rau Clement I.

    95 AD:  Vaj ntxwv Domitian tsim txom cov neeg ntseeg nyob Los Mas.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm John+the+EvangelistK.  y. xy. 100 AD:  Tus Hauv Paus Xa Lus Zam  tuag. Raws li lub Koom txoos ib txwm qhia los (tradition), mas thaum Yes Xus tuag tas, ces Zam coj Niam Mab Liab mus nrog nws nyob rau Ephesus. Nws mus tshaj lub Moo Zoo rau cov teb chaws Asia Minor. Nws tau sau nws phau Ntawv Moo Zoo nyob ntawd. Nws kuj tau raug tus vaj Los Mas Dometian coj nws mus tsim txom nyob Los Mas thiab. Lawv muab nws coj mus tso rau hauv ib lub yias roj kub kub, tiam sis nws  tawm hauv los tsis ua cas li, ces tas cov neeg uas tuaj saib ntawd cia li tig los ntseeg coob coob. Tus vaj thiaj muab nws xa mus nrauj zoo rau tim lub pov txwv Patmos.  Nyob Patmos,  nws thiaj  yees pom lub Koom Txoos lub neej yav tom ntej, nws thiaj sau phau ntawv Qhib Yav Tom Ntej. Tom qab no, nws dim rov los nyob Ephesus. Nws tuag nyob ntawd kwv yees xyoo 100 AD. Nws yog tus Hauv Paus Xa Lus uas nyob ntev tshaj thiab tuag tom qab dua cov tas nrho.  Thiab nws ib leeg thiaj yog tus tuag vim kev mob kev laus xwb, tsis yog raug luag tua.

    Txheej neeg uas tau paub cov Hauv Paus Xa Lus mas lawv tsis tau sau tej phau ntawv tseg ces peb tsis paub txog lawv.  Tiam sis peb paub tseeb txog ib tug hu ua Ignatius of Antioch, thiab ib tug hu Polycarp.  Ob tug no tau nrog Zam nyob, tau kawm txog HT Yes Xus ntawm Zam lub qhov ncauj kiag.  Vim Ignatius nyob Antioch mas nws kuj tau paub Pob Zeb thiab, vim Antioch yog ib qho chaw uas Pob Zeb tau mus tshaj lub Moo Zoo. Polycarp kuj tau qhia  tej yam uas nws paub ntawm Zam los rau ib tug hu ua Irenaeus  thiab.

    Thaum thawj 100 xyoo ntawd xaus, Yes Xus lub Moo Zoo yeej nrov mus txog cov teb chaws uas nyob ncig lub hiav txwv Mediterrannee tas lawm, xws li cov teb chaws sab Europe, Africa qaum teb, thiab cov teb chaws Middle East..  Tiam sis cov koom txoos tseem ceeb yog cov no: Antioch (nyob Turkey nim no), Alexandria (nyob Egypt), Ephesus (nyob Turkey nim no), thiab Los mas (Is Tas Lis).





    Last edited by Mim on 13th February 2018, 9:49 am; edited 5 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 21st November 2011, 6:49 pm

    Lub Koom Txoos Tiam Ob Tiam Peb: Xyoo 100-299.

    K. y. xy. 107 los 110 AD:
    Ignatius uas yog ib tug Tswv Qhia nyob lub nroog Antioch tau sau tej tsab ntawv mus rau lub koom txoos nyob Smyrna. Nws piav txog tus tswv Qhia tes hauj lwm, thiab nws hais hnyav txog cov ntseeg uas mus ntseeg tej zaj yuam kev (heretics). Nws yog tus xub siv lo lus “Catholic” (Kas Tos Liv) los qhia txog Yes Xus lub Koom Txoos. Txij thaum ntawd los neeg thiaj siv lub npe “Kas Tos liv” los hais txog lub Koom Txoos ntau zuj zus . Nws tuag ua tim khawv nyob Los Mas.

    112 AD: Tus vaj Los Mas hu ua Trajan tshaj tawm tias yog muaj neeg mus kom cov neeg ntseeg rau ntawm nom tswv no ces nom tswv yuav tsum tau yuam lawv los txi cov dab Los Mas, yog lawv tsis kam txi, ces yuav tsum rau txim rau lawv. Ces cov neeg ntseeg thiaj tau kev txom nyem loj.

    117-136 AD: Tus vaj ntxwv Adrian sawv ua vaj nyob Los Mas. Nws tsim txom cov neeg ntseeg heev, thaum lub caij nws ua vaj.

    K. y. xy. 125 AD: Txoj kev ntseeg hu ua “Gnosticism” pib tshwm tuaj. Lo lus Gnosticism yog los ntawm lus Hes las (Greek) los, txhais tias ‘kev paub’ los puas ‘kev txawj kev ntse.’ Nyob hauv txoj kev ntseeg no muaj ntau pab, ib txhia tsis ntseeg tias Yes Xus yog Tswv Ntuj, ib txhia ho hais tias Yes Xus tsis yog tib neeg, nws lam ua kom sawv daws pom nws zoo li neeg xwb.

    K. y. xy. 144 AD:
    Tus tswv qhia Marcion raug txiav tawm (excommunication) vim nws qhia yuam kev. Nws qhia hais tias cov His Xas Lais tus Tswv Ntuj thiab cov neeg ntseeg Yes Xus tus Tswv Ntuj tsis yog ib tug li, nyias muaj nyias. Thiab nws tsis kam yuav cov ntawv nyob hauv phau Ntawv Cog Lus Tshiab kom tas, nws tsuas yuav Lus Kas Ntawv Moo Zoo thia Paj Lug 10 tsab ntawv xwb.

    K. y. xy. 155 AD:
    LN Polycarp, uas ua tswv qhia nyob Smyrna thiab yog tus uas tau kawm kiag ntawm tus Hauv Paus Xa Lus Zam, tuag ua tim khawv.

    K. y. xy. 156 AD: Txoj kev ntseeg raws Montanus (Montanism) pib tshwm tuaj. Montanus qhia hais tias HT Yes Xus yuav rov qab los sai sai, thiab nws hais tias lub Koom Txoos tsis muaj Tswv Ntuj lub hwj huam los daws txhaum li. Tom qab lawm, leej ntshiab Zephyrinus mam txiav txim tias yog ib qho yuam kev. Leej ntshiab Zephyrinus ua Vaj Qhia xyoo 199-217 AD.

    161-180 AD:
    Tus vaj Marcus Aurelius sawv ua vaj nyob Los Mas. Nws yog ib tug ua phem tshaj plaws rau cov neeg ntseeg.

    165 AD:
    Leej Ntshiab Justin tuag ua tim khawv nyob Los Mas.

    K. y. xy. 180 AD: Leej ntshiab Irenaeus, tus uas tau kawm ntawm LN Polycarp los, sau phau ntawv hu ua “Adversus Haereses.” Nws hais txog tej kev ntseeg yuam kev thaum lub caij ntawd, thiab nws qhia hais tias lub hauv paus Koom Txoos txoj kev ntseeg yog nyob Los Mas.

    K. y. xy. 195-196 AD: Kev tsis sib haum txog Hnub Chiv Hla. Zoo li thawj ib ob tiam ntawd, cov ntseeg nyias siv nyias ib txoj kev xam nyoog, ces nyias ua nyias Hmoov Hla rau ib lub sij hawm txawv. Cov Koom Txoos nyob sab Xib Fab (West) (xws li nyob Los Mas), lawv ua Hmoov Hla rau Hnub Chiv. Hos cov ntseeg nyob sab Toob Fab(East) (xws li Antioch, Ephesus), lawv saib cov neeg His Xas Lais lub hli hu ua Nisan tim 14 los ua Hmoov Hla, ces txawm yuav raug rau nruab lis piam los xij li. Ces sawv daws thiaj sib hais txog qhov no. Ib co hais tias Hnub Chiv thiaj yog, vim HT Yes Xus yeej sawv rov los yog Hnub Chiv, hos ib co hais tias tim 14 Nisan thiaj yog, vim tus Hauv Paus Xa Lus Zam yeej ib txwm qhia lawv coj li ntawd los.

    Thaum ntawd yog leej ntshiab Victor I ua Vaj Qhia nyob Los Mas. Nws yog thawj tug neeg yug nyob Africa sawv los ua Vaj Qhia. Nws xav kom tsoom ntseeg sawv daws coj ib yam, ces nws ua ntawv rau tus tswv qhia nyob Ephesus tias kom lawv pauv hnub ua Hmoov Hla los ua ib yam li cov coob ua rau Hnub Chiv, yog lawv tsis pauv mas lawv yuav raug “excommunication.” Tiam sis muaj coob tus tswv qhia, xws li leej ntshiab Irenaeus nyob Lyon (Fab Kis Teb) kuj tsis pom zoo li vaj qhia Voctor hais, ces lawv sau ntawv rau vaj qhia kom txhob txiav txim li ntawd, kom cia ua siab ntev. Vim lawv twb yeej ib txwm coj li ntawd los lawm. Ces qhov teeb meem no kuj cia tso tseg li no lawm.
    Nyob Los Mas, lawv kuj pib siv lus Las Tees los teev ntuj lawm, nyob Toob Fab, lawv siv lus Aramaic thiab lus Greek.

    Vaj Qhia Victor I kuj tseem tau txiav txim rau ob peb yam kev ntseeg yuam kev, xws li ib tug txiv plig hu ua Florinus uas nws ntseeg thiab qhia raws li cov Gnostics. Tseem muaj ib tug los pav hu ua Theodotus, uas nws qw tas zog rau teb chaws tias Yes Xus tsuas yog ib tug neeg thiab xwb, tiam sis yog thaum nws txais lub Cim Ntxuav ces nws tau txais leej Tswv Yim Ntshiab thiab kev ua hwj huam xwb.

    202 AD: Septimus Severus, sawv ua vaj nyob Los Mas. Nws kuj hiam cov neeg ntseeg kawg nkaus, vim nws xav yuam kom tas nrho nws cov pej xeem yuav tsum muaj ib yam kev teev hawm xwb.

    206 AD: Tertullian uas nws tig los ntseeg Yes Xus xyoo 197, thiab nws yog ib tug kws sau ntawv txog kev ntseeg ua lus Las Tees, nws cia li tawm mus koom cov ntseeg yuam kev Montanists lawm.

    K. y. xy. 217-235 AD: Leej ntshiab Hippolytus. Nws yog ib tug txiv plig nyob Los Mas. Nws tsis txaus siab rau Vaj Qhia Zephyrinus, vim Zephyrinus pheej tsis txiav txim meej rau cov ntseeg yuam kev hu ua “Modalists.” Nws thuam hais tias Zephyrinus tsis tsim nyog yuav ua Vaj Qhia. Thaum Zephyrinus tuag lawm , lawv xaiv tau Callixtus I (217 los 218 AD) los ua vaj qhia. Callixtus yog ib tug uas Hippolytus tsis nyiam kiag li. Ces nws tawm hauv Koom Txoos Kas Tos Liv mus coj ib pab ntseeg tshiab, nws kom lawv tsa nws ua vaj qhia. Nws tis npe rau hais tias yog lub Koom Txoos Kas Tos Liv; nws hais tias nws txais nws txoj kev ua vaj qhia los ntawm cov Hauv Paus Xa Lus los kiag ntag. Nws tsis ntshai hais lus thuam vaj qhia Callixtus I li vim Callixtus muab kev zam txhaum rau cov neeg tau ua txhaum loj uas lawv rov los lees lawv qhov txhaum, xws li cov tua neeg, cov deev luag txij nkawm, cov deev hluas. Nws xav kom txhob zam yooj yim rau lawv. Tiam sis xyoo 222 AD xwb ces Callixtus I twb raug cov Los Mas muab tua lawm. Lawv xaiv tau tus Vaj Qhia tshiab Urban. Urban ua vaj qhia mus txog xyoo 230, ces Pontianus ho sawv los ua vaj qhia. Tas lub caij ntawd, Hippolytus yog ib tug “antipope” (Kuv tsis paub yuav txhais lo lus ntawd ces kuv muab hu ua “vaj qhia cuav”). Tsis ntev tom qab, cov nom Los Mas txawm ntes Hippolytus thiab Pontius nkawd ob leeg mus nyob txim ua ke ntawm lub pov txwv Sardinia. Raws li muaj lus hais tseg tias, ua ntej Hippolytus thiab Pontius nkawd raug tua, Hippolytus kuj rov los lees txhaum ntawm tus tseem vaj qhia Pontius, thiab rov los nkag rau lub Koom Txoos lawm. Nkawd ob leeg tuag ua tim khawv yog xyoo 235 AD. Thaum nkawd tuag tas, lawv xaiv tau Fabian los ua Vaj Qhia. Vaj qhia Fabian coj nkawd ob lub cev los rau Rome. Nkawd ob leeg kuj yog leej ntshiab ua tim khawv nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv tib si.

    K. y. xy. 242 AD:
    Txoj kev ntseeg hu ua “Manichaeism” sawv tuaj. Txoj kev ntseeg no tsis lees tias Yes Xus yog tib neeg, thiab lawv tsis yuav lub Koom Txoos cov Cim, thiab lawv kuj tsis kam lees tias lub Koom Txoos tuav HT Yes Xus lub hwj huam.

    249-251 AD:
    Tus vaj Los Mas Decius tsim txom cov neeg ntseeg mus txog xyoo 251. Thaum tsis muaj kev tsim txom lawm, xyoo 251 ntawd, muaj ib co ntseeg uas thim kev ntseeg vim lawv ntshai tuag, lawv rov los thov kom lub Koom Txoos rov txais lawv dua. Ces muaj kev hais tsis sib haum. Thaum ntawd yog leej ntshiab Cornelius ua vaj qhia. Nws thiaj txiav txim hais tias lub Koom Txoos yuav rov txais lawv dua, tiam sis lawv yuav tsum tau ua kev them txim txhaum tas tso. Tiam sis muaj ib tug “antipope” hu ua Novatian, nws hais tias lub Koom Txoos yuav zam txhaum tsis tau rau thiab yuav txais tsis tau ib cov neeg txhaum loj li ntawd li lawm. Ces vaj qhia thiaj hu ib lub rooj sab laj “Synod” nyob Los Mas xyoo 251. Lub rooj sab laj thiaj txiav txim rau Novatian yog ib tug neeg yuam kev (Heretic), vim nws tsis kam zam txhaum rau cov neeg rov los lees txhaum.

    256 AD: Thaum lub caij ntawd muaj lus sib cav hais tias, yog ib tug neeg txais lub Cim Ntxuav nyob hauv ib pawg ntseeg yuam kev lawm, nws ho los nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv, ua li puas yuav tsum rov txais lub Cim Ntxuav dua. Vaj Qhia uas yog leej ntshiab Stephen I thiaj txiav tias yog lawv ua lub Cim Ntxuav raws Kas Tos Liv txoj kev cai lawm ces tsis tas rov ua lub Cim Ntxuav ntxiv lawm, lub Koom Txoos yeej saib tias lawv yog neeg ntxuav plig lawm.

    257 AD:
    Tus vaj Los Mas Valerian tsim txom cov neeg ntseeg.

    258 AD:
    Leej ntshiab Cyprian, tus tswv qhia nyob Carthage, Africa qaum teb, tuag ua tim khawv.

    K. y. xy. 260 AD: Vaj qhia, uas yog leej ntshiab Dionysius, txiav txim tias “Sabellianism,” uas tseem hu ua “modalism” yog yuam kev, vim txoj kev ntseeg no qhia hais tias, nyob hauv Tswv Ntuj tsis muaj peb leeg.

    Pib muaj cov txiv twj cuab lub caij ntawd los.

    261 AD:
    tus vaj Los Mas Gallienus tshaj tawm tias yuav tsis muaj tsim txom cov neeg ntseeg lawm. Cov neeg ntseeg thiaj tau zoo nyob tau ib ntus ntev li 40 xyoo.


    Last edited by Mim on 9th April 2012, 11:10 am; edited 3 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 26th November 2011, 4:30 pm

    Lub Koom Txoos Tiam Plaub Tiam Tsib: Xyoo 300-499

    303 AD: Tus vaj Los Mas Diocletian rov pib tsim txom cov neeg ntseeg.

    K. y. xy. 306 AD: Yog thawj zaug uas ib lub Koom Txoos hu rooj sab laj tham txog kom cov txiv plig txhob yuav poj niam. Yog nyob rau Spain teb, nyob lub nroog Elvira. Lawv lub rooj sab laj txiav tias kom lawv cov tswv qhia, cov txiv plig thiab cov deacons (tsob hwb) txhob yuav poj niam.

    313 AD: Tus vaj Los Mas Constantine ua ntawv tshaj tawm (Edit of Milan) tias kev ntseeg Yes Xus yog ib txoj kev ntseeg raug kev raug cai nyob hauv tas cov teb chaws uas Los Mas kav, yuav tsis muaj kev hiam ntxiv.

    314 AD: Lub Rooj Sab Laj nyob Arles (Council of Arles) rov txiav tias lub Cim Ntxuav, txawm yuav yog ib tug neeg ntseeg yuam kev ua los yeej muaj tseeb thiab yuav tau, vim tsis yog tus tib neeg ua cov hauj lwm ntxuav sab ntsuj plig, yog HT Yes Xus ua.

    318 AD: Lub Rooj Sab laj nyob Alexandria txiav txim tias tus txiv plig Arius qhia yuam kev lawm (Arianism. Nws qhia hais tias HT Yes tsis yog Tswv Ntuj, nws tsuas yog ib tug uas Tswv Ntuj tsim tau nws loj tshaj muaj hwj huam tshaj cov xwb.
    .
    321 AD: Constantine muab lub tuam tsev Lateran pub rau Vaj Qhia.

    324 AD: Constantine pib tsa lub tuam tsheej Constantinople. Tam sis no nws muaj lub npe hu ua Istanbul nyob Turkey teb chaws.

    325 AD: Lub Rooj Ncauj Lus nyob Nicaea (Ecumenical Council of Nicaea) (Nicaea I): Lub rooj no yog rub los sib tham thiab txiav txim txog txoj kev ntseeg raws Arius hu ua “Arianism.” Arius, uas yog ib tug txiv plig, qhia tias HT Yes Xus tsis yog Tswv ntuj, nws yog ib tug uas Tswv Ntuj tsim xwb, tiam sis nws loj dua neeg. Lub Rooj Ncauj Lus txiav tias yog yuam kev. Lub Koom Txoos txoj kev ntseeg qhia tias Tswv ntuj muaj peb leeg, yog Leej Txiv , leej Tub thiab leej Ntuj Plig, peb leeg loj sib lug, koom ua ib tug Tswv ntuj. Lawv thiaj ntxiv ib co lus rau hauv cov Hauv Paus Xa Lus zaj “Kuv Ntseeg” kom meej dua tseeb dua, thiaj hu ua “Nicene Creed,” txhais tias “Zaj Ntseeg Nicaea”. Thiab lawv txiav txim meej tias kom tas ib tsoom neeg ntseeg yuav tsum ua Hmoov Hla rau Hnub Chiv.

    326 AD: Leej ntshiab Hes Les Nas (St Helena) mus nrhiav tau Yes Xus tus Ntoo Cuam.

    343-344 AD:
    Lub Rooj Sab Laj nyob Sardica rov tshaj tawm cov lus raws li tau txiav nyob Nicaea I lawm, thiab lawv txiav hais tias Vaj Qhia yog tus muaj lub suab tseem ceeb tshaj nyob hauv txoj kev txiav txim rau kev ntseeg.

    380 AD:
    Thaum lub 2 hlis, tus vaj Theodosius sau ntawv tshaj tawm tias txoj kev ntseeg Kas Tos Liv yog tseem hwv Los Mas txoj kev ntseeg.

    381 AD: Lub Rooj Ncauj Lus Constantinople I rov txiav txim rau Arianism thiab lwm yam kev ntseeg uas qhia tias leej Tswv Yim Ntshiab tsis yog Tswv ntuj. Lawv kuj rov kho zaj “Kuv Ntseeg” kom tiav.

    382 AD:
    Lub Rooj Sab Laj nyob Los Mas: Vaj Qhia Damasius I zeem paub cov phau ntawv Cog Qub Lus, thiab cov phau Ntawv Cog Lus Tshiab uas yuav tsum muab tso rau hauv phau Ntawv ntshiab(Canon of Sacred Scripture).

    382 AD - K. y. xy. 406 AD: Leej Ntshiab Jerome txhais phau Ntawv Cog Qub Lus thiab Phau Ntawv Cog Lus Tshiab ua lus Las Tees. Phau nws txhais ntawd hu ua phau “Vulgate”.

    391 AD:
    Tus vaj Theodosius ua ntawv txwv tsis pub txi dab nyob hauv nroog Los Mas ntxiv.

    400 AD: Lawv luam leej ntshiab Jerome phau Ntawv Nsthiab lus Las tees hu ua “Vulgate” tawm.

    431 AD: Lub Rooj Ncauj Lus Ephesus. Txiav txim rau “Nestorianism” uas qhia tias HT Yes Xus tsis yog ib tug xwb uas ib txhij yog Tswv Ntuj thiab yog tib neeg, tiam sis nws yog ob tug, ib tug yog neeg ib tug yog Tswv ntuj. Yog li ntawd mas peb hais tsis tau tias Mab Liab yog “Tswv Ntuj Niam,” peb tsuas hais tau tias Mab Liab yog Yes Xus niam xwb. Lub Rooj ncauj lus thiaj txiav tias lub tswv yim no yuam kev, qhov tseeb HT Yes Xus tib txhij yog Tswv Ntuj yog neeg tib si, ces peb hu tau tias “Tswv Ntuj Niam” vim yes Xus yog Tswv ntuj. Lub Rooj Ncauj Lus kuj txiav txim rau Pelagianism thiab. Yog ib txoj kev ntseeg uas qhia hais tias tib neeg tsis tau lo As das lub keev txhaum. Tiam sis tib neeg muaj peev xwm yuav xaiv qhov zoo los qhov phem, lawv muab Yes Xus saib ua piv txiv xyaum xwb, yog lawv xav yeej kev phem ces lawv yeej tau lawv, lawv tsis tas yuav tsum tau Ntuj lub txiaj ntsim pab li.

    451 AD: Lub Rooj Sab Laj nyob Chalcedon txiav txim “excommunicate” Eutyches; nws yog ib tug txiv plig nyob Constantinople, nws qhia tias HT Yes Xus tsis yog neeg nws yog Tswv ntuj xwb. Niaj hnub no tseem muaj ib cov ntseeg hu ua “Syriac Orthodox Church” uas yog ntseeg raws li nws.

    496 AD: Clovis, uas yog tus vaj kav cov Franks (Fab Kis), tig los ua neeg ntseeg thiab coj cov Fab Kis los ua neeg ntseeg, vim HT Yes Xus tau pab nws yeej rog raws li nws tau thov lawm.


    Last edited by Mim on 2nd April 2012, 8:17 am; edited 3 times in total
    Tub Kawm
    Tub Kawm
    Phooj Ywg
    Phooj Ywg


    Messages : 375
    Date d'inscription : 2011-10-13

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Tub Kawm 26th November 2011, 8:33 pm


    Nyob zoo Mim,

    Zoo siab uas koj coj lub koom txoos liv xwm tuaj tso pub rau peb paub og. Kuv twb nrhiav Koom Txoos Liv Xwm tau ntev los lawm tiam si tsi pom li, tsuas yog hnov lub "Tshuab Tshaj Xo ZOO TSWV ZOV YAJ (xov tooj cua)" tshaj tawm nkaus nkaus xwb, mas kuv xav paub sai sai es thiaj tsi hnov qab. Tiam sis ib lub lub lim piam mas Z.T.Z.Y mam li tuaj tshaj ib zaug xwb, muaj tej zaum yus tsis nyob tsev lawm ces twb tsi tau mloog xyov txuas li cas lawm. Thiab vim tias zaj ntawd mas kuv mloog mas zoo nkaus li ntev dhau lawm. Vim tias lawv tshaj ze li 1 xyoo los 2 xyoo tej li mam rov los txog qhov qub mas ua rau yus twb hnov qab tas lawm, vim tias tsi muaj ib phau ntawv rau yus tuav rawv ces yus thiaj tsi nco.

    Yog li kuj muaj ntau ntau tus nug kuv tias:
    "vim li cas txoj kev ntseeg thiaj faib ua 2 3 pab lawm?
    Thiab ncaim rau xyoo twg thiab xyoo twg?
    Thiab HT Yes Xus Yus los hais tias (nyob rau Npes les hes) no tam sim no ho yog lub teb chaws twg?
    Lawv muab hu ua li cas lawm?
    thiab vim li cas thaum HT Yes Xus txais lub Cim Ntxuav ho rau dej, hos nyem no peb ho laub dej ywg saum hauv plia xwb?
    Es yog thaum tws ho hloov li ntaw lawm?"

    Lawv muaj ntau tus nug kuv li ntawd, kuv tsi pom qab yuav teb lawv li, kuv tsuas teb raws li kuv paub xwb, hais tsis tau ib qho muaj tim khawv tseeb rau lawv li, mas nyuaj kawg. Vim tias nyob rau peb thaj tsam no tsi muaj TP Thiab TP los kuj nyob deb thiab yog cob tsib xwb ces yus paub lus tsi tas ces tsi kav nug li es thiaj tsis to taub. Es lawv nug yug es yus thiaj tsi pom qab teb lawv....

    Mim, yog li kuv vam hais tias hnub no koj coj tuaj tso rau hauv lub forum no lawm kuv yuav tau nyeem thiab qhia rau tej tus neeg uas tau nug nug txog kuv li ntawd og. thov ua koj tsaug ntau, thiab thov koj tuaj sau kom tas txawm tias yog ib zaj ntev hauj sim los thov koj muab siab rau sau kom tas es peb cov nyob sab ntuj no thiaj tau nyeem ob nawb. Thov kom leej Ntuj Plig ntshiab tuaj pab koj kom koj muaj lub zog sau og .

    Thaum kawg no thov hais ob peb lus rau cov sawv daws. "Ku thov hais rau TP los cov LTH thiab cov leej phauj mus rau cov XH thiab cov Tub tuav hauj lawm hauv Hmong catholique tias: tam sim no peb txhua tus yog HT Yes Xus cov tub txib tub txuas, sawv tsoom Hmoob thoob ntiaj teb, tas nrho nyob rau hauv hmong catholic lawm. thiab yog lub hauv paus ntawm txoj kev ntseeg 'kav tos liv' (catholic) rau peb tsoom Hmoob thoob ntiaj teb lawm, yog li peb sawv daws yuav rau siab khwv tiag, tus ua tau qhov hnyav peb cia nws tuaj qhov hnyav, tus ua tau qhov sib peb cia nws tuaj qhov sib, tus uas paub luas lwm xeem lus peb cia nws txhais luas xeem lus rau peb. tus uas nws tsi paub luas xeem lus, peb cia nws nro peb koom tes thiab pab peb kho peb tej lus kom meej. yog li kuv vam thiab cia siab hais tias nej txhua tus uas yog cov paub lus "Aa ky" nej yuav tau koom nrog Mim txhais Lub Koom Txoos Liv Xwm no kom tas, coj los ua puav pheej tseg cia rau peb tsoom hmoob paub hais tias: peb cov ntsee Ntuj Hu ua "catholic" no lub keeb lub ku chiv yog li cas? thiab li cas? Es nyem no thiaj li sib cai ua ntau pab ntau pawg lawm. Kom luas yuav pom peb li puav pheej ib tiam dhau tiam los txog rau nej hnub no og nawb. Es luas thiaj li paub txog tias: Huab Tais Yes Xus tsuas tau tsa tib tus ua tus coj thiab tsuas tau tsa tib lub Koom Txoos xwb no og. Kawg no kuv thov HT Ntuj lub tswv yim nrog nraij nej txhua tus. Nyob zoo.
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5526
    Date d'inscription : 2009-08-18

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Maiv Tooj 28th November 2011, 9:22 am


    Nyob zoo Mim thiab tub Txawj Tuam,

    Mim,

    Ua tsaug ntau uas nws tuaj sau txog keeb kwm Kev Ntseeg, yog ib qho zoo kawg nkaus.

    496 AD: Clovis, uas yog tus vaj kav cov Franks (Fab Kis), tig los ua neeg ntseeg.

    Mim, kuv txuas ib los lus rau nov, ua ntej Vaj Clovis yuav los ntseeg Yes Xus, coj Yes Xus kev cai, twb yog nws tau thov Yes Xus pab nws yeej rog no nws yuav los ntseeg Ntuj. Ces nws yeej ces nws thiaj li coj cov Fab Kis mus ua Ntuj kev cai tag nrhog.

    Mim, ib ntus no kuv khwv dhau lawm ces yog nws khoom no ho tuaj zov tsev thiab. Ua tsaug.

    Tub Txawj Tuam,

    Cas nws yuav hais tau ntxim hlub ua luaj li. Zaum no Tswv Ntuj twb coj peb tuaj sib ntsib lawm, NWS yeej yuav ua kom peb muaj peev xwm sib coj qhia xwb mog.
    Ua tsaug nws cov lus qhuaj hu Peb tsoom ntseeg txhua leej tuaj sib pab koom tes txhawb lub Hauv Paus Hmoob Catholic kom tawg paj txi txiv, kom sawv tau ntseg, txheem tau ruaj rau peb tsoom Hmoob thoob ntija teb. Kuv tus kheej yeej xav li nws hais thiab, xav thov kev koom tes ntawm txhua leej tuaj pab txhawb. Yog peb muaj coob leej, ib leeg sau ib zag mas peb yuav sau tau zoo dua thiab muaj ntau yam dua. Yog peb tsawg leej xwb ces tsis muaj caij txaus sau tej yam zoo ces thiaj li sau tsis tau cov zoo.
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 2nd December 2011, 5:02 pm

    Tiam Rau Mus Rau Tiam Yim: Xyoo 500-799

    502 AD: Vaj Qhia Symmachus txiav hais tias, tsoom pej xeem tsis muaj cai los xaiv Vaj Qhia ntxiv lawm, tsuas yog cov tswv qhia xwb thiaj muaj cai.

    533 AD: Mercurius raug xaiv ua Vaj Qhia. Nws yuav lub npe hu ua Zam II. Nws yog thawj tug Vaj Qhia uas yuav dua npe tshiab thaum nws ua Vaj Qhia. Ua ntej ntawd mas cov Vaj Qhia tsis hloov lawv cov npe li, xaiv tau tus twg, ces nws cia li siv nws lub npe ib txwm tis xwb.

    K. y. xy. 545 AD: Dionysius Exuguus tuag. Nws yog thawj tug neeg uas xub siv Yes Xus hnub yug los suav hnub xam nyoog, thiaj muaj xyoo AD thiab xyoo BC raws li peb siv niaj hnub no. Ua ntej ntawd mas lawv siv ib co kev suav hnub xam nyoog.

    553 AD: Lub Rooj ncauj Lus Contanstinople II txiav txim tsis kam yuav ib co ntawv uas yog qhia kev ntseeg yuam kev, hu ua “Three Chapters”.

    589 AD: Rooj sab laj tseem ceeb nyob Toledo, Spain, hais txog lub Koom Txoos nyob Spain teb..

    590-604 AD: Leej ntshiab Gregory I ua vaj qhia. Nws tsim ntau yam tshiab nyob hauv txoj kev teev ntuj, xws li cov suab nkauj teev ntuj hu ua “Gregorian Chant.” Nws qhia txog thiab nyiam txoj kev ua neej tab seeb.

    596 AD: Vaj Qhia Gregory I xa leej ntshiab Augustine of Canterbury thiab 40 leej txiv twj cuab mus tshaj lub Moo Zoo nyob teb chaws Aas Kiv.

    622 AD: Mos Has Mes tawm ntawm lub nroog Mecca mus rau lub nroog Medina, nws txoj kev ntseeg Islam (Mawv Xis Lim) pib sawv thiab muaj zog tuaj.

    638 AD: Cov Muslims (Mawv Xis Lim) tuaj txeeb Yes Lus Xas Les thiab Syria teb chaws.

    649 AD: Lub Rooj Sab Laj Lateran tsis pom zoo ua raws li tus vaj Heraclius thiab tus vaj Constans II lub tswv yim uas nkawd xav nrhiav los kho kom muaj kev rov sib haum xeeb ntawm lub Koom Txoos Thiab cov Monophysites (cov uas ntseeg raws li Eustyches, yog cov Syriac orthodox; lawv ntseeg hais tias HT Yes Xus muaj ib lub cev tiag, tiam sis nws tsis yog neeg, nws yog Tswv Ntuj tas nrho. Koom Txoos Kas Tos Liv qhia hais tias HT Yes Xus tib txhij yog neeg thiab nws yog Tswv Ntuj).

    680-81 AD: Lub Rooj ncauj Lus Constantinople III los txiav txim tias txoj kev cai “monothelism” tsis tseeb. Peb pom tias lub Koom Txoos tau txiav txim ntau zaus txog tib neeg txoj kev to taub yuam kev txog HT Yes Xus. Lub koom Txoos tau los hais meej tias, HT Yes Xus yog tib neeg thiaj yog Tswv ntuj tib si. Ces zaum no ho muaj neeg los hais tias HT Yes Xus lub siab nyiam ne(his will/sa volonte) puas muaj ib sab nyiam li neeg hos ib sab nyiam li Tswv Ntuj thiab? Cov monothelist mas lawv hais tias HT Yes Xus tsis txawj nyiam li neeg, nws tsuas nyiam li tswv ntuj nkaus xwb. Ces lub Rooj Ncauj Lus Constantinople III thiaj txiav txim tias hais li lawv hais ntawd tsis yog. HT Yes Xus yeej txawj nyiam li neeg thiab vim nws twb yog tseem tib neeg thiab.

    692 AD: Lub Koom Txoos nyob sab Toob Fab hu lub Rooj Sab Laj nyob Trullan. Lawv txiav ib txog cai pub cov txiv plig yuav poj niam ua ntej lawv txais lub Cim Tiag Tes ua Tsob Hwb, tiam sis yog lawv tus poj niam tuag ces tsis pub yuav poj niam ntxiv.

    711 AD: Cov Muslims tuaj kav Spain teb chaws.

    718 AD:
    Vaj Qhia Gregory II xa leej ntshiab Boniface uas yog ib tug tswv qhia Aas Kiv, mus ua txoj hauj lwm tshaj lub Moo Zoo rau Germany teb.

    726 AD: Tus vaj Byzantine Leo III (yog tus vaj kav sab Toob Fab) txwv tsis pub siv duab siv mlom nyob hauv txoj keb teev ntuj, thiab lawv muab tej duab tej mlom tsoo pov tseg. Luag tis npe rau hu ua “Iconoclasm”

    731 AD: Vaj Qhia Gregory III rub lub Rooj Sab Laj nyob Rome los tham txog Iconoclasm. Lub Rooj Sab Laj thiaj txiav txim tias “Iconoclasm” yog ib qho yuam kev. Lub Koom Txoos Kas Tos Liv txoj cai ib txwm pub siv tej mlom los tej duab hais txog Yes Xus los ib tug leej ntshiab. Lub Koom Txoos Kas Tos Liv tsis yog teev mlom, tiam sis cov duab cov mlom ua kom peb nco txog HT Yes Xus los Niam Mab Liab los cov leej ntshiab xwb.

    732 AD: Charles Martel, uas yog ib tug thawj tub rog Fab Kis ntaus yeej cov Muslims nyob Poitiers, thiaj txiav lawv kev, lawv thiaj tuaj tswj tsis tau sab Toob Fab.

    754 AD: Muaj 300 leej tswv qhia Byzantine pom zoo ntseeg raws li Iconoclasm. Ces lub caij ntawd lawv thiaj rhuav ib cov mlom thiab duab pov tseg tas lawm. Tiam sis xyoo 769, lub Rooj Sab Laj (Synod) nyob Lateran tau rov txiav hais tias lub tswv yim Iconoclasm no yog yuam kev, tsis yog qhov tseeb.

    K. y. xy. 755 AD:
    Leej ntshiab Boniface tuag ua tim khawv. Nws yog ib tus tub tshaj lub Moo Zoo rau Germany.

    787
    AD: Lub Rooj Ncauj Lus Nicea II. Lub Koom Txoos rov txiav txim hais tias Iconoclasm uas qhia tias siv tsis tau mlom thiab duab nyob hauv cov tsev teev ntuj yog ib lub tswv yim yuam kev. Thaum ntawd kuj muaj ib co ntseeg qhia hais tias HT Yes Xus tsis yog tseem Tswv Ntuj tus tub, nws tsuas yog Tswv Ntuj tus tub sau xwb (adopted Son only). Lawv hu qhov ntawd ua “Adoptionism.” Lub Koom Txoos kuj Txiav txim tias lub tswv yim ntawd yog yuam kev, vim HT Yes Xus yeej yog tseem Tswv Ntuj tus Tub tiag. Lub Rooj Ncauj Lus no yog lub kawg uas cov koom txoos Orthodox mloog thiab yuav.

    792 AD: Lub rooj sab laj council nyob Ratisbon (Regensburg, Germany) kuj txiav txim tsis yuav “Adoptionism” thiab.




    Last edited by Mim on 2nd April 2012, 8:01 am; edited 3 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 6th December 2011, 12:10 pm

    Tiam Cuaj Mus Rau Tiam Kaum Ib: Xyoo 800-1099

    800 AD: Vaj Qhia Leo III tsa Charlemagne (ib tug nom Fab Kis) ua vaj ntxwv emperor kav sab Europe, hnub ua hmoov Yes Xus yug los. Nws yog ib tug vaj ntseeg Ntuj zoo.

    813 AD:
    Tus vaj Byzantine hu ua Leo V rov qab tsa txoj kev ntseeg Iconoclasm dua, mus txog xyoo 843, thiaj mam tso tseg tag lawm.

    814 AD:
    Charlemagne tuag.

    829 AD:
    Leej ntshiab Ansgar (Oscar) uas nws yog ib tug tswv qhia German, pib mus qhia lub Moo zoo rau Stockolm, Sweden teb.

    844 AD:
    Muaj kev sib hais sib cav txog lub Cim Yug. Leej Nsthiab Paschasius Radbertus (nws yog ib tug txiv twj cuab) sau ib phau ntawv piav txog hais tias lub mov thiab cov cawv yeej yog HT Yes Xus lub Cev thiab cov Ntshav tiag tiag. Taim sis muaj ob tug txiv twj cuab kuj sau ntawv hais txog HT Yes Xus lub Cev ib yam thiab, tiam sis nkawd hais tias cov mov thiab cov cawv tsis yog Yes Xus lub Cev thiab cov Ntshav tiag, tsuas yog ua cim txog los yog ua piv txwv txog xwb.

    846 AD:
    Cov Muslims (mawv Xiz Lim) tuaj txeem tau rau Is Tas Lis thiab Los Mas lawm.

    848 AD: Lub caij ntawd muaj ib tug txiv plig hu ua Gottschalk qhia ib zaj kev ntseeg hais tias thaum ib tug neeg yug los mas Tswv Ntuj yeej xub muab ntawv rau nws (predestination) yuav tsum tau txais kev cawm los tsis tau txais lawm. Yog li yog yus tau daim ntawv txais kev cawm lawm, ces txawm yus ua txhaum los yus yeej yuav tsum tau Ntuj lub Ceeb Tsheej xwb, hos ib tug neeg uas nws tau daim ntawv poob kev cawm, ces txawm nws siv zog npaum twg los nws yeej yuav poob dab phem teb xwb. Lub rooj sab laj nyob Mainz, Germany, xyoo 848 thiab lub rooj sab laj nyob Quierzy, Fab Kis teb, xyoo 853 AD, txiav txim rau tus txiv plig Gottschalk txoj kev qhuab qhia no yog ib txoj kev yuam kev. Yuav tsum tsi txhob mloog txoj kev qhuab qhia no.

    857 AD:
    Ib tug txiv neej hu ua Photius, cia li los txeeb ua tswv qhia nyob Constantinople, thiab muab tus tswv qhia ncaws tawm. Tsis tas li ntawd xwb, nws los nrhiav kev tawm tswv yim hais kom tau nrog lub Koom Txoos nyob Los Mas tsis sib haum. Nws liam ntau yam uas nws tsis nyiam rau lub Koom Txoos, tiam sis qhov loj tshaj yog nws liam hais tias lub Koom Txoos nyob Los Mas tau ntxiv ib lo lus rau zaj “Kuv Ntseeg…” uas yog zaj Nicene Creed lawm, yog lo lus tias “filioque”. Lo lus no yog hais txog Leej Tswv Yim ntshiab, uas nws “tawm ntawm Leej Txiv thiab Leej Tub los.” Photius hais tias nws tsis yuav lo lus ntawd, vim Leej Ntuj Plig tsuas tawm ntawm Leej Txiv ib leeg los xwb. Tus Vaj Qhia thaum ntawd tau muab nws txiav tawm (excommunicate) lawm. Tiam sis nws tau rau tswv yim rau cov ntseeg Orthodox , ces txij thaum ntawd los lawv pheej muaj qhov kev chim nyob hauv lawv lub siab.

    863 AD:
    Tus tswv qhia loj patriarch nyob Constantinople xa leej ntshiab Cyril thiab leej ntshiab Methodius mus tshaj lub Moo zoo rau cov haiv neeg Slavic, xws li cov neeg Polonais, cov neeg Lav Xias, cov neeg Bulgarians, cov neeg Czechs, thc… Lawv txhais phau Ntawv ntshiab ua lus Slavonic.

    [b]869-70 AD:
    Lub Rooj Ncauj Lus nyob Constantinople (lub tim IV). Lub Rooj ncauj Lus no rov qab txiav txim rau Iconoclasm tias yog ib qho yuam kev tiag. Thiab lawv kuj txiav txim muab Photius excommunicate thiab muab nws tshem tawm tsis pub nws ua tswv qhia nyob Constantinople lawm, rov qab muab tus tswv qhia qub hu ua Ignatius los tso rau. Yog lub Rooj Ncauj Lus kawg uas lawv ua nyob sab Toob fab.

    871-900 AD: Tus vaj Aas Kiv hu ua Alfred the Great, ua vaj kav Aas Kiv teb. Tas cov vaj Aas Kiv, tsuas muaj nws ib leeg xwb thiaj yog Vaj Qhia tsa ua vaj nyob Los Mas.

    915 AD: Vaj Qhia Zam X ua ib tug thawj caum cov Mawv Xis Lim Saracens tawm hauv Is TasLis teb mus kom tas.

    955 AD: LN Olga txais lub Cim Ntxuav. Nws yog ib tug poj niam tawm hauv tsev neeg ua vaj nyob Lav Xias teb los.

    966 AD: Mieszko, uas yog ib tug neeg nyob hauv tsev neeg ua vaj nyob Poland tig los ntseeg thiab txais lub Cim Ntxuav, ces txij ntawd los Poland teb thiaj pib ntseeg ntuj zuj zus.

    993 AD:
    Vaj Qhia Zam XV yog thawj tug vaj qhia uas tsim txoj cai tsa ib tug leej ntshiab nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv.

    999-1003 AD:
    Vaj Qhia Sylvester II yog thawj tug neeg Fab Kis tau ua vaj qhia.

    1009 AD:
    Lub Koom Txoos nyob toob fab pib cais ntawm lub Koom Txoos nyob Xib Fab (East-West Schism), vim tus Tswv Qhia Patriarch Sergius II nyob Constantinople muab vaj qhia Sergius IV nyob Los Mas lub npe rho tawm hauv lawv cov zaj ua thaj txi ntuj lawm.

    1022 AD thiab 1025 AD:
    Lub rooj sab laj (council) xyoo 1022 yog nyob Orleans, lub rooj sab laj (council) xyoo 1025 yog nyob Arras, Fab Kis teb. Ob lub rooj sab laj no yog sib sau los tham txog thiab txiav txim rau cov Cathari (los Cathars) tias lawv txoj kev ntseeg yog ntseeg yuam kev. Lawv ntseeg hais tias muaj ib tug tswv zoo thiab muaj ib tug tswv phem. Tus tswv zoo yog tus tsim yeeb ceeb thiab tsim cov dab sab ntsuj plig uas pom tsis tau, tus tswv phem yog tus tsim yaj ceeb thiab puas tsav yam nyob sab uas pom tau.

    1043 AD: Tus patriarch Michael Cerularius nyob Constantinople pib tsa suab cam tsis kam saib vaj qhia yog lub hauv paus ntawm txoj kev ntseeg.

    1049 AD:
    Vaj qhia leej ntshiab Leo IX hu lub rooj sab laj synod thaum lub Caij hla. Lawv rov txiav txim tias cov txiv plig yuav tsum tsis txhob yuav poj niam.

    1050 AD:
    Lub rooj sib tham synod nyob Vercelli, Is tas lis teb: Lub caij ntawd muaj ib tug leej tsob hwb hu ua Berengarius nyob Tours, Fab Kis teb, nws qhia hais tias cov mov thiab cov cawv saum lub thaj txi ntuj tsis txawj hloov ua Yes Xus lub cev thiab cov ntshav, tsuas yog ib co cim qhia txog Yes Xus lub Cev thiab cov ntshav xwb. Vaj Qhia Leo IX hu kom nws tuaj tham txog nws txoj kev ntseeg ntawd. Tiam sis tus vaj Henry I tsis pub nws tuaj. Txawm li ntawd los lub rooj sib tham txiav txim hais tias nws qhov kev ntseeg ntawd yuam kev lawm.

    1054 AD:
    Muaj ib co tswv qhia ua tiam lis (sawv Vaj Qhia chaw) mus rau Constantinople mus nrog tus patriarch Michael Cerularius tham. Lawv tham tsis haum ces muaj ib tug tiam lis cia li sau ntawv txiav (excommunicate) tus patriarch tawm, tus patriarch los nws yeej tsis kam swb rau lawv thiab nws twb yeej tsis kam saib Vaj Qhia yog tus loj tau ntau xyoo los lawm, nws kuj sau ntawv txiav (excommunicate) lawv thiab, ces txij thaum ntawd los txog tav no txoj kev yuav sib haum thiaj tu nrho, thiaj muaj kev sib cais ua Koom Txoos Kas Tos Liv Los Mas nyob sab Xib Fab thiab Koom Txoos Orthodox nyob sab Toob Fab lawm.

    1055 AD: Lub rooj sab laj council nyob Tours: Tus tswv qhia tiam lis Hildebrand kom Berengarius sau npe lees tias thaum tus txiv plig hais Yes Xus cov lus rau saum lub mov thiab cov cawv, mas lub mov thiab cov cawv txia ua Yes Xus lub cev thiab cov ntshav tiag. Nws kuj lam sau npe lees, tiam sis nws yeej tsis thim nws txoj kev xav li. Nws tseem tau rov mus au npe ob peb zaug dua, xws li nyob Los Mas, xyoo 1059, nyob Lateran xyoo 1078. Niaj zaus nws sau npe tas nws rov los tsev, nws los sau ntawv rhuav thiab thuam cov ntawv uas nws sau tas tib si, nws ua nws li qub. Zaum kawg uas nws sau npe yog xyoo 1080 nyob hauv lub rooj sab laj council nyob Bordeaux. Zaum ntawd nws sau npe tas, nws tawm mus so noj nyiaj laus ntsiag to tim lub pov txwv St. Cosme, thiab nws tuag nyob tid lawm.

    1059 AD:
    Lub rooj sab laj council nyob Lateran tsa ib txog cai tshiab txog txoj kev xaiv tsa Vaj Qhia; txoj cai tshiab no tso cai rau cov tswv qhia liab tuaj mus xaiv Vaj Qhia lawm xwb.

    1073-1085 AD: Tus tswv qhia Hildebrand ua Vaj Qhia. Nws yuav lub npe Gregory VII. Nws tau tuav lub Koom Txoos ruaj, kho ntau yam tshiab.

    1079 AD: Lub rooj sab laj council nyob Los Mas, txiav txim kom Berengarius los lees Yes Xus lub cev thiab cov ntshav nyob hauv lub Cim Yug.

    1084 AD:
    LN Bruno tsa lub koom haum txiv twj cuab hu ua cov Carthusians.

    1097-99 AD: Yog lub caij pib cov tsam rog “Crusades.” Thaum pib mas lawv lub hom phiaj yog xav mus ntaus kom tau HT Yes Xus cov chaw ntshiab rov los. Tiam sis thaum lawv mus ntaus rog kiag lawm mas lawv kuj ua tau ntau yam tsis zoo nrog.

    1098 AD:
    LN Robert tsim lub koom haum cov Cistercians nyob Citeaux, Fab Kis teb.





    Last edited by Mim on 1st April 2012, 2:47 pm; edited 1 time in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 9th December 2011, 2:34 pm

    Tiam Kaum Ob-Kaum Peb: Xyoo 1100-1299

    1115 AD: LN Bernard tsa lub loog cov txiv twj cuab hu ua Abbey de Clairvaux

    1118 AD: Cov tub rog tog ntseeg Ntuj mus txeeb tau Saragossa, Spain, ntawm cov Muslims los. Txij ntawd los ces cov Muslims pib tsuag zuj zus nyob hauv lub teb chaws.

    1122 AD: Cov ntawv cog lus nyob Worms (Concordat of Worms) yog thawj cov ntawv hais txog kev cai tsa cov thawj coj nyob hauv lub Koom Txoos. Vaj qhia Callistus II thiab tus vaj emperor Henry V hais sib haum tias tus vaj tsuas muaj cai tsa ib tug tswv qhia ua tus coj nyob hauv tej hauj lwm sab cev nqaij xwb, nws tsis muaj cai tsa ib tug tswv qhia los tuav dej num hauv sab kev ntseeg sab ntsuj plig. Yog lub Koom Txoos thiaj ua tau qhov ntawd xwb. Yog vim li ntawd tus vaj tsis muaj cai yuav los cuam tshuam txog kev xaiv tsa Vaj Qhia ntxiv lawm.

    1123 AD: Thawj lub Rooj ncauj Lus (Ecumenical Council) Leteran I. Lub rooj ncauj lus no pom zoo yuav raws li cov ntawv cog lus nyob Worms hais txog txoj cai tsa cov thawj coj nyob hauv lub Koom Txoos, thiab lawv kuj txiav ntau yam tshiab muab sau ua 25 Canons los yog 25 txoj cai.

    1139 AD: Lub Rooj Ncauj Lus Lateran II: Lub Rooj ncauj Lus no tau nrhiav kev los txwv kom tus antipope(vaj qhia cuav) Anacletus txhob tsim kev sib tawg nyob hauv lub Koom Txoos, thiab lawv kuj tau tsa 30 txoj cai (canons) ntxiv hais txog ntau yam hauv txoj kev ua lub neej tab seeb

    1140-41 AD: Lub rooj sab laj council nyob Sens: LN Bernard nrog Abelard sib cav txog Abelard lub tswv yim rationalism uas lub Koom txoos twb tau txiav txim tias yuam kev lawm. Rationalism qhia hais tias yog peb xav to taub lub ntiaj teb thiab lub neej ntiaj teb no mas peb siv peb lub tswv yim xwb peb yeej to taub lawm.

    1148 AD: Lub rooj sib tham synod nyob Rheims txiav ib co cai nruj rau cov tsev koom haum leej phauj.

    1150 AD: Ib tug txiv neej hu ua Gratian tau muab lub Koom Txoos cov cai sau ua ib phau hu ua Decretum Gratiani, yog phau ntawv cai uas lub Koom Txoos siv tau ntau puas xyoo tom qab.

    1152 AD: Lub rooj sab laj synod nyob Kells, tham txog kev rov kho lub Koom Txoos nyob Ireland

    1170 AD:
    LN Thomas Becket, tus tswv qhia nyob Canterbury, Aas Kiv teb, raug tua nyob hauv nws lub tuam tsev teev ntuj, vim nws tsis kam ua txhaum kev ntseeg raws li tus vaj Henry II xav kom nws ua.

    1171 AD: Vaj qhia Alexander III txiav txoj cai hais tias tsuas yog lub Hauv Paus Koom Txoos nyob Los Mas xwb thiaj muaj cai tsa ib tug neeg ua leej ntshiab.

    1179 AD: Lub Rooj Ncauj Lus Lateran III: Lub roj ncauj lus no txiav txim tias txoj kev ntseeg Waldensianism thiab Albigensianism yog kev ntseeg yuam kev. (Ob hom kev ntseeg no muaj ntsis yuav ntseeg sib raws tsem tsawv, ib txhia ntseeg tias muaj ib tug tswv zoo thiab ib tug tswv phem. Tus tswv phem yog tus tsim lub ntiaj teb uas pom tau, vim li ntawd thiaj muaj yam phem. Muaj ib txhia ntseeg hais tias tsis yog Tswv ntuj tsim lub sim ceeb uas pom tau, yog ib tug dab me tsim xwb, ces thiaj tsim tau tsis zoo. Neeg tus ntsuj plig yuav txais kev cawm tau mas yuav tsum yog tus ntsuj plig ntawd kawm tau kev paub hauv sab ntsuj plig. Thaum lub caij ntawd cov neeg ntseeg ob hom kev cai no muaj coob nyob Is tas Lis, nyob thaj tsam ntawm Piedmont. Cov ntseeg raws Waldensianism tseem muaj niaj hnub no thiab).
    Lub Rooj ncauj Lus Lateran III txiav ib co cai tshiab rau lub Koom Txoos , muaj txog 27 canons. Thiab lawv tau txiav txoj cai tias thaum xaiv Vaj Qhia, yog leej twg tau 2 feem peb ntawm cov ntawv pov mas tus ntawd tau ua Vaj Qhia.

    1164 AD: Vaj Qhia Lucius III kuj rov excommunicate cov kev ntseeg yuam kev, xws li Waldensianism thiab Albigensianism dua ntxiv.

    1182 AD: Lub Koom Txoos Maronite rov cog lus yuav tsis ncaim ntawm Koom Txoos Kas Tos Liv.

    1187 AD: Yes Lus Xas Les poob rau cov Muslims tes.

    1189 AD: Cov vaj nyob thaj av Europe sawv tsam rog crusade tim peb, npaj tuaj mus txeeb Yes Lus Xas Les rov los. Tiam sis thaum kawg lawv kuj txeeb tsis tau Yes Lus Xas Les rov los li. Lawv tsuas yog nrog tus thawj Muslim muaj kev sib cog lus tias cia cov ntseeg saib tej lub tsev teev ntuj tseem ceeb, thiab kom tso cai lawv tuaj teev ntuj xwb.

    1198 AD: Vaj Qhia Innocent III raug ua Vaj Qhia.

    1202-04 AD:
    Tsam rog crusade tim 4: Cov tub rog sab Europe lub hom phiaj mas yuav tuaj mus ntaus kom tau Yes Lus Xas Les rov los rau cov ntseeg, vim Yes Lus Xas Les yog lub nroog uas muaj cov ntseeg tej thaj chaw ntshiab nyob rau hauv. Tiam sis tsis paub yog vim li cas, thaum lawv mus ntaus rog kiag lawm, lawv ho cia li tsis mus rau Yes Lus Xas Les, hos lawv cia li mus vij Constantinople uas twb yog ib lub nroog cov ntseeg Orthodox nyob xwb. Thaum lawv ntaus yeej, lawv tsis txuag lub nroog li, lawv lwg thiab rhuav lub nroog ua lwj ua liam. Vim li no thiaj haj yam ua kev tu siab loj rau cov ntseeg Orthodox, ces txoj kev uas ob tog yuav rov los sib koom tau haj yam deb ntxiv tuaj xwb. Tsam rog crusade tim 4 no mas yog ib tsam rog uas tog ntseeg Kas Tos Liv tau ua phem kawg nkaus li. Yeej tsis tsim nyog thiab tsis phim yuav ua li ntawd, tiam sis thaum ntawd lawv cia li txiav txim ua li ntawd lawm. Ces lawv twb tsis mus txog Yes Lus Xas Les li. Yes Lus Xas Les thiaj poob rau Muslims tes los txog niaj hnub no.

    1208 AD: Vaj Qhia Innocent III hu kom cov ntseeg ua ib tsam rog crusade tawm tsam cov Albigensians uas muab lawv txoj kev ntseeg yuam kev qhia rau coob leej nyob Fab Kis qab teb thiab nyob Is Tas Lis qaum teb.

    1209 AD: Vaj Qhia Innocent III lees paub LN Francis nyob Assisi lub koom haum cov leej tij Franciscans.

    1212 AD: LN Francis nyob Assisi tsa lub koom haum cov leej phauj, hu ua Poor Clares.

    1215 AD: Lub Rooj Ncauj Lus Lateran IV: Lub Rooj no yog lub txiav txoj cai tias ib tug neeg ntseeg yuav tsum mus daws txhaum ib xyoos ib zaug thiab txais Yes Xus lub Cev ib xyoos ib zaug. Kuj yog thawj zaug uas lawv siv los lus “transubstantiation” los piav tias lub mov thiav cov cawv hloov zoo li cas los ua Yes Xus lub Cev thiab cov Ntshav. Lawv yuav tsum tau siv lo lus no, vim tias muaj coob leej qhia txog Yes Xus lub Cev thiab cov Ntshav yuam kev. Lawv kuj tseem rov txiav txim rau cov kev ntseeg yuam kev Albigensianism thiab Cathari thiab. Lawv txiav 70 txoj cai canons tshiab.

    1216 AD:
    Vaj Qhia tso cai rau LN Dominic tsa nws lub koom haum cov Tub Nthuav lub Moo Zoo (Preachers) thiab muab ib txog cai rau lawv coj kav lawv lub koom haum.

    1221 AD: LN Francis nyob Assisi tsim lub koom haum hu ua “Third Order Secular of ST Francis.” Yog ib lub koom haum rau cov neeg muaj poj niam los muaj txiv.

    1226 AD: Leej ntshiab Francis nyob Assisi tuag.

    1229 AD: Lub rooj sab laj council nyob Toulouse tsa txoj cai Inquisition los tawm tsam cov kev ntseeg yuam kev.

    1231 AD: Vaj qhia Gregory IX tso cai kom muaj Inquisition tawm tsam cov neeg uas coj tej txoj kev ntseeg yuam kev vim lawv ua rau coob leej lub siab tsis tus thiab mus ntseeg yuam kev thiab.

    1241 AD: Tus nom Moos Nkaus Lis hu ua Ogedei Khan tuag, yog vim li ntawd cov Moos nkaus Lis thiaj tsis tuaj txeem cov teb chaws Europe kom deb ntxiv.

    1245 AD: Thawj lub Rooj Ncauj lus nyob Lyons (Lyons I): Lub Rooj no pom zoo txo tus vaj Emperor Frederick II , thiab lawv kuj tsa 22 txoj cai canons tshiab.

    1270 AD:
    Tus vaj Fab Kis, leej ntshiab Luis IX tuag.

    1274 AD: Lub Rooj ncauj Lus Lyons II: Lub rooj no rub tau kom lub Koom Txoos Orthodox rov los sib haum nrog lub Koom Txoos nyob Los Mas ib nyuag ntu luv luv. Lawv kuj txiav ib co cai rau cov Tswv Qhia yuav tuaj xaiv Vaj Qhia zoo li cas.

    Leej ntshiab Thomas Aqinas tuag.

    1280 AD:
    Vaj Qhia Nicholas III tuag. Nws yog tus vaj qhia uas ua txoj cai kom cov txiv plig yuav tsum siv phau ntawv Breviary los teev ntuj.

    1281 AD: Vaj Qhia Martin IV ua ntawv excommunication rau tus vaj Emperor Byzantine Michael Palaiologos, ces cov koom txoos Orthodox cia li rov qab thim tsis kam zwm rau Vaj Qhia ntxiv lawm.

    1294 AD: Vaj Qhia Celestine V txiav txim siab tawm tsis ua vaj qhia ntxiv, ces lawv xaiv tau vaj qhia Boniface VIII los hloov.





    Last edited by Mim on 1st April 2012, 1:21 pm; edited 3 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 15th December 2011, 6:57 pm

    Tiam Kaum Plaub Kaum Tsib: Xyoo 1300-1499

    1300 AD:
    Vaj qhia Boniface VIII pib ua xyoos “jubilee” thawj zaug. Nws tshaj tawm ib txog cai rau cov neeg ntseeg kom lawv yuav tsum teev ntuj li cas, mus daws txhaum li cas lawv thiaj yuav tau txais Tswv Ntuj txoj kev zam lawv tej txim txhaum kom tas nrho. Yog thawj zaug uas ib tug vaj qhia tau pib txoj kev teev ntuj “jubilee” li no. Tej zaum yuav txhais ua lus Hmoob hu ua "Xyoo Ntshiab" no xwb.

    1302 AD: Vaj qhia Boniface VIII tshaj tawm tsab ntawv Unam Sanctam hais txog lub Koom Txoos txoj kev sib haum xeeb thiab hais txog cov nom tswv lub peev xwm nyob sab nqaij tawv.

    1305-1377 AD: ib ntus muaj li 70 xyoo, muaj 7 tus vaj qhia tsis nyob hauv lub nroog Los Mas, lawv mus nyob rau Avignon, Fab Kis teb, vim muaj ntau yam teeb meem ua kom lawv mloog cov Fab kis thiab khiav mus nyob Avignon.

    1311-12 AD: Lub Rooj Ncauj Lus nyob Vienne: lawv rhuav lub koom haum “Knights Templar” thiab lawv kuj txiav ntau yam tshiab.

    1337-1453 AD: Yog lub caij uas lawv tis npe rau hu ua lub caij “Hundred Years’ War,” txhais tias tsov rog ib puas xyoo. Yog fab Kis thiab Aas Kiv sib ua rog.

    1338 AD: Cov nom tswv tuav kev tsa vaj ntxwv ua vaj tshaj tawm tias tus vaj tsis tas yuav tau kev pom zoo ntawm Vaj Qhia nws mam yuav ua tau vaj thiab kav tau teb chaws, vim yav dhau los cov teb chaws Europe cov vaj yeej xub mus thov lus pom zoo ntawm vaj Qhia ua ntej.

    1347-50 AD: Phaum mob lawv hu ua “Black Death” tuaj raug tas cov teb chaws nyob sab Europe, ua rau neeg tuag tas lawm ib feem plaub los ib feem peb.

    1370 AD:
    LN Catherine of Sienna hu kom vaj qhia tso Avignon tseg rov mus nyob Rome.

    1377 AD: Vaj qhia Gregory XI, uas nws yog ib tug neeg Fab kis, mloog LN Catherine of Sienna hais, nws tso Avignon tseg thiab rov los nyob Rome dua, thiaj yog lub chaw uas Pob Zeb tuag, thiab thiaj yog lub Koom Txoos lub Hauv Paus.

    1378 AD: Tiam sis Grogory XI los nyob tau ib xyoos xwb ces nws txawm tuag. Nyob Rome, cov Tswv Qhia ntshai cov neeg Los Mas uas tuaj qw ntsuag qees kom lawv yuav tsum xaiv ib tug vaj qhia neeg Los Mas, ces thaum lub 4 hlis tim 8 xyoo 1378, lawv xaiv tau ib tug vaj qhia yog neeg Los Mas hu ua Urban VI. Tiam sis vim nws siab luv luv ces cov tswv qhia cia li tsis xav yuav nws ua vaj qhia lawm. Lawv mus rau lub nroog Anagni ces lawv txawm xaiv tau ib tug vaj qhia Fab Kis hu ua Clement VII thiab. Clement VII txawm rov qab mus nyob Avignon. Zaum no muaj ob tug vaj qhia lawm, es tus twg thiaj yog tus tseeb? Cov teb chaws ntseeg ntuj nyob sab Europe kuj sib tawg thiab, ib txhia txhawb tus vaj qhia nyob Los Mas, ib txhia txhawb tus vaj qhia nyob Avignon. (Tiam sis luag sau hauv ntaub ntawv mas qhov ntau lawv hu Clement VII ua tus antipope, txhais tias tus vaj qhia cuav). Ces thiaj li muaj qhov kev sib tawg hu ua Western Schism, txhais tias Kev Sib Tawg nyob Xib Fab, kuj tseem hu ua Txoj kev Sib tawg ntawm cov Vaj Qhia no thiab.

    1387 AD: Cov neeg Lithuanians los txais kev ntseeg Kas Tos Liv. Lithuania yog lub teb chaws nyob Europe uas txais kev ntseeg tom qab dua cov.

    1389 AD:
    Vaj Qhia Urban VI nyob Los Mas tuag, lawv xaiv tau ib tug los hloov hu ua Boniface IX.

    1394 AD: Clement VII nyob Avignon kuj tuag, ces cov tswv qhia nyob Avignon kuj xaiv dua ib tug vaj qhia hu ua Benedict XIII no los hloov thiab, ces txoj kev sib tawg ntawm cov vaj qhia kuj tseem muaj qees ntxiv.

    1404 AD: Vaj Qhia Boniface IX tuag. Cov tswv qhia nyob Los Mas txawm muab tswv yim mus rau cov tswv qhia nyob Avignon hais tias cia lawv txhob rawm xaiv Vaj Qhia, tiam sis kom Benedict XIII tawm ces lawv mam sawv daws xaiv ib tug xwb. Tiam sis Benedict XIII tog tsis kam, ces cov tswv qhia nyob Los Mas thiaj cia li rov xaiv dua ib tug vaj qhia tshiab hu ua Innocent VII.

    1406 AD: Tim 6 lub 11 hlis, nyob Los Mas, Vaj Qhia Innocent VII tuag. Tus Vaj Qhia tshiab los hloov hu ua Gregory XII.

    1409 AD: Lub rooj sab laj (council) nyob Pisa yog cov tswv qhia cia li lam hu tsis raws kev raws cai (vim raws kev cai mas yuav tsum yog ib tug vaj qhia hu sab laj) los sib tham txog yuav kho li cas thiaj yuav daws tau txoj kev sib tawg ntawm cov vaj qhia. Tiam sis lawv tsis daws teeb meem hos lawv tseem tsim teeb meem loj ntxiv xwb, vim lawv hais tias lawv lub rooj sab laj muab ob tug vaj qhia tshem tawm, ces lawv xaiv dua ib tug Vaj qhia, hu ua Alexander V los pauv nkawd no. Tiam sis ob tug vaj qhia qub tsis quav ntsej lawv li, nkawd ua nkawd vaj qhia li qub. Tam sis no muaj peb tug vaj qhia lawm. Ntu sij hawm no mas yog ib ntus uas lub Koom Txoos muaj kev ntxhov loj kawg nkaus. Alexander V nyob tau ib xyoos xwb, nws cia li tuag, ces tseem muaj dua ib tug hu ua John XXIII los hloov nws thiab.

    1413-1417 AD: Vim tus vaj Germany txhob tas zog, ces John XXIII txawm hu ib lub rooj sab laj Council nyob Constance los tham txog saib yuav ua li cas thiaj daws tau cov teeb meem ntawm cov vaj qhia. Vaj Qhia Gregory XII kuj tso cai kom muaj lub rooj sab laj ntawd thiab. Lub rooj sab laj txawm tham thiab txiav txim hais tias kom peb tug vaj qhia yuav tsum nyias zoo nyias siab tawm, tso cov tswv qhia mam li xaiv dua ib tug nkaus xwb los ua tus Vaj Qhia. Thaum ntej John XXIII kuj nrog Vaj Qhia Gregory XII pom zoo ua li ntawd thiab. Tiam sis John XXIII ho cia li khiav tsis kam koom lub rooj sab laj ntxiv. Nws xav tias nws ua li ntawd kom lub rooj sab laj txhob mus taus ntxiv. Tiam sis lub rooj sab laj ho cia li txiav txim hais tias nws tau ua ntau yam tsis zoo, tsis yog thiab yuam kev, ces lawv muab nws txo tawm tsis pub ua vaj qhia lawm. Hos Benedict XIII nyob Avignon tsis kam tawm vaj qhia li, ces lub rooj sab laj cia li txiav txim muab nws excommunicate.
    Thaum lub 7 hli tim 4, 1415 Vaj Qhia Gregory XII thiaj ua ntawv tawm tsis ua vaj qhia ntxiv. Cov tswv qhia pom zoo ua li ntawd, tiam sis lawv kuj tsis xaiv ib tug Vaj Qhia tshiab li. Lub 10 hli tim 18, 1417, Gregory XII tuag. Thaum nws tuag tas lawm, lawv mam xaiv dua ib tug Vaj Qhia tshiab, yog Vaj Qhia Martin V. Txij thaum ntawd los, txoj kev sib tawg ntawm cov vaj qhia thiaj li tag thiab tsis muaj los txog niaj hnub no lawm.

    1431 AD: LN Joan of Arc (Jeanne d’Arc) raug cov Burgundians ntes. Lawv muab nws muag rau cov Aas Kiv. Cov Aas Kiv txiav txim muab nws hlawv kom tuag.

    1431-1345 AD: Lub Rooj Ncauj Lus nyob Florence. Lub Rooj ncauj lus no txiav txim ntau yam, tiam sis qhov tseem ceeb tshaj yog qhov tias Vaj Qhia nyob siab dua cov tswv qhia tib si tuaj sib koom ua ib lub rooj ncauj lus. Vim thaum ntawd muaj ib cov tawm tswv yim hais tias Vaj Qhia yuav tsum nyob hauv qab cov tswv qhia lub rooj sab laj, txhais tias yog cov tswv qhia txiav li cas ces vaj qhia tsis muaj cai hais dab tsi lawm. Tiam sis lub Rooj Ncauj Lus Florence hais tias tsis yog li ntawd, Vaj Qhia yog tus nyob siab dua cov, nws yog tus hais lo lus kawg.

    1438 AD: Tus vaj Fab Kis Charles VII tshaj tawm ib txoj cai txwv tsis pub kom Vaj Qhia muaj cai tsa cov tswv qhia nyob Fab Kis teb, thiab tsis pub kom lub koom txoos nyob Fab Kis them nyiaj mus rau tim Vaj Qhia. Lawv hu lub koom txoos Fab Kis ntawd hu ua lub koom txoos Gallican. Yog ib lub koom txoos uas xav tau kev yus kav yus xwb txhob zwm rau Vaj Qhia ntau dhau.

    1440 AD: Johannes Gutenberg yog ib tug neeg ntaus hlau German, nws tsim tau tshuab ntaus ntawv tshiab, ces pib muaj ntawv rau cov neeg tau nyeem.

    1453 AD:
    Cov Turks tuaj txeeb tau Constantinople. Ces txij thaum ntawd los cov vaj Los Mas thiaj poob meej mom los lawm, thiab txoj kev cai Muslim (Mawv Xis Lim) thiaj li kav sab Middle East ntawd los txog niaj hnub no.

    K. Y. 1456 AD:
    Gutenberg luam thawj phau Ntawv Ntshiab nyob Germany.

    1476 AD: Vaj Qhia Sixtus IV tshaj tawm kom tas lub Koom Txoos nyob thoob ntiaj teb ua lub hmoov Niam Mab Liab xeeb los tsis lo neeg lub keeb txhaum rau tim 8 lub 12 hlis. Lub Koom Txoos Kas Tos Liv yeej ib txwm hwm Niam Mab Mab Liab xeeb los tsis lo neeg lub keeb txhaum puag thaum ub los lawm, tiam sis nyuam qhuav yog xyoo 1854, vaj qhia Pius IX mam li zeem tseeb qhov ntawd kom muaj nyob hauv Koom Txoos cov kev cai.

    1478 AD: Vaj Qhia Sixtus IV tso lus rau tus vaj Ferdinand nyob Spain kom nws tsa txoj cai Inquisition. Thaum lub caij ntawd muaj tej tus Jew los Muslim tig los ntseeg Yes Xus. Tiam sis tej zaum lawv tsis coj los tsis ntseeg raws li txoj cai Kas Tos Liv tiag tiag, lawv tseem coj tseem ntseeg raws li lawv tej kev cai qub nrog, ces lub koom haum Inquisition txoj hauj lwm yog los txiav txim rau lawv. Tiam sis lawv tau ua ntau yam tsis yog thiab tsis zoo, ces qhov Inquisition ntawd ris ib lub npe phem los txog niaj hnub no.

    1492 AD: Christopher Columbus tuaj tsuj thooj av As Mes Lis Kas.

    Tiam 14-15 no kuj yog tiam uas luag tis npe rau tias lub caij Renaissance. Yog lub caij uas cov neeg nyob sab Europe tig rov qab mus kawm tej ntaub ntawv, tej txuj ci qub xws li tej mlom, tej science los yog txoj kev cai lij choj Greek txheej puag thaum ub. Ces cov neeg lub tswv yim pib pauv zuj zus, ua rau txoj kev ntseeg Ntuj pib tsuag zuj zus los rau lub caij tam sis no lawm.




    Last edited by Mim on 31st March 2012, 4:03 pm; edited 1 time in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 20th December 2011, 1:58 pm

    Tiam Kaum Rau Kaum Xya: Xyoo 1500-1699

    1506 AD: lub 1 hlis, cov tub zov keeb hu ua Swiss Guards pib tuaj ua tub zov keeb saib Vaj Qhia tsev. Yog cov uas hnav cov ris tsho txaij daj liab xiav pheej sawv ntawm tej qhov rooj nyob hauv Vatican.

    Lub 4 hlis Vaj Qhia Julius II cog thawj lub pob zeb yuav pib txhim tsa lub tuam tsev teev ntuj loj St. Peter (uas peb pom niaj hnub no) nyob Los Mas.

    1508 AD: Michelangelo pib pleev cov duab nyob saum lub qab ru tsev teev ntuj Sistine Chapel.

    1512-17 AD:
    Lub Rooj Ncauj Lus nyob Lateran (Lateran V). Nyob hauv lub Rooj Ncauj Lus no, lawv txiav txoj cai kom meej txog Vaj Qhia lub meej mom thiab nws tes hauj lwm; lawv txiav txim rau lub Koom Txoos nyob Fab Kis vim cov Fab Kis xav tau kev twj lij ntau dhau tsis xav zwm rau lub Koom Txoos loj; lawv tham thiab txiav meej txog lub Koom Txoos kev ntseeg thiab kev siv cov Indulgences; lawv txiav txim tsis pom zoo rau ib co kev ntseeg yuam kev lub caij ntawd; lawv tham txog ntau yam uas yuav tsum kho nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv.

    1517 AD: Tus txiv plig Martin Luther tshaj tawm 95 nqe lus tib txoj kev siv cov Indulgences, vim lub caij ntawd muaj tej cov tswv qhia thiab txiv plig muab siv luaj thuam thiab muab ua ib txoj kev nrhiav nyiaj tsis raws kev cai lawm thiab. Cov indulgences ntawd yog lub hauv paus chiv keeb Martin Luther txoj kev khiav ncaim ntawm lub Koom Txoos Kas Tos Liv mus.
    Indulgences: Lo lus no yog hais txog lub Koom Txoos muaj cai siv HT Yes Xus tej txiaj ntsim koob hmoov nrog rau ib tsoom leej ntshiab tej txiaj ntsim koob hmoov los them txim txhaum rau cov neeg ntseeg. Yuav piav zoo li no kom yooj yim to taub dua: HT Yes Xus thiab ib tsoom leej ntshiab tej txiaj ntsim koob hmoov mas muab khaws cia tso rau hauv ib lub txhab xws li ib lub txhab nyiaj txhab kub uas lub Koom Txoos ua tus tuav. Lub koom Txoos muaj cai siv cov nyiaj cov kub (cov txiaj ntsim koob hmoov) ntawd los pab cov neeg ntseeg them nuj nqes, uas yog them rau lawv cov txim txhaum. Ib yam li thaum peb mus daws txhaum ntawm txiv plig tas, mas Tswv Ntuj zam peb cov txhaum rau peb lawm, tiam sis txiv plig tseem kom peb hais ib zaj teev ntuj los yog ua ib yam hauj lwm pab luag, los them peb cov txim txhaum thiab. Yog peb daws txhaum tas lawm, tiam sis peb tsis ua yam uas txiv plig kom ua los them txim txhaum, mas peb tseem tshuav ib qho nqe tsis tau them. Qhov ntawd lus Mes Kas hu ua “temporal punishment” no. Yog peb tsis ua qhov kev them txim txhaum ntawd thaum nyob ntiaj teb no ces thaum peb tuag peb yuav tsum tau mus them txim txhaum nyob teb chaws them txim. Lub Koom Txoos muaj cai siv cov txiaj ntsim koob hmoov uas nyob hauv Koom Txoos lub txhab los pab cov neeg nyob teb chaws them txim kom lawv lub txim sib tuaj los kom lawv lub txim them tas nrho lawm los muaj. Tej zaum lub Koom txoos kuj siv cov txiaj ntsim koob hmoov ntawd rau peb cov neeg tseem ua neej nyob thiab. Muab piv txwv xws li yog Vaj Qhia tshaj tawm tias, xyoo no yuav yog ib xyoo Jubilee nawb, yog nej xav txais kev them txim txhaum tas nrho (plenary indulgence) rau nej tus kheej los puas rau nej ib tug txheeb ze, mas thaum lub caij HT Yes Xus yug los, nej yuav tau mus daws txhaum, txais Yes Xus lub Cev, thov ntuj pab rau Vaj Qhia, thiab nej yuav tau mus koom nej lub tuam tsev teev ntuj hauv nej nroog hnub ntawd. Yog muaj li no lawm mas yog peb xav txais cov txiaj ntsim koob hmoov ntawd los them peb cov txim txhaum los puas los pab peb ib tug txheeb ze uas tas sim neej lawd, ces peb yuav tsum tau ua tas puas tsav yam li Vaj Qhia teem tseg ntawd.

    1519 AD:
    Hernando Cortes uas yog ib tug neeg Spaniard tuaj tsuj thaj av Mexico teb chaws.

    1519-1531 AD: Tseem muaj ib tug txiv plig hu ua Zwingli, nyob Zurich, Switzerland, kuj sawv los tib lub Koom Txoos Kas Tos Lis, thiab los qhia ib txog kev cai ntseeg tshiab, tiam sis txawv Martin Luther txoj thiab. Nws hais tias lub hauv paus ntawm kev ntseeg yog phau Ntawv Ntshiab xwb; nws muab tej mlom tej leej ntshiab rhuav pov tseg tsis yuav tsis hwm li lawm; nws qhia tias txoj kev yoo mov tsis muaj qab hau, txhob yoo; nws rhuav lub Koom Txoos cov Cim, xws li lub Cim Daws Txhaum, Cim Txhab Zog, Cim Pleev; nws muab tej ntim txi ntuj coj mus hlawv kom yaj tas.

    1521 AD: Lub 1 hlis tim 3, Vaj Qhia Leo X muab Martin Luther txiav tawm hauv lub Koom Txoos Kas Tos Liv (excommunicated), vim hais tias nws qhia ob peb yam tsis haum Koom Txoos Kas Tos Liv txoj kev ntseeg. Xws li qhov 1) nws qhia hais tias tsuav yog peb ntseeg xwb ces peb yeej tau txais HT Yes Xus txoj kev cawm seej lawm; neeg yeej ua tsis tau dab tsi los pab kom nws tau kev cawm li, tsuas yog tib txog kev ntseeg nkaus xwb, txawm yuav ua zoo npaum twg los tsis muaj txiaj ntsim koob hmoov dab tsi rau yus li. Lub Koom Txoos Kas Tos Liv ho qhia hais tias peb yuav tsum ntseeg thiab muaj txoj kev ua zoo rau luag hlub luag mas peb thiaj tau txais kev cawm seej. Yog peb lam ntseeg hauv lub hlwb xwb, tiam sis twb tsis ua dab tsi zoo li ces peb yeej tsis tau txais kev cawm. Qhov 2) Matin Luther kuj tseem qhia hais tias Vaj Qhia tsis yog tus muaj cai txiav txim txog kev ntseeg, yus nyeem phau Bible ces yus txiav txim ntseeg raws hauv phau Bible qhia xwb, tsis tas yuav yog Vaj Qhia los yog cov Tswv Qhia lub Rooj txiav txim thiaj yog. Qhov 3) Nws tsis ntseeg hais tias thaj Txi Ntuj yog ib thaj txi ntuj, nws tsuas yog ib txoj kev teev hawm uas peb ua kev nco txog HT Yes Xus thiab ua ntuj tsaug xwb. Qhov 4) Nws hais tias tsis tas mus daws txhaum ntawm txiv plig los tau, yus daws yus hauv siab xwb tau lawm (qhov no kuj tsis haum HT Yes Xus lo lus uas nws hais rau Pob Zeb thiab cov thwj tim tias, “yam nej daws mas yuav daws saum ntuj, yam nej tsis daws mas kuj yuav tsis daws nyob saum ntuj thiab”). Qhov 5) nws hais tias txoj kev ua txiv plig ua leej phauj cog lus tsis yuav poj niam yuav txiv tsis ntxiv txiaj ntsim koob hmoov dab tsi rau yus, ces nws thiaj mus yuav poj niam tsis ua txiv plig ntxiv lawm (vim nws tsis ntseeg tias txoj kev ua zoo tsim koob hmoov rau yus, txawm yus ua phem los HT Yes Xus twb pub kev cawm rau yus lawm, ces tsuav yus ntseeg xwb ces tau lawm).

    Xyoo 1521 yog xyoo uas thawj thawj cov neeg ntseeg nyob Philippine teb txais lub Cim Ntxuav ua neeg ntseeg Kas Tos Liv.

    1527 AD: Lub 5 hlis, tus tuam vaj emperor Charles V uas kav lub Holy Roman Empire, nws cov tub rog ntxeev siab mus ntaus thiab lwg Vaj Qhia lub loog.

    1528 AD: Tus leej tij hu ua Matteo da Bascio xav rov kho nws lub koom haum Franciscan kom rov coj tus cai thiab lub neej li LN Francis Assisi tau coj thaum ub. Vaj Qhia Clement VII tso cai rau nws thiab nws pab neeg coj ib lub neej ua twj cuab thiab mus ncig qhuab qhia tej neeg zej zog txog Tswv Ntuj. Nws tsim ib lub koom haum ncau ntawm cov Franciscan hu ua Order of Friars Minor Capuchin.

    1530 AD: Martin Luther tshaj tawm cov nqe lus tseem ceeb nyob hauv txoj kev ntseeg Lutheran.

    1531 AD: Niam Mab Liab tshwm sim tuaj rau LN Juan Diego nyob Mexico.

    1532 AD: Cov Spaniards ntes tau tus vaj Inca hu ua Atahualpa thiab lawv ntaus yeej cov Inca nyob Peru teb chaws.

    1533-34 AD: Tus vaj Henry VIII nyob Aas Kiv teb nrauj nws poj niam thiab mus yuav niam yau, ces Vaj Qhia muab nws excommunicate vim nws yuav niam yau. Xyoo 1534, tseem hwv Aas Kiv tsa tus vaj Aas Kiv ua tus hau saib lub koom txoos nyob Aas Kiv teb. Ces txij ntawd los lawv thiaj muaj lub npe hu ua koom txoos Anglican, thiab lawv tsis kam zwm rau Koom Txoos Los Mas lawm.

    1534 AD: LN Ignatius Loyola thiab LN Francis Xavier tsim lub koom haum cov txiv plig Jesuits.

    1535 AD: Michelangelo pib pleev cov duab saum lub qab ru tsev teev ntuj Sistine Chapel.

    Lub 7 hli tim 6 xyoo ntawd, nyob Aas Kiv teb, LN Thomas More raug txiav txim tuag, vim nws tsis kam ncaim ntawm Koom Txoos Kas Tos Liv thiab tsis kam zeem tus vaj ua tus hau ntawm lub koom txoos, lawv muab ntaj txiav nws caj dab tuag.

    1536 AD: John Calvin, uas yog ib tug neeg Fab kis thiab tau kawm ntawv hauv cov tsev kawm ntawv Kas Tos Liv, ntxeev siab mus tsim ib lub koom txoos Protestant nyob Switzerland, txawv cov Lutherans, thiab txawv Zwingli cov. Nws yog lub hauv paus ntawm cov koom txoos Presbyterians.

    1536-1540 AD: Cov tsev koom haum leej phauj thiab leej tij thiab txiv twj cuab nyob Aas Kiv teb, Wales thiab Ireland raug kaw tas zuj zus, vim lub koom txoos Aas Kiv kav cov teb chaws ntawd nruj zuj zus..

    1541 AD: LN Francis Xavier mus tshaj lub Moo Zoo rau sab As Xias, xws li India teb thiab Zij Pees teb.

    1543 AD:
    Tus kws txuj Copernicus luam nws phau ntawv piav txog lub hnub lub hli cov hnub qub txawj kiv thiab txawj tig ncig ntuj

    1545-1563 AD:
    Lub 12 hlis, Vaj Qhia Paj Lug III chiv lub Rooj Ncauj Lus nyob Trent los tham txog thiab nrhiav kev yuav tiv cov koom txoos Protestants tshiab ntawd zoo li cas. Lawv tau sab laj ntev xyoo, thiab lawv tau txiav ntau yam ntsiab tseem ceeb nyob hauv txoj kev ntseeg Kas Tos Liv, xws li cov phau ntawv nyob hauv Phau Ntawv Ntshiab yuav phau twg thiab phau twg, txoj kev ntseeg thiab kev cawm seej lub ntsiab, Koom txoos cov Cim, neeg lub keeb txhaum, Ntuj txiaj ntsim, kev hwm tsoom leej ntshiab, kev siv duab siv mlom nyob hauv kev teev ntuj, teb chaws them txim, thiab kev siv cov indulgences; lawv kuj txiav tias Vaj Qhia muaj cai kav tas nrho lub Koom Txoos thoob ntiaj teb; lawv kuj kho lub txoos txi ntuj kom zoo dua; lawv npaj kom muaj kev qhia kev ntseeg rau tsoom pej xeem; lawv tsim kom muaj tsev kawm ua txiv plig. Yog ib lub Rooj Ncauj Lus loj thiab tseem ceeb tshaj tas nrho cov rooj sab laj dhau los. Vim lub Rooj Ncauj Lus no siv ntau xyoo, mas kuj muaj ntau tus Vaj Qhia los hla lub rooj ncauj lus no. Vaj Qhia Paj Lug III yog tus pib, ces muaj Vaj Qhia Julius III, thiab Vaj Qhia Pius IV ua tus xaus lub Rooj Ncauj Lus xyoo 1563.

    1553 AD: Tus poj vaj Aas Kiv Mary Tudor xav coj lub koom txoos nyob Aas kiv rov los koom lub Koom Txoos Kas Tos Liv.

    1558-1603 AD:
    Tus poj vaj Queen Elisabeth I sawv los kav Aas Kiv teb. Nws ua kom lub koom txoos Aas kiv muaj zog tuaj.

    1559 AD: Lub koom txoos Aas kiv tsa lawv thawj tug tswv qhia, tus archbishop of Canterbury.

    1563 AD: Vaj Qhia Pius IV xaus lub Rooj Ncauj Lus nyob Trent.

    1570 AD: Lub 7 hli tim 14, 1570: Vaj qhia LN Pius V tshaj tawm ib co cai hais txog thaj txi ntuj Tridentine Mass.

    Tus poj vaj Elizabeth I nyob Aas Kiv teb raug lub Koom txoos Kas Tos Liv muab nws excommunicate.

    1571 AD: Tog tub rog Turkish (Muslim) (Mawv Xis Lim) swb rog nyob Lepanto thiaj cheem tau kom cov Muslims tsis txhob tuaj txeeb cov teb chaws Europe ntxiv lawm.

    1577 AD: Cov Lutherans muab lawv txoj kev ntseeg tej nqe lus tseem ceeb sau rau hauv ntawv tseg.

    1582 AD: Thaum lub 2 hlis, vaj qhia Gregory XIII tshaj tawm ib txoj kev xam nyoog tshiab hu ua “Gregorian Calendar,” Yog txoj kev xam nyoog uas niaj hnub no ntiaj teb sawv daws siv. Ua ntej ntawd lawv siv ib txoj kev xam nyoog hu ua “Julian Calendar” uas txawv me ntsis txoj peb siv no. Thaum lub 10 hli tim 4, 3 lub teb chaws, xws li Italy, Spain thiab Portugal pib siv Gregorian Calendar. Vim li ntawd tim 4 lub 10 hli tas ces lawv hloov kiag ua tim 15 lub 10 hli lawm, tsis muaj tim 5 mus txog tim 14 li.

    1600 AD: Vaj Qhia Clement VIII txiav txim tias sawv daws haus tau kas fes uas thaum ntawd lawv tis npe hu ua"dab phem cov dej haus".

    1610 AD: Tus txiv plig Matteo Ricci, uas yog ib tug Jesuit, tshaj lub Moo Zoo mus rau Suav teb, tuag. Nws yog ib tug txiv plig uas nyiam siv txuj ci thiab kab lis kev cai Suav los piav thiab qhia txog Ntuj kev cai. Lub caij ntawd muaj ib cov txiv plig kuj thuam hais tias nws ua tsis yog lawm. Tiam sis tom qab no, sawv daws kuj rov qhuas nws txog nws txoj kev siv luag haiv neeg tej txuj los qhuab qhia txog kev ntseeg Yes Xus rau haiv neeg ntawd kom lawv to taub zoo dua.

    LN Francis de Sales and Jane de Chantal tsim lub koom haum cov leej phauj Visitation.

    1613 AD: Cov neeg nyob Scandinavia txwv tsis pub cov Kas Tos Liv nkag mus rau lawv teb chaws.

    1614 AD:
    Tokugawa Ieyasu uas yog ib tug shogun (ib tug thawj tub rog) Zij Pees txwv tsis pub coj txoj kev ntseeg Yes Xus mus rau Japan (Zij Pees teb).

    1625 AD:
    LN Vincent de Paul tsim lub koom haum cov txiv plig Vincentians. Thiab nws kuj tsim lub koom haum cov leej phauj hu ua koom haum Charity xyoo 1633.

    1626 AD: Vaj Qhia Urban VIII foom hmoov zoo rau lub tuam tsev teev ntuj tshiab St. Peter nyob Rome.

    1633 AD: Galileo raug mus tom tsev txiav txim vim nws ntseeg ib yam li Copernicus hais tias lub ntiaj teb lub hnub lub hli txawj tig. Lawv txiav txim muab nws kaw rau hauv tsev tsis pub tawm. Lub caij ntawd lub Koom Txoos tseem ntseeg raws li txheej thaum ub.

    1638: Vim txoj kev ntxeev siab Shimabara (uas yog ib cov neeg ua liaj ua teb Kas Tos Liv sawv tawm tsam cov nom tswv sau se nyhav nyhav thiab tsis muab kev ywj pheej rau lawv) ces luag haj yam txwv txoj kev ntseeg kas Tos Liv tsis pub mus rau Japan.

    1642 AD: Tus kws txuj Galileo tuag.

    1648 AD: Lawv tso Nthwv rog 30 xyoo (the Thirty Years’ War, la Guerre de Trente Ans) tseg, thiab lawv sib cog lus nyob Westphalia tias cov Kas Tos Liv thiab Protestants muaj cai sib luag.

    1649 AD: Oliver Cromwell uas tuaj kav Ireland pib tsim txom cov ntseeg Kas Tos Liv hnyav kawg nkaus.

    1653 AD:
    Vaj Qhia Innocent X txiav txim rau Jansenism (los ntawm tus tswv qhia Jansen uas yog tus qhia txoj kev ntseeg no lub npe los), nws yog ib txog kev ntseeg yuam kev, vim lawv qhia hais tias muaj ib co neeg yeej tiam ntawv los yuav tsum tau txais kev cawm, ces cov ntawd xwb thiaj txais kev cawm. Thiab lawv tsis ntseeg tias tib neeg muaj “free will,” txhais tias tib neeg muaj cai xaiv tias nws yuav xaivTswv ntuj los nws tsis xaiv. Raws li lawv qhia mas lawv hais tias yog Tswv ntuj xaiv ib tug neeg lawm mas nws kawg yuav tsum tau xaiv Tswv ntuj xwb. Tiam sis lub Koom Txoos qhia hais tias, Tswv ntuj xaiv peb sawv daws, pub nws lub txiaj ntsim rau peb, tiam sis Tswv ntuj tsis yuam, nyob ntawm saib peb puas xaiv Tswv ntuj los tsis xaiv.

    1673 AD: Nyob Aas Kiv teb, lawv ua txoj cai “the Test Act” txwv tsis pub cov ntseeg Kas Tos Liv tuav dej num nyob hauv tseem hwv vim cov Kas Tos Liv ntseeg hais tias Yes Xus nyob hauv lub Cim Yug tiag.

    1678 AD:
    Cov ntseeg Kas Tos Liv nyob Aas Kiv teb raug tua tuag coob vim muaj ib tug neeg dag hais tias cov Kas Tos Liv npaj yuav muab Charles II tua

    1682 AD: Nyob Fab Kis teb Bossuet sau ib tsab ntawv tshaj tawm hais tias Vaj Qhia tsis muaj cai dab tsi yuav saib txog tseem hwv thiab lub koom txoos nyob Fab Kis teb li. Xyoo 1690, vaj qhia Alexander VIII tshaj tawm hais tias tsab ntawv ntawd tsis muaj nqes dab tsi thiab tsis hloov tau dab tsi li.

    1683 AD: Tus vaj John III Sobieski nyob Poland, ntaus yeej cov Turks, nyob hauv nthwv rog Vienna. Txij ntawd los cov Turks tsis ua rog nrog Europe ntxiv.

    1685 AD: Tus vaj Fab Kis Louis XIV rov thim tsab ntawv Edict de Nantes, uas yog ib tsab ntawv lees paub cov ntseeg Calvinists thiab muab ntau yam cai rau lawv. Ces muaj coob leej cov Calvinists (Huguenots) khiav tawm hauv Fab Kis teb mus..

    1689 AD:
    Cov Aas Kiv tsab ntawv “The Toleration Act” muab kev ywj pheej rau lwm cov neeg uas tsis ntseeg raws Aas Kiv txoj kev ntseeg, tiam sis lawv tsis muab kev ywj pheej rau cov Kas Tos liv.

    1691 AD:
    Vaj qhia Innocent XII txiav txim tsis pub “lin phav phuaj” (nepotism) los muab nyiaj muas txoj kev ua txiv plig los ua tswv qhia (simony).




    Last edited by Mim on 31st March 2012, 3:32 pm; edited 3 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 27th December 2011, 2:51 pm

    Tiam 18-19: 1700-1899

    1704 AD: Vaj Qhia Clement XI txwv tsis pub siv Suav tej txuj los qhuab qhia txog kev ntseeg thiab tsis pub siv los rau kev teev ntuj.

    1713 AD:
    Vaj Qhia Clement XI sau tsab ntawv Encyclical Unigenitus rau lub koom txoos Fab Kis txwv tsis pub sib cov ntawv Jansenist thiab txwv txoj kev ntseeg Jansenism, uas qhia hais tias yog tswv Ntuj pub txiaj ntsim rau leej twg kom tau txais kev cawm, mas tus ntawd kawg yuav tsum tau mus saum ntuj xwb, hos yog leej twg tsis tauy txais txiaj ntsim kom tau txais kev cawm mas nws yeej tsis tau mus saum ntuj li. Txhais hais tias neeg tsis muaj kev twj lij yuav xaiv Tswv Ntuj los tsis xaiv li. Lub tswv yim no tsis haum Koom Txoos Kas Tos Liv txoj kev ntseeg, vim KTx Kas Tos Liv qhia hais tias Tswv ntuj pub txiaj ntsim rau peb txhua tus thiab nws xav cawm txhua leej, tiam sis nws tso kev ywj siab rau peb xaiv, nws tsis yuam neeg.

    1715 AD: Vaj Qhia Clement XI rov txwv txoj kev siv Suav tej txuj thiab kev lis kev cai rau kev ntseeg. Tiam sis xyoo 1939 vaj qhia Pius XII rhuav txoj kev txwv ntawd thiab ho rov qab pom zoo siv Suav tej txuj thiab tej kev cai rau hauv kev ntseeg lawm.

    1720 AD: LN Paul of the Cross tsim lub koom haum cov Passionists uas yog ib lub koom haum txiv plig thiab leej tij. Lawv txoj hauj lwm yog siv lub Moo Zoo los qhuab qhia cov neeg kom paub txog HT Yes Xus.

    1721 AD: Tus vaj Suav hu ua Kangxi txwv tsis pub qhia kev ntseeg nyob Suav teb.

    1724 AD: Cov ntseeg nyob Suav teb raug tsim txom.

    1732 AD: LN Alphonsus Liguori tsim lub koom haum cov Redemptorists uas kuj yog ib lub koom haum cov txiv plig thiab..

    1738 AD: Vaj Qhia Clement XII txwv tsis pub cov neeg ntseeg mus koom nrog cov Freemasons, uas yog ib lub koom haum kev ntseeg yuam kev. Yog leej twg koom mas nws yuav raug excommunication.

    1740–1758 AD: Vaj Qhia Benedict XIV, tsa thawj tug poj niam ua xib hwb qhia ntawv nyob hauv lub tsev kawm ntawv txheej siab nyob Bologna. Nws kuj hloov txoj cai tsa ib tug neeg ua leej ntshiab, thiab nws tso cai rau cov neeg kawm txhua yam txuj nyob tej tsev kawm ntawv.

    1760s AD: Nyob Austria teb chaws, pib muaj ib txoj kev cai hu “Josephinism,” uas tshaj tawm lub tswv yim tias nom tswv yuav tsum kav lub Koom Txoos.

    1764 AD: Febronianism, kuj yog ib txoj cai uas yog ib tug tswv qhia tsim, nws xav kom vaj qhia txhob muaj cai saib cov koom txoos dhau, yuav tsum cia cov tseem hwv teb chaws ua tus saib. Tiam sis lub Koom Txoos txiav txim rau nws tias lub tswv yim no yog tsawv yim yuam kev.

    1769 AD: Vaj qhia Clement XIV pub cai rau lub koom haum Passionist kom lawv tsheej ib lub koom haum.

    1769 AD: Tus txiv plig Franciscan Junípero Serra uas yog ib tug Spaniard, tuaj tshaj lub Moo zoo nyob California.

    1778 AD: Tseem hwv Aas Kiv tshaj tawm ib txog cai pub kom cov ntseeg Catholics nyob Aas Kiv teb muaj cai muas av thiab muas vaj muas tsev ua lawv tug vim lawv tsis muaj cai yav ua ntej ntawd.

    1789 AD: Tus txiv plig hu ua John Carroll raug tsa ua tswv qhia nyob Baltimore, Maryland, yog thawj tug tswv qhia nyob United States.

    Nyob United States, lawv kho txoj Cai Constitution thawj zaug (the First Amendment to the Constitution) Yog txoj cai tswj As Mes kas teb. Txoj cai ntawd pub kom tsoom pej xeem nyias muaj cai teev hawm ywj nyias siab (freedom of religion guaranteed).

    1789-90 AD: Fab Kis teb ntxeev siab (French Revolution – Revolution Francaise); tseem hwv rhuav tej tsev teev ntuj, rhuav lub koom txoos. Cov txiv plig, cov leej phauj thiab cov neeg ntseeg uas lawv tseem xav zwm rau Vaj Qhia raug tsim txom loj kawg nkaus.

    1793 AD: Fab Kis tsim ib co cai los txov txoj kev ntseeg.

    1796 AD: Napoleon mus vij thiab ntaus Vaj qhia lub loog nyob Los Mas.

    1797-1799 AD: Tseem fwv xav tshem txoj kev ntseeg Ntuj tawm hauv Fab Kis teb mus thiab tsim dua ib txoj kev ntseeg tshiab.

    1798 AD: Napoleon cov tub rog Fab Kis mus txeeb lub nroog Los Mas, lawv ntes Vaj Qhia Pius VI coj mus kaw nyob Fab Kis teb. Vaj Qhia tuag nyob Fab kis.

    Tiam 18 yog tiam uas luag hu ua ”the age of Enlightenment or Reason – le Siecle des Lumieres ou de la Raison” txhais tias “Tiam Pom Kev los yog tiam siv tswv yim,” vim cov neeg tiam ntawd tsis siv txoj kev ntseeg los piav txog neeg lub neej, los piav txog lub ntiaj teb ntxiv lawm, lawv siv kev txawj ntse, kev txuj ci (science) lawm xwb.

    1800–1823 AD: Pius VII ua Vaj Qhia.

    1801 AD: Lub 7 hli tim 15, Napoleon nrog Vaj Qhia cog lus nyob hauv daim ntawv Concordat xyoo 1801 tias Koom Txoos Kas Tos Liv yog lub Koom Txoos loj nyob Fab Kis. Koom Txoos Kas Tos Liv thiaj pib rov sawv tuaj.

    1804 AD: Lub 12 hlis tim 2, Napoleon mus tsa nws tus kheej ua Emperor (ua vaj txheeb) nyob hauv lub tuam tsev teev ntuj Cathedral Notre Dame, nyob Paris, nyob ntawm vaj qhia Pius VII xub ntiag.

    1809-1814 AD: Napoleon ntes vaj qhia Pius VII thiab coj nws mus kaw nyob Fab Kis teb txog xyoo 1814. Lub caij ntawd Vaj Qhia tsis kam koom tes nrog Napoleon ua dab tsi li, vim nws xav nrhiav kev kom tau tswj lub koom txoos nyob Fab Kis. Muaj ib co tswv qhia loj kuj raug kaw tib si thiab.

    1817 AD: Vaj Qhia Pius VII rov tsa lub koom haum Congregation for the Propagation of the Faith - Congrégation pour la Propagation de la Foi, txhais tias Koom Haum Tshaj txoj Kev Ntseeg, vim li ntawd txoj kev tshaj lub Moo Zoo rau lwm twb chaws thiaj vam meej lub caij ntawd..

    1820 AD: Nyob Suav teb, cov neeg ntseeg raug tsim txom heev xyoo ntawd; muaj txog txhiab leej neeg tuag vim kev ntseeg

    1822 AD: Pauline Jaricot uas yog ib tug poj niam, tsim lub koom haum hu ua Pontifical Society for the Propagation of the Faith nyob Fab Kis teb, kom tau pab txhawb txoj kev tshaj lub Moo Zoo.

    1829 AD: Nyob Aas Kiv teb, lawv tshaj tawm tsab ntawv The Catholic Emancipation Act uas yog ib tsab ntawv rhuav tshem cov kev cai quab yuam cov neeg ntseeg kas Tos Liv nyob Aas Kiv teb thiab Ireland uas yog tus vaj Henry VIII ua cia.

    1832 AD: Vaj Qhia Gregory XVI, tshaj tawm tsab ntawv Mirari vos, txwv tsis pub coj raws indifferentism. Lo lus “Indifferentism” yog hais txog tias muaj ib cov neeg nsteeg hais tias yus txawm coj txoj kev ntseeg dab tsi los tau tag, tsuav yog yus xyaum ua zoo xwb ces yus yeej tau txais kev cawm neeg lawm. Tiam sis lub Koom txoos qhia hais tias Yes Xus txoj kev cawm neeg yog nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv, Yog li ntawd thaum peb paub txog qhov tseeb no lawm mas peb yuav tsum tau los ntseeg nyob hauv KTx Kas Tos Liv, peb thiaj yuav tau kev cawm.

    1833 AD: Nyob Aas Kiv teb, pib sawv ib lub tswv yim tshiab hu ua “the Oxford Movement”, uas yog pib hauv lub tsev kawm ntawv txheej siab University of Oxford. Muaj ib co neeg tseem ceeb nyob hauv lub koom txoos Anglican xav rov muab tej yam kev ntseeg los puas tej yam kab ke hauv kev ntseeg kas Tos Liv los tso rau hauv txoj kev ntseeg Anglican. Ib tug ntawm cov neeg tseem ceeb ntawd yog Tswv qhia John Henry Newman uas nws tig rov los ua neeg ntseeg Kas Tos Liv xyoo 1845.

    Tus hu ua Blessed Frederic Ozanam tsim lub koom haum Society of St. Vincent de Paul nyob Fab Kis teb kom tau pab cov neeg txom nyem.

    1846 AD: Vaj Qhia Pius IX pib ua Vaj Qhia. Lub caij nws ua Vaj Qhia, nws muab ib tsab ntawv uas yog cov Freemasons sau rhuav lub Koom Txoos Kas Tos Liv, muaj lub npe hu ua Alta Vendita, los tseb thoob rau cov thawj coj Kas Tov Liv nyeem kom lawv thiaj ceev faj thiab paub txog tej yam uas yog tswv yim freemason..

    1847 AD: Lub Koom Txoos Kas Tos Liv rov muaj cai mus nyob Yes Lus Xas Les dua, txhais tias lawv rov muaj tswv qhia mus nyob ntawd.

    1848 AD: Tus yawg Karl Marx, tus uas tsim txoj kev cai kos mws niv, sau tsab ntawv The Communist Manifesto - Le Manifeste du Parti communiste. Yog ib tsab ntawv tseem ceeb piav txog lub tswv yim communist uas niaj hnub no cov teb chaws koom tshaj tseem siv nyob hauv lawv txoj kev cai kav teb kav chaw.

    1850 AD: Lub Koom Txoos Kas Tos Liv rov sawv nyob Aas Kiv teb, lawv tsa lawv thawj tug tswv qhia yog tus archbishop nyob Westminster. Vim li ntawd nim no tus archbishop nyob Westminster thiaj yog tus loj saib tas cov tswv qhia thiab lub Koom Txoos Kas Tos Liv nyob Aas Kiv teb thiab nyob Wales. Thiab xyoo ntawd lawv kuj tseem tsa 12 tug tswv qhia ntxiv thiab.

    1852 AD: Lub Koom txoos Kas Tos Liv nyob United States hu lawv thawj lub Rooj Sab Laj nyob Baltimore (First Plenary Council of Baltimore).

    1853 AD: Koom Txoos Kas Tos Liv kuj rov sawv tuaj nyob Holland thiab, txhais tias lawv rov pib muaj tswv qhia dua lawm.

    1854 AD: Vaj Qhia Pius IX tshaj tawm txoj kev zeem tseeb tias Niam Mab Liab xeeb los tsis lo neeg lub keeb txhaum (dogma of the Immaculate Conception) nyob hauv tsab ntawv Ineffabilis Deus.

    1858 AD: Niam Mab Liab tshwm sim nyob Lourdes, Fab Kis teb rau LN Bernadette pom.

    1864 AD: Vaj Qhia Pius IX tshaj tawm tsab ntawv Quanta Cura thiab tsab ntawv Syllabus of Errors (qhia txog cov kev yuam kev). Lub caij ntawd cov kws txuj scientists pib tsis saib txoj kev ntseeg Ntuj thiab hwm Ntuj muaj nqes. Ces Vaj Qhia sau cov ntawv ntawd los txiav txim rau 80 tawm zaj lus uas cov kws txuj siv lub caij ntawd, tias yog tej zaj yuam kev loj thiab tsis saib Tswv Ntuj.

    1867 AD: Karl Marx luam tawm nws thawj phau ntawv Das Kapital uas yog piav txog txoj kev khwv nyiaj txiag thiab faib nyiaj txiag raws lub tswv yim qub (capitalist) thiab raws lub tswv yim tshiab uas yog kos mws niv(communism thiab socialism).

    1869 AD: Nyob Ireland, lawv tshem lub koom txoos Anglican tawm.

    1869-70 AD:
    Lub 12 hlis tim 8, 1869, Vaj Qhia Pius IX qhib lub Rooj Ncauj Lus Vatican I . Xya hli tim 18, 1870 Vatican I txiav meej tias Vaj Qhia yog tus loj nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv (papal supremacy) thiab yog thaum twg Vaj Qhia sawv Pob Zeb chaw txiav txim txog ib yam twg nyob hauv txoj kev ntseeg thiab nyob hauv txoj kev coj zoo (morality) mas nws tsis txawj yuam kev (papal infallibility); lawv kuj tseem tham txog thiab txiav ntau yam ntxiv.

    1870-71 AD: Victor Emmanuel II nyob Sardinia ntaus yeej Vaj Qhia cov tub rog thiab Austria cov tub rog, ces lawv tsa nws ua vaj kav Is tas Lis teb. Nws thiaj tuaj txeem nroog Los Mas thiab txeeb Vaj Qhia cov tsev thiab cov av. Vim muaj kev cov nyom li no ces lub Rooj Ncauj Lus Vatican I cia li tsis muaj xaus li. Twb yog xyoo 1960, lawm Vaj Qhia Zam XXIII mam muab xaus rau, vim nws xav npaj yuav hu lub Rooj Ncauj Lus Vatican II.

    1871 AD: Germany sawv ua ib lub teb hcaws loj thiab dav (The German Empire)

    1878 AD: Vaj Qhia Leo XIII pib ua vaj qhia, nws ua mus txog thaum nws tuag xyoo 1903.

    1881 AD: Lawv ua thawj lub “first International Eucharistic Congress - Congrès Eucharistique International” nyob Lille, Fab Kis teb. Yog thawj lub hmoov loj sib sau los hawm lub Cim Yug.

    Alexander II uas yog Lav Xias tus vaj raug tua tuag. Nws thiab muaj ob tug vaj ua nws ntej thiab ib tug ua nws qab, lawv xav kom tas cov teb chaws nyob ib ncig ntawd los ua ib lub teb chaws Lav Xias xwb, vim li no lawv tsim txom cov ntseeg Kas Tos Liv thiab Protestants thiab cov Jews heev.

    1882 AD: Charles Darwin tuag. Nws yog tus kws txuj tawm lub tswv yim tias tas puas tsav yam maj mam txawj hloov zuj zus thiab txawj txia(theory of evolution). Nws lub tswv yim no tsis haum kev ntseeg, vim nws qhia hais tias tsis muaj ib tug Tswv Ntuj tsim ntiaj teb los tib neeg. Neeg tshwm tau los, vim yog txoj kev txawj txia cia li lam yuam kev txia tau neeg tawm los xwb.

    1887 AD: Lawv tsa lub tsev kawm ntawv txheej siab Catholic University of America nyob Washington, D.C.

    1891 AD: Thaum lub 5 hlis tim 15, Vaj Qhia Leo XIII tshaj tawm tsab ntawv hu ua Rerum Novarum. Nyob hauv tsab ntawv ntawd, nws tham txog kev nyiaj txiag, kev dej num, kev tsis muaj sib npaug, kev tsis ncaj ncess, thc…

    1893 AD: Vaj Qhia tus tiam lis(U.S. apostolic delegation) tuaj nyob Washington, D.C.

    1894 AD: Lub 11 hlis tim 30, Vaj Qhia Leo XIII tshaj tawm tsab ntawv Encyclical Orientalium Dignitas. Yog hais txog cov Koom Txoos nyob sab Toob Fab(On the Churches of the East). Nws pom zoo kom lawv khaws lawv tej kab lis kev cai uas lawv ib txwm coj los, nws tsis yuam kom lawv yuav tsum coj li lub Koom Txoos Los Mas.

    1897 AD: LN Thérèse of Lisieux tuag.

    1898 AD: – Tus kws yees duab hu ua Secondo Pia yees daim ntaub Shroud of Turin thawj thawj zaug. Yog daim ntaub nyov Turin, Is Tas Lis, uas muaj ib tug duab zoo li yog Yes Xus tus duab uas thaum lawv muab nws tso rau hauv qhov ntxa. Cov neeg ntseeg yeej ib txwm hwm daim ntaub ntawd tias yog daim ntaub qhwv Yes Xus lub cev.






    Last edited by Mim on 31st March 2012, 2:31 pm; edited 2 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 1st January 2012, 3:27 pm

    Tiam 20-21: 1900- niaj hnub no

    1901- 1906: Nyob Fab Kis teb, tseem hwv ua nyuaj rau lub Koom Txoos thiab ntiab cov koom haum leej tij los leej phauj tawm hauv lub chaws mus. Vim li ntawd 14,000 lub tsev kawm ntawv raug kaw tas. Xyoo 1905, tseem hwv Fab Kis tsis yuav cov kev cog lus nrog Vaj Qhia ntxiv (concordat); xyoo 1906, tseem Hwv Fab Kis txeeb Koom Txoos tej vaj tej tsev nyob Fab Kis teb.

    1903-14: Yog lub caij leej ntshiab Pius X ua vaj qhia. Xyoo 1904, nws muab Koom txoos cov cai coj los sau ua ib phau kom muaj txheej txheem zoo; xyoo 1905, nws rhuav tshem txoj cai uas txwv tsis pub cov neeg ntseeg Kas Tos Liv nyob Is Tas Lis mus pov ntawv xaiv nom; nws yog tus ua txoj cai pub kom cov ntseeg yuav tsum nquag mus txais Yes Xus lub Cev (vim yav thaum ub mas lawv tsis tshua mus txais Yes Xus lub Cev heev). Thiab nws tsa lub Koom Haum qhia Kev Ntseeg nyob hauv txhua lub tsev teev ntuj. Xyoo 1910, nws tso cai kom cov me nyuam muaj 7 xyoo mus kawm thiab txais Yes Xus lub Cev thawj zaug; xyoo 1907, nws sau ob tsab ntawv, tsab ntawv Lamentabili uas nws hais tias Modernism (txoj kev cai txheej tshiab no) tsis zoo, thiab nws sau tsab encyclical Pascendi. Nws yog tus hais kom siv cov Gregorian Chant (cov nkauj teev ntuj thaum ub). Lub Koom Txoos tau tsa nws ua leej ntshiab.

    1910: Nyob Portugal teb, lawv ua ib txoj cai tias tseem hwv kav teb chaws thiab lub koom txoos kev ntseeg yuav tsum nyias nyob nyias (church-state separation).

    1911: Lub koom haum Catholic Foreign Mission Society of America — los tseem hu ua Maryknoll yog thawj lub koom haum tshaj Ntuj Lus uas lawv tsa nyob Mes Kas teb.

    1914: Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum I pib.

    1914–1918: Vaj Qhia Benedict XV tshaj tawm tias lub Koom Txoos tsis tuaj leej twg tog (neutreal) hauv kev ua rog Zaum I no. Nws tau pab cov txom nyem nyob sab Europe ntau kawg nkaus. Xyoo 1917, nws hais rau ob tog tias cia nws ua tus tuaj nruab nrab nrog ob tog tham kom ob tog los sib haum, tiam sis tsis muaj neeg yuav li nws hais li.

    1916: Charles I nyob Austria raug tsa ua Emperor kav lub Austro-Hungarian Empire. Nws yogi b tug kawg ntawm cov vaj Kas Tos Liv. Nws kuj nrhiav kev ua kom cov teb chaws sib ua rog rov los sib haum, tiam sis sawv daws kuj tsis mloog nws li.

    1917: Vaj Qhia Benedict XV luam phau Canon Law rau lub Koom Txoos Kas Tos Liv Los Mas.

    Niam Mab Liab tshwm sim tuaj rau peb tug me nyuam nyob Fatima, Portugal. Nws tshwm tuaj ib hlis ib zaug tau 6 lub hlis. Nws pib tshwm tuaj yog lub 5 hlis tim 13. Nws xaus kev tshwm sim yog thaum lub 10 hli tim 13. Hnub kawg ntawd muaj ib qho hwj huam loj, yog qhov tias lub hnub txawj kiv, txawj dhia, txawj hloov ntau yam tsos, thiab txawj poob los ua rau cov neeg ntshai tag (Miracle of the Sun).

    Nyob Mexico, lawv ua dua ib txog cai tshiab, uas yog ib txog cai nrhiav kev ua nruj tsim txom lub Koom Txoos. Vim li ntawd txij xyoo 1920 mus rau 1930 tawm, lub Koom Txoos raug txom nyem loj nyob Mexico.

    Nyob Lav Xias teb, cov Bolsheviks txeeb tau kev tswj teb chaws thiab lawv pib siv txoj kev cai communist (kos mws niv). Yog ib txog kev cai ntxub cov neeg ntseeg thiab ntxub cov neeg Jews. Cov teb chaws communists tau tsim txom cov neeg ntseeg coob, niaj hnub no los tseem tsim qees.

    1918: Lub Koom Txoos nyob Los Mas pib siv cov cai Code of Canon Law. Nyob Xos Viaj teb, lawv pib tsim txom cov neeg ntseeg Kas Tos Liv. Lawv tsim txom li ntawd mus txog xyoo 1985.

    1919: Vaj Qhia Benedict XV tshaj tawm tsab ntawv decree Maximum Illud. Nyob hauv tsab ntawv ntawd, nws txhob kom cov tub tshaj ntuj lus nyob lwm teb chaws yuav tsum qhia thiab tsa ib cov txiv plig los xib hwb qhia kev ntseeg uas yog lawv hom neeg.

    1920-22: Aas Kiv muab Ireland teb faib ua ob lub xeev: Northern Ireland (Ireland sab pej) uas yog zwm rau Aas Kiv teb. Aas Kiv teb nrog rau Northern Ireland thiab ib co pov txwv me yuav lub npe hu ua United Kingdom (los UK) . Thiab ib lub xeev hu ua Irish Free State. Lub Irish Free State tau txais kev twj lij ua ib lub teb chaws republic xyoo 1949.

    1922-39: Pius XI ua Vaj Qhia. Nws pom zoo yuav raws li txoj kev cog lus Lateran Treaty, 1929, uas yog lawv tham haum tias yuav daws cov teeb meem thaum xyoo 1871, uas tus vaj Emmanuel II los txeeb Vaj Qhia cov av. Xyoo 1930, nws tshaj tawm tsab ntawv encyclical Casti connubii, uas yog ib tsav ntawv tseem ceeb txog txoj kev sib yuav rau cov neeg ntseeg; xyoo 1931, nws kuj tau tiv Mussolini tsis pub kom lub Koom Txoos zwm rau Mussolini; nws tau sau ntau tsab ntawv, xws li Quadragesimo anno, xyoo 1931, thiab Divini Redemptoris, xyoo 1937. Nws qhia txog tias yuav tsum muaj kev ncaj ncees rau tsoom laj mej pej xeem, thiab nws qhia tias communism tsis zoo, thiab txoj kev ntxub cov neeg jews (anti-Semitism) los kuj tsis zoo.

    1925: Vaj Qhia Pius XI tshaj tawm tias yog ib Xyoos Ntshiab (Holy Year or Jubilee) Nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv mas 25 xyoos twg yeej muaj ib Xyoos Ntshiab. Xyoo Ntshiab yog ib xyoos uas peb yuav tau txais HT Yes Xus tej txiaj ntsim koob hmoov ntxuav txhaum, tiam sis yuav kom peb tau txais mas peb yuav tsum ua raws li lub Koom Txoos qhia tias yuav ua dab tsi xyoo ntawd.

    1926: Nyob Aas Kiv teb, lawv rhuav tshem txoj cai ua nruj ua tsiv rau cov ntseeg Kas Tos Liv, nyob hauv tsab ntawv hu ua Catholic Relief Act. Cov Kas Tos Liv thiaj muaj kev yooj yim ntau dua tuaj.

    Nyob Mexico teb, lawv pib tsim txom Koom Txoos Kas Tos Liv, mus txog xyoo 1940, txoj kev tsim txom ntawd hu ua "Cristero War" los "La Cristiada."

    Lub 3 hlis 19, 1927: Tus txiv plig Is Ntias hu ua TP Varghese Payapilly Palakkappilly tsim lub koom haum leej phauj hu ua cov Sisters of the Destitute (SD) nyob Chunungumvely, Kerala. Lawv yog ib lub koom haum pab cov neeg txom nyem.

    Lub 10 hli tim 2, 1928: Leej ntshiab Josemaría Escrivá tsim lub koom haum Opus Dei, uas yog ib lub koom haum pab cov txiv neej thiab poj niam kom lawv tau kev nrhiav txoj kev ua neeg ntshiab nyob hauv lawv lub neej niaj hnub.

    Lub 2 hlis tim 11, 1929: Txoj kev nias tes cog lus Lateran treaty uas yog Benito Mussolini nrog tus tswv qhia Cardinal Gasparri nias npe, tau tsa lub cheeb tsam Vatican City ua ib lub cheeb tsam twj lij tsis zwm rau Is Tas Lis.

    Lub 2 hlis tim 12, 1931: Vaj Qhia Pius XI pib siv lub xov tooj cua Vatican Radio.

    1931: Cov sab laug (socialists) (yog cov neeg nyiam kos mws niv) tsa Spain ua ib lub republic; lawv pib rhuav lub Koom Txoos, txeeb Koom Txoos tej vaj tse tej av, tsis kam them nyiaj hli rau cov tub ua dej num hauv Koom Txoos, thiab lawv ntiab cov Jesuits kom tawm thiab txwv tsis pub qhia txoj kev ntseeg Kas Tos Liv nyob Spain teb chaws. Tej yam kev hloov no ua rau lub teb chaws ntxhov, ces thiaj muaj tsov rog civil war yog tsov rog lub teb chaws rov muaj sib tua) xyoo 1936-1939.

    Hos txij 1931 txog 1936: lub Koom Txoos raug tsim txom heev nyob Spain. Lawv hu ua Red Terror. Luag kwv yees tias lub caij ntawd muaj li 6,832 leej cov txiv plig los tswv qhia tau tuag.

    1933: Adolf Hitler sawv los kav teb chaws Germany.

    Txij xyoo 1935 muaj ob yam uas neeg pom tau tseeb nyob hauv Hitler lub hom phiaj, ib yog tua kom cov Jews tuag tu noob, ob yog ua kom muaj tib lub koom txoos nyob hauv lub teb chaws xwb tiam sis zwm raus tseem hwv. 6,000,000 tus neeg Jews tau tuag nyob hauv Hitler cov tsev hlawv neeg. Lub Koom Txoos kuj raug tsim txom ces Vaj Qhia Pius XI kuj tau sau tsab ntawv encyclical Mit brennender sorge xyoo 1937 los rhuav txoj kev tsim txom ntawd, tiam sis kuj hais tsi tau dab tsi li.

    1936-39: Tsov rog Civil war nyob Spain uas yog tog sab laug (leftist Loyalist) thiab tog sab xis (rightists) sib tawm tsam. Tus thawj coj sab xis, Francisco Franco yeej. Ces thaum kawg lawv thiaj tsa txoj cai cia ib tug neeg thiab ib tog xwb los kav teb chaws. Lub caij ua rog ntawd, cov sab laug tua coob leej txiv plig thiab leej tij leej phauj nrog rau coob tus pej xeem ntseeg

    1937: Vaj qhia Pius XI sau tsab ntawv Mit Brennender Sorge Encyclical los hais txog National Socialism (kev kos mws miv) tias tsis yog ib yam zoo.

    1939: Lawv ua tiav lub tuam tsev teev ntuj St.Patrick's Cathedral nyob Melbourne, Victoria, Australia.

    1939-45: Nthwv Rog Ntiaj Teb Zaum II. Lub 9 hlis tim 1, 1939: Germany mus tsuj Poland teb chaws ces thiaj sawv nthwv rog ntiaj teb zaum II. Vaj Qhia tshaj tawm tias nws tsis tuaj tog twg, nws nyob nruab nrab. Lub caij ntawd, cov tsev koom haum leej phauj los leej tij thiab lub Vaj Qhia tau ua ntau yam pab cawm cov neeg Jews thiab lwm cov neeg uas cov Nazis nrhiav tua pov tseg. LN Maximilian Kolbe raug tua nyob Auschwitz vim nws yeem tuag pauv ib tug txiv neej chaw. Lub caij ntawd, cov Nazis tau muab ntau leej txiv plig thiab cov leej phauj thiab txiv twj cuab uas tsis nyiam lawv lub tswv yim tua los puas coj mus kaw.

    1939-58:
    Pius XII ua Vaj Qhia. Nws txiav txim tias communism tsis zoo; nws kuj tau sau ntau tsab ntawv txhawb lub Koom Txoos.

    1940: communism pib txeem zuj zus mus rau ntau lub teb chaws; kaum xyoo tom qab muaj txog li 13 lub teb chaws yog communists ua rau ntau caum plhom leej neeg ntseeg Yes Xus raug kev tsim txom.

    Nyob Mexico txoj kev tsim txom cov neeg ntseeg tsawg zuj zus tuaj.

    1943: Vaj qhia Pius XII sau tsab ntawv Encyclical Mystici Corporis qhia txog hais tias lub Koom Txoos Kas Tos Liv yog Yes Xus Pleev lub Cev. Tsab ntawv Encyclical Mediator Dei, qhib kev rau cov kws txuj Kas Tos Liv tau kev kawm txog phau Ntawv Ntshiab.

    1944: Cov tub rog German tuaj nkag rau hauv Rome. Adolf Hitler tshaj tawm tias nws yuav ua raws txoj cai neutrality (vim Vatican tsis tuaj tog twg), nws yuav tsis nkag hauv Vatican; tiam sis muaj ob peb zaug uas Vatican tau pab cov tub tsav dav hlav tog Allies (tog no) uas poob, twb ua rau cov Nazis yuav luag mus ntaus Vatican. Tiam sis cov Nazis tsuas nyob ob peb lis piam hauv Rome xwb, ces tog Allies tuaj txeeb tau Rome rov qab lawm.

    1950: Vaj Qhia Pius XII tshaj tawm xyoo Holy Year (lub Xyoo Ntshiab). Lub 6 hli tim 24, Vaj Qhia tsa Maria Goretti ua leej ntshiab. Lub 8 hli tim 12 nws tshaj tawm tsab ntawv encyclical Humani Generis uas yog ib tsab ntawv hais txog tej txoj kev cai tshiab tsis haum rau kev ntseeg Kas Tos liv, kom cov txiv plig thiab cov tswv qhia yuav tsum mob siab qhia kev ntseeg daws Koom Txoos Kas Tos Liv xwb. Lub 11 hlis tim 1, Vaj Qhia Pius XII Tshaj tawm tias lub Koom Txoos ntseeg tias Niam Mab Liab lub cev nce mus saum ntuj lawm. Lub 12 hlis tim 25, nws tshaj tawm tias lawv nrhiav tau LN Pob Zeb lub ntxa, nyob hauv txheej av hauv qab lub Tuam Tsev Teev Ntuj Saint Peter (Saint Peter Basilica) lawm.

    Lub 4 hlis, Txiv Plig Nyiaj Pov pib tuaj rau Hmoob zos Roob Nyuj Qus.

    1953-54: TP Nyiaj Pov thiab ib tug Pastor Protestant, Dr. Barney, nrog rau ib tug linguist As Mes Kas, Dr. Smalley, sib sau los tsim cov ntawv Hmoob thoob teb (Las Tees) uas peb niaj hnub siv no.

    1954: Vaj Qhia Pius XII tshaj tawm ib xyoos hwm Niam Mab Liab, yog thawj zaug nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv. Lub 8 hlis tim 22, nws tsim lub hmoov Niam Mab Liab ua Poj Vaj(Feast of Queenship of Mary).

    1954, lub 8 hli tim 15, thawj pab Hmoob Roob Nyuj Qus txais lub Cim Ntxuav: Yaj Zam Nob, Yaj Txooj Tsawb, thoj Hwj thiab Yaj Yeeb

    1957: Tseem Hwv Suav Communist tsa lub koom txoos kas tos liv Suav hu ua Patriotic Association of Chinese Catholics, tiam sis lawv tsis zwm rau Vaj Qhia, lawv zwm rau tseem hwv.

    1958-63: Zam XXIII ua Vaj Qhia. Nws yog tus pib hu lub Rooj Ncauj Lus Vatican II.

    1959: TP Nyiaj Pov tawm Roob Nyuj Qus mus nyob rau xeev Xas Niam

    1960: Xas Niam tawg. TP Nyiaj Pov los rau Moos Loob, nyob tsis ntev ntawd, ces nws los mus nyob rau Vees Cam, mus txog xyoo 1975, ces TP thiaj yuav tsum tawm Nplog teb, vim Mes Lis Kas tso tsov rog tseg, ces koom tshaj los kav teb chaws lawm. Lub caij nyob Vees Cam ntawd, TP Nyiaj Pov txhais Ntawv Ntshiab ntxiv, thiab nws kawm thiab khaws txuj Hmoob (kab tshoob kev kos nrog zaj tshoob, kab ke pam yuag nrog cov nkauj tuag, kwv txhiaj, dab neeg…), muab luam ua tej phau. Thiab nws kuj tsim ib lub tsev hauv paus qhia ib co xib hwb kom lawv txawj mus qhia kev ntseeg rau tsoom Hmoob.

    Lub 10 hli tim 11, 1962: Vaj Qhia Zam XXIII qhib lub Rooj Ncauj Lus Vatican II. Yog lub rooj ncauj lus tim 21 nyob hauv koom Txoos Kas Tos Liv, txhais tias twb muaj 20 lub rooj ncauj lus ua ntej lawm, lub no yog lub 21. Lub rooj ncauj lus no qhia txog hais tias Tswv Ntuj hu peb cov neeg txhua leej txhua tus thoob ntiaj teb los xyaum ua neeg ntshiab (universal call to holiness), thiab lawv kuj hloov ntau yam hauv Koom Txoos tej kab ke coj noj coj ua. Lawv qhib kev dav rau txoj kev koom tes nrog lwm pab lwm pawg ntseeg uas tsis yog Kas Tos Liv (ecumenism); lawv txiav tawm ntau txoj cai hais txog txoj kev daws txhaum, txoj kev ua kev them txim txhaum, txoj kev yoo mov, thiab lwm txoj kev teev ntuj; lawv npaj tias yuav tsum tau hloov me ntsis thaj txi ntuj tsis txhob siv lus Latin xwb, yuav tsum siv cov haiv neeg lawv tej xeem lus thiab. Muaj ib co uas lawv tsis pom zoo tej kev hloov ntawd kiag li, ces lawv thiaj tawg ua cov Traditionalist Catholics.

    1963-78: Paj Lug VI ua Vaj Qhia. Nws lub hom phiaj yog coj lub Rooj Ncauj Lus Vatican II mus kom kawg, thiab txhawb kom tej kev uas lawv txiav tias yuav ua ntawd tsheej xeeb tau.

    Lub 12 hlis tim 7, 1965: Vaj Qhia Paj Lug VI nrog tus Ecumenical Patriarch Athenagoras I sib koom tshaj tawm tsab ntawv Joint Catholic-Orthodox Declaration. Nyob hauv tsab ntawv ntawd, nkawd ob tug ua hau hauv Koom Txoos Kas Tos Liv thiab hauv Koom Txoos Orthodox los tshem cov lus uas thaum ub xyoo 1054 lawv tau sib foom excommunication tseg lawm.

    Lub 12 hlis tim 8, 1965: Vaj Qhia Paj Lug VI kaw lub Rooj Ncauj Lus Vatican II.

    1970: Lawv kho thiab hloov phau Ntawv ua Thaj Txi Ntuj (Revision of the Roman Missal), thiab lawv pib siv lwm xeem lus los ua thaj Txi ntuj.

    1973: Tus leej phauj uas yog neeg Zij Pees, Agnes Katsuko Sasagawa, nyob lub nroog Akita nyob Japan, pib pom Niam Mab Liab tshwm sim rau nws. Lawv tis npe hu ua Our Lady of Akita.

    1975: Mes Lis Kas tso tsov rog tsis ua ntxiv nyob Nyab Laj teb thiab Nplog teb. Cov Hmoob Nplog thiaj caum Nai Phoo Vaj Pov khiav tuaj rau Thaib teb, thiab tuaj rau lwm teb chaws, xws li As Mes Lis kas teb, Fab kis teb, Australia, thiab Guyana Fab Kis nyob rau thooj av As Mes Lis Kas qab teb..

    1978: Lub 8 hli tim 26, lawv xaiv tau Zam Paj Lug I ua Vaj Qhia. Nws yog thawj tug vaj qhia uas siv ob lub npe ua ke. Nws ua vaj qhia tau 33 hnub xwb ces nws tuag.

    Lub 10 hli tim 16, Zam Paj Lug II ua Vaj Qhia. Nws yog thawj tug neeg Polish tau ua Vaj Qhia. Tau 450 xyoo ua ntej, lawv tsuas xaiv tib co vaj qhia Italians nkaus xwb, ces Zam Paj Lug II los hloov qhov ntawd. Nws yog ib tug vaj qhia uas coob leej nyiam, thiab nws muaj feem koom loj nyob hauv txoj kev uas communism raug poob hwj chim nyob Europe.

    1983: Koom Txoos Kas Tos Liv pib siv Txoj cai Code of Canon Law, uas lawv tau kho kom raws li lub Rooj Ncauj Lus Vatican II tau txiav.

    1984: Vaj qhia Zam Paj Lug II ua lub koob tsheej kev sib sau World Youth Day (rau ib tsoom hluas thoob ntiaj teb) thawj zaug nyob Rome. Txij thaum ntawd los txhua xyoo muaj qhov kev sib sau World Youth Day ntawd, tiam sis ib xyoos lawv ua rau ib lub nroog los teb chaws txawv.

    1987: Vaj Qhia Zam Paj Lug II tshaj tawm Xyoo Hwm Niam Mab Liab (Marian year) nyob hauv tsab ntawv Redemptoris Mater

    Lub 6 hlis tim 30, 1988: Tus Tswv qhia Fab Kis Marcel Lefebvre uas tsim lub koom haum Society of St. Pius X (SSPX), tsa 4 tug tswv qhia nyob Ecône, Switzerland, nws tsis tau lus tso cai ntawm vaj qhia li. Vim nws tsis tau lus tso cai raws canon law ces nws yeej cia li raug excommunication tam sid lawm. Vim li ntawd nws thiab nws pab tswv qhia Traditionalist hauv lub koom haum SSPX thiaj nyob excommunication los txog niaj hnub no.

    1989-91: Cov teb chaws Xos Viaj poob hwj chim zuj zus. Lub 12 hlis tim 31, 1991: Xos Viaj teb tawg tas ua ntau lub teb chaws. Koom Txoos Kas Tos Liv rov pib tshwm zuj zus tuaj nyob Lav Xias teb thiab cov qub teb chaws Xos Viaj.

    1991: Lawv pib siv txoj cai Code of Canon Law tswj cov Koom Txoos nyob Toob fab (Eastern Churches).
    Kuj yog xyoo uas As Mes Lis Kas mus tua rog nrog Saddam Hussein nyob Kuwait (The Gulf War).

    1992: Vaj Qhia pom zoo yuav Koom Txoos Kas Tos Liv phau ntawv kawm kev ntseeg tshiab (Approval of the new Catechism of the Catholic Church). Lawv xub luam tawm ua lus Latin thiab lus Fab Kis ua ntej.

    1994: Vaj Qhia Zam Paj Lug II tshaj tawm ib tsab ntawv txwv tsis pub tsa cov poj niam ua leej choj (txiv plig).

    1997: Vaj Qhia Zam Paj Lug II tshaj tawm ib co lus thov txim ntawm cov neeg Jews, vim yav tas los cov Kas Tos Liv tau hais lus tsis hwm lawv.

    1998: Zam Paj Lug II tuaj saib Cuba thiab nws tau pab kom 300 tawm tus neeg raug txim tau kev dim.
    Nyob hauv tiam 20, Zam Paj Lug II yog tus tau ua Vaj Qhia ntev tshaj lwm tus.

    2000: Lub Koom Txoos ua koob tsheej xyoo 2000 uas yog ib Xyoos Ntshiab (Great Jubilee). Vaj Qhia Zam Paj Lug II hais ib co lus thov txhaum vim lub Koom Txoos tau ua txhaum yav dhau los. Thaum lub 3 hlis, Nws mus rau His Xas Lais teb (Holy Land), nws yog thawj tug vaj qhia mus teev ntuj ntawm lub phab ntsa xib fab Western Wall nyob Yes Lus Xas Les. Lub 4 hlis tim 30, nws tsa LN Faustina ua leej ntshiab thiab nws tsa Hnub Chiv tom qab Hnub Chiv Hla ua Hnub Chiv thov Tswv Ntuj txoj kev khuv leej neeg (Divine Mercy Sunday).

    2001: Lub 1 hlis tim 1, yog hnub pib tiam 21. Lub 1 hlis tim 6, Zam Paj Lug II tshaj tawm tsab ntawv Novo Millennio Ineunte, uas nws qhia ib txog kev ua neeg ntshiab rau lub Koom Txoos taug, uas yog yuav tsum muab txoj kev teev ntuj los ua qhov tseem ceeb tshaj loj tshaj nyob hauv Koom txoos Kas Tos Liv, thiaj haum rau nws lub hom phiaj. Zam Paj Lug II mus saib Greece thiab Syria. Nws tsa 44 tus tswv qhia liab (Cardinals).

    Thaum lub 9 hlis tim 11, As Mes Lis Kas teb raug puas tsuaj: cov Islamic taw phom yuam ob lub dav hlau kom los tsoo ob lub tsev siab siab (towers) hauv World Trade Center nyob New York. Ob teev tom qab, lub World Trade Center raug kub nyhiab vau tas. Muaj ib lub dav hlau kuj los tsoo lub tsev Pentagon puas loj hauj sim. Tseem muaj ib lub dav hlau ntxiv uas lawv yuam kom los mus tsoo cov tsev tom Washington, DC, tiam sis cov neeg caij dav hlau sib koom siab tiv cov neeg phem, ces lub dav hlau poob rau tom ib daig teb, tsis tau mus tsoo Washington, DC. Muaj txog ze ntawm peb txhiab leej neeg tuag. Yog bin Laden tog Al-Qaeda nrhiav txoj kev txov As Mes Lis Kas. Vim li ntawd lub 10 hli tim 7, As Mes Lis kas thiaj pib ua rog rau Al-Qaeda nyob Afghanistan.

    Lub 1 hlis tim 18, 2002: Tus txiv plig As Mes Lis Kas hu ua John Geoghan raug ntes kaw, vim nws deev cov me nyuam yaus(child molestation). Lawv txiav txim rau nws nyob nkuaj 10 xyoo, taim sis xyoo 2003, muaj ib tug txiv neej nrog nws nyob nkuaj ua ke cia li muab nws tua lawm. Nws yog ib tug ntawm cov uas pib ua kom Koom Txoos Kas Tos Liv muaj lub koob meej nrov tias cov txiv plig deev me nyuam yaus. Los txog niaj hnub no lub Koom Txoos tseem niaj hnub raug kev nyuaj, vim muaj ib co txiv plig uas lawv tsis coj lub neej raws li lawv tau cog lus.

    2003: Zam Paj Lug II nqua hu kom nrhiav kev thaj yeeb los daws cov teeb meem tsov rog nyob Iraq teb. As Mes Lis Kas ntes tau Saddam Hussein.

    Lub 4 hlis tim 2, 2005: Vaj Qhia Zam Paj Lug II tso ntiaj teb tseg, nws muaj 84 xyoos. Ntiaj teb coob leej tau pom nws lub ntees tawm hauv TV. Ntau plhom(millions) leej neeg kuj tau mus kiag koom nws lub ntees nyob Rome.

    Lub 4 hlis tim 19, 2005: Tus tswv qhia liab Joseph Alois Ratzinger raug cov tswv qhia liab xaiv nws ua vaj qhia, nws yuav lub npe Benedict XVI; nws yog thawj tug Vaj Qhia xaiv tau rau hauv tiam 21.

    Lub 8 hli tim 18, 2005: Vaj Qhia Benedict XVI mus koom World Youth Day nyob Cologne, Germany, uas yog nws lub teb chaws nws yug los thiab kuj yog nws thawj zaug tawm ua Vaj Qhia mus rau sab nraud.

    Lub 9 hlis tim 12, 2006: Vaj Qhia Benedict XVI mus hais lus txog Faith thiab Reason nyob lub tsev kawm ntawv qib siab University of Regensburg. Nws thiaj siv tus vaj Emperor Manuel II Paleologus cov lus los piav txog Islam, ces thaum ntawd thiaj ua rau cov Muslims npau taws thiab tsim kev kub ntxhov tau ib ntus.

    Lub 5 hlis 27, 2007, Txiv Plig Nyiaj Pov (Father Yves Bertrais) tau tag sim neej nyob Fab Kis teb. Peb tau ua nws lub ntees rau tim 8-9-10-11 lub 6 hli nyob Fab Kis teb.

    Lub 6 hlis tim 11, 2007 Vaj qhia Benedict XVI rov qab yuav txoj cai xaiv Vaj Qhia qub, uas yog txoj cai tias ib tug tswv qhia twg yog nws tau txog 2 feem peb ntawm sawv daws cov suab mas nws thiaj ua tau Vaj Qhia.

    Lub 7 hli tim 7, 2007: Vaj qhia Benedict XVI sau tsab ntawv Motu proprio Summorum Pontificum tso cai siv tau Thaj Txi Ntuj xyoo 1962 (Roman Missal of 1962) ua ib txoj kev teev ntuj Tshwj Xeeb (extraordinary form of the Roman Rite). Nws vam hais tias txoj cai no yuav tho kev dav rau lub koom haum Society of St. Pius X (SSPX) thiab Koom Txoos Kas Tos Liv rov los sib koom tau.

    Lub 10 hli tim 28, 2007: Vaj Qhia Benedict XVI ua ib thaj txi ntuj tsa ib pab leej ntshiab, yog pab coob tshaj nyob hauv Koom Txoos kwv huam; yog nws tsa 498 tus Spanish leej ntshiab Tim Khawv (Martyrs), uas lawv tau raug tua thaum lub caij ua nthwv rog Civil War nyob Spain.

    Lub 5 hlis 2008: Vaj Qhia Benedict XVI nrog cov Muslims tus thawj coj hu ua Mahdi Mostafavi, nkawd tau koom tshaj tawm ib lo lus haum xeeb tias ib txoj kev teev hawm tseem tiag (genuine religion) mas nws tsis muaj kev ua phem ua nruj ua tsiv (is essentially non-violent) nyob rau hauv, thiab yuav liam tsis tsis tau hais tias vim txoj kev teev hawm mas thiaj yuav tsum ua nruj ua tsiv ua phem tau (that violence can be justified neither by reason nor by faith).

    Lub 7 hli 2008: Vaj qhia Benedict XVI mus koom World Youth Day nyob Sydney, Australia.

    Lub 1 hlis 2009: Vaj Qhia tshem excommunication ntawm cov tswv qhia hauv lub koom haum Society of St. Pius X. Tiam sis lub koom haum ntawd yuav tsum rov los lees yuav raws li lub Koom Txoos txiav thiab raws li Rooj ncauj Lus Vatican II txiav mas lawv thiaj yuav nkag tau rov qab rau Koom Txoos Kas Tos Liv. Tiam sis niaj hnub no lawv tseem tsis tau kam los lees li, lawv tseem tsis tau zwm rau Koom txoos Kas Tos Liv li.

    Thiab muaj ib tug nyob hauv lawv pab tswv qhia hu ua Richard Williamson, nws yog ib tug neeg Aas Kiv, nws hais tias yog cov Jews lam xev txog qhov tias Hitler tau ntes cov Jews mus tua coob coob nyob hauv cov tsev taws pa roj gas(gas chambers), uas luag hu ua“Holocaust.” Nws hais tias yog dag xwb, yeej tsis muaj li ntawd li. Thiab nws tseem hais tias cov Jews tsis tau tuag coob npaum li lawv hais, thiab yeej tsis muaj ib tug uas tau tuag hauv “Holocaust” li. Tus tswv qhia no lub tswv yim tsis haum koom Txoos Kas Tos Liv.

    Muab hauv ob lub sites no los ntau, tiam sis kuj siv lwm qhov los ntxiv rau thiab :

    http://www.ourcatholicfaith.org/churchhistory.html

    http://en.wikipedia.org/wiki/Timeline_of_the_Catholic_Church


    Koom Txoos Kas Tos Liv Liv Xwm los xaus li no. Vim kuv tsis paub cov xwm tseem ceeb nyob rau xyo 2010 thiab 2011 ces kuv tsis tau muab tso rau hauv no. Thiab vim yog kuv sau rau peb Hmoob ces kuv tau ntxiv cov hnub nyoog tseem ceeb txog TP Nyiaj Pov rau thiab.


    Last edited by Mim on 30th March 2012, 5:51 pm; edited 1 time in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 4th January 2012, 5:56 pm

    Nram no yog ib daim duab piav txog cov kev sib tawg loj ntawm lub Koom Txoos Kas Tos Liv.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Fig1
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 4th January 2012, 6:21 pm

    Ntawm no yog kuv muab sau ua lus hmoob, tiam sis kuv sau qhov yooj yooj yim xwb, kom sawv daws pom cov hnub nyoog tseem ceeb xwb. Thiab kuv tsuas tso cov npe uas niaj hnub no tseem muaj xwb. Cov uas tsis muaj npe lawm ces kuv tsis tso.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Church10

    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 11th January 2012, 5:50 pm

    Nyob zoo Txiv Suav Nus thiab tais Tooj,

    Ua neb tsaug ntau rau neb tej lus zoo nawb. Tshuav ib qho uas kuv tsis nco qab sau rau hauv lawm, vim hauv ntawv tsis muaj ces kuv tsis tau tso. Tiam sis kuv xav los hais txog qhov ntawd, yog ib qho kev tawm tsam lub Koom Txoos niaj hnub no, yog lod ntawm muaj ib co poj niam lawv xav nrhiav kom tau vaj huam sib luag nrog cov txiv neej nyob hauv lub Koom Txoos. Lawv hais tias vim li cas cov txiv neej yuav cia lawwv ua tau leej choj xwb, cov poj niam yeej muaj cai ua tau leej choj thiab. Lub tswv yim ntawd pib tshwm nyob As Mes Lis Kas teb xyoo 1975. Thaum ntawd lawv tsim ib pab neeg los sib tham hu ua Women's Odination Conference. Xyoo 1993, nyob Aas Kiv teb (U K) lawv tsim pab hu Catholic Women's Ordination. Xyoo 1996, nyob Austria lawv tsim pab hu ua Women's Ordination Worldwide. Xyoo 2002, nyob As Mes Lis Kas teb, lawv tsim pab hu ua Roman Catholic Womenpriests. Cov koom haum no mas yog tsim los qw tas zog tias yuav tsum tsa poj niam ua txiv plig, ua tswv qhia.

    Tiam sis xyoo 1994 lub 5 hlis tim 22, Vaj Qhua Zam Paj Lug II twb tau sau ib tsab ntawv hu ua "Ordinatio Sacerdotalis" (Hais txog txoj kev tsa ua Leej Choj) tshaj tawm rau thoob ntiaj teb tias lub Koom Txoos tsis muaj cai yuav hloov tau txoj cai :

    Wherefore, in order that all doubt may be removed regarding a matter of great importance, a matter which pertains to the Church's divine constitution itself, in virtue of my ministry of confirming the brethren (cf. Lk 22:32) I declare that the Church has no authority whatsoever to confer priestly ordination on women and that this judgment is to be definitively held by all the Church's faithful.

    C'est pourquoi, afin que toutes les doutes peuvent être enleveés au sujet d'une question de grande importance, une question qui a trait à la constitution divine de l'Eglise elle-même, en vertu de mon ministère d'affermir les frères (cf. Lc 22,32), je déclare que l'Eglise n'a aucune autorité de conférer l'ordination sacerdotale aux femmes et que ce jugement doit être définitivement tenu par tous les fidèles de l'Église.

    Kuv kuj tsis paub yuav txhais kom tau raws nraim li cov lus tiam sis kuv txhais lub ntsiab rau hauv :

    Vim li no, xav kom tsis txob muaj kev ua xyem xyav txog ib yam tseem ceeb heev, ib yam uas hais txog lub Koom Txoos txoj cai ntshiab,vim kuv yog tus uas tau txais txoj dej num ua kom cov kwv tij ua tau lub siab ruaj (LK 22: 32), mas kuv tshaj tawm hais tias lub Koom Txoos tsis muaj cai tiag tes rau saum cov poj niam tsa lawv ua leej choj, thiab kom txhua leej neeg ntseeg nyob hauv Koom Txoos yuav tsum mloog raws li qhov kev txiav txim no.


    Tiam sis cov neeg xav cam Vaj Qhia yeej yuam cai ua ywj lawv siab. Thaum lub 6 hli tim 29 2002, muaj 7 leej poj niam tuaj Germany, Austria thiab USA tuaj cia li yuam cai mus txais lub cim tiag tes nyob saum ib lub nkoj nyob hauv tus dej Danube (Germany teb). Yog ib tug tswv qhia uas lub Koom Txoos hais tias nws yog neeg txhaum cai (illicit) tsa lawv ua txiv plig. Lawv hu pab ntawd hu ua pab "Danube Seven." Xyoo 2003, thaum lub caij ntuj sov, muaj ob tug nyob hauv pab 7 leej ntawd, txais lub cim tiag tes ua tswv qhia. Lawv hais tias muaj ob peb tug tswv qhia uas yog nyob haub Koom Txoos Kas Tos Liv tuaj tsa lawv. Tiam sis lawv tsis pub hais cov npe tawm. Yog thaum twg lawv tuag lawm mas mam hais tawm xwb.

    Yog li ntawd peb pom tau hais tias muaj ib co txiv plig thiab ib co tswv qhia uas yeej tsis mloog Vaj Qhia li, lawv liam cai ua xwb, thiab lawv tawm tsam Vaj Qhia.

    Txij thaum 2002 los txog niaj hnub no mas xyov lawv twb tsa lawv tau pes tsawg pua tus poj niam ua txiv plig thiab ua tswv qhia li lawm. Lub Koom Txoos yeej tsis lees paub lawv li, tiam sis lawv kuj muaj cai kawg nkaus, lawv hais tias lawv tsis yog tawv ncauj, tiam sis yog lawv xav ua kom lub Koom txoos yuav tsum hloov mus raws caij raws nyoog tshiab, raws tswv yim tshiab xwb, qhov loj kom lub Koom Txoos saib taus poj niam thiab muab vaj huam sib luag rau poj niam.

    Raws li kuv tus kheej xav mas muaj ib txhiaa neeg xav kom lub Koom Txoos hloov mus raws ntiaj teb neeg lub tswv yim, tiam sis yog vim li cas thaud, HT Yes Xus twb muaj cov thwj tim poj niam coob kawg thiab, tiam sis nws tsuas xaiv 12 leeg txiv neej ua nws cov Hauv Paus Xa Lus (Apostles) xwb. Thiab ib tug txiv plig nws yog sawv HT Yes Xus chaws ua thaj txi ntuj, mas ntshai ib tug txiv neej thiaj yuav nyob tau HT Yes Xus chaw. Niam Mab Liab twb yog kiag HT Yes Xus leej niam, nws twb tsis ua txiv plig... Raws kuv xav mas tiam neeg no muaj muaj peev xwm li, lawv tsis kam nyoo leej twg li xwb...


    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5526
    Date d'inscription : 2009-08-18

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Maiv Tooj 11th January 2012, 7:34 pm



    Nyob zoo Mim,

    Nws hais yog kawg, muaj ib cov neeg mas lawv xav tias lawv yog neeg ntseeg zoo thiab paub txaus lawm no tab sis lawv twb ua tej yam yuam kev loj tshaj plaws li lawm. Lawv xav tias lawv, poj niam, los yog neeg tib yam li txiv neej, txiv neej los yog neeg tib yam li lawv tab sis lawv twb ho tsis nco qab rov mus saib thaum ntuj tsim teb raug neeg xeeb los li cas? Tus neeg uas Tswv Ntuj xub tsim yog poj niam los yog txiv neej? Yog muab xav zoo zoo los ses cov poj niam xav ua Leej Choj nov yuav ua li "tus Tshiab Pom Kev (Xas Tas) lawm, xav kom loj ib yam li Tswv Ntuj". Lub zwj ceeb no neeg tsis mob siab rau Tswv Ntuj, ib txhia lam tias ua Ntuj Kev Cai xwb twb tsis paub paus ns, tsis paub kev ntseeg zoo li, paub kuag los, kuag qhov xwb ces thaum hnov luag ua ib yam tshiab, cia li khiav mus nrog luag ces thiaj li ua rau neeg yuam kev coob heev rau qhov neeg tsis yog ntse mus ho rov ruam lawm. Tej yam zoo li no tsis yog tsis tau hais tseg, HT Yes Xus yeej tau hais tseg lawm, tseem yuav muaj ntau yam tshwm sim tuaj ntxiv thiab. Tej no tsis yog ib qho phem, yog ib lub vab tshaus los tshau neeg lub siab, yog seem cov tseem ntsiab ces thiaj li yuav tau mus nrog Tswv Ntuj nyob xwb, cov xua thiab ntxhib ces yuav pooob mus rau qhov cub hlawv poveg.

    Ntawm kuv tus kheej mas kuv tsis paub txog cov ceg ncau ntau thiab ntshai tsam tsis ceev faj zoo ces kuv tsis kam nrog cov uas lawv haitias lawvyog ib cov zoo tshaj, lawv thooj siab koom ntsws teev Ntuj zoo, lawv ua pab ua pawg sib hlub sib haum heev. Yog lawv ua tau li no tab sis lawv tsis mus teev Ntuj nrog sawv daws nyob hauv cov tsev teev Ntuj thammada (ordinaire) ces kuv tsis kam rog lawv. Vim yus pom qhov lawv ua xwb, yus tsipaub lawv lub siab. Yog ib cov uas lawv tsis hais dab tsi li, tab sis kuv pom lawv nquag mus koom lub Txoos teev Ntuj ces kuv yeej feeb rau lawv sab.
    Tub Kawm
    Tub Kawm
    Phooj Ywg
    Phooj Ywg


    Messages : 375
    Date d'inscription : 2011-10-13

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Tub Kawm 16th March 2012, 12:37 pm



    Nyob zoo sawv daws,

    Mim thiab niam hlob yog tias neb leej tws khoom no pab kho cov lus LUB KOOM TXOOS LIV XWM kom zoo thiab thov kom nej pab muab ntaus zoo xws li ib phau ntawv. Nej sau cov lus cev phau ntawv tib sib tso rau toj no, txawm yog nej sau nyob hauv lub forum xwb los nej pab muab sau zoo xws li ib phau ntawv. vim peb xav muab luam tawm ua ib phau ntawv rau peb cov nyob sab ntuj no tau nyeem. Vim lawv feem coob tsis txawj siv Intranet los saib. Yog li peb xav muab luam ua 1 ,2, phau ntawv rau sawv daws nyeem kom paub LUB KOOM TXOOS LIV XWM. Thiab tsi tas li ntawd kuv tseem xav kom nej pab kho cov Lus xws li:
    "NTUJ KEV CAI LUB NTSIAB"
    "COV NTSIAB LUS QHIA KEV NTSEEG RAU COV NEEG LAUS"
    "DAB PHEM TEB YEEJ MUAJ TSEEB TIAG MUAJ TIM KHAWV MUS POM LOS"

    los lwm lwm zaj kuv nco tsi tas lawm. Nej pab sau cov lus xws li xav siv phau ntawv yog li ca?
    Thiab phau ntawv ntawm no qhov chaw tsim tawm yog nyob rau qhov twg?
    Lub koom haum twg? Kom sawv daws thiaj paub. Vim peb xav muab luam ua 1,2 phau coj los tau nyeem thiab tau qhia rau cov ntseeg. Li no xwb vam tias nej yuav pab kho ua tsaug.
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5526
    Date d'inscription : 2009-08-18

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Maiv Tooj 16th March 2012, 7:25 pm



    Nyob zoo tub Txawj Tuam,

    Hnub no tau hnov ib lub moo zoo txog peb lub vaj txiv ntoo, nws loj hlob, yuav tawg paj txi txiv ncau mus txog plaub ceg kaum ntuj. Yog lub txiaj ntsim ntawm peb txoj kev ntseeg tau hliv ib teev dej rau hav suab puam, ywg tau ib tsob nto hlob los ua Peb Hmoob chaw cob cuab. THOV UA HUAB TAIS TSWV NTUJ TSAUG UAS TAU PAB TXHAWB PEB LUB SIAB, LUB DAG LUB ZOG LOV TXOG HNUB NO.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Arbre_10

    Tub Txawj Tuam, yog yuav muab luam li ib phau ntawv no cia kuv khoom, kuv mam li tuaj kho ib kom zoo li ib phau ntawv. Tab sis qhov uas tias yog los qhov twg los mas yuav tsum yog tus sau tuaj hais, nws thiaj paub tias los qhov twg los.
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 18th March 2012, 9:20 am

    Nyob zoo Txawj Tuam thiab tais Tooj,

    Txawj Tuam, yog koj tseem muaj lub siab xav muab ua kom luam tau ua ib phau mas kuv yuav tsum tau rov tuaj saib thiab kho kom zoo tso. Vim muaj tej ntu mas kuv tau ua maj maj ces cia li tsis tau rov qab muab xyuas los muab kho li mas ntshai yuav muaj ntau qhov uas tsis tshua zoo. Kuv thov hais tias kom koj yuav tsum tau ua siab ntev me ntsis vim xyov yuav ntev li cas thiaj yuav tiav.

    Hais txog ntawm qhov uas muab qhov twg los mas kuv twb tso rau nram qhov kawg muaj ob lub sites tseem ceeb uas kuv tau siv los txhais. Muaj tej yam uas muaj nyob ob qho tas nrho, muaj tej yam muaj nyob ib qho xwb tsis muaj nyob qhov tod. Tiam sis kuv xav tias yog ib qho phim peb paub txog, ces kuv muab txhais rau. Cov hnub nyog hais txog TP Nyiaj Pov mas yog kuv muab hauv peb cov zaj piav txog TP NYiaj Pov lub neej los xwb. Yog li hais tau tias zaj hauv no yog kuv mus muab ob peb qho los ua ib zaj raws kuv pom zoo xwb.

    Tais tooj, yog koj txawj muab ua kom ua tej phab ntawv no los koj ho tuaj pab kuv kho rau los tau. Tiam sis kuv yuav tsum tau tuaj rov nyeem ib lwm thiab kho cov lus ntaus yuam kev los hais yuam kev, thiab yuav tau rov mus saib saib kuv txhjais puas tau lub ntsiab zoo. Mas kuv yuav siv sij hawm ntev , kuv thiaj thov kom Txawj Tuam ua siab ntev.

    Npuagtub
    Npuagtub
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 1000
    Date d'inscription : 2009-08-16
    Age : 58
    Localisation : Fresno, California, USA.

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Npuagtub 19th March 2012, 3:49 am

    Mim wrote:Nyob zoo Txiv Suav Nus thiab tais Tooj,

    Ua neb tsaug ntau rau neb tej lus zoo nawb. Tshuav ib qho uas kuv tsis nco qab sau rau hauv lawm, vim hauv ntawv tsis muaj ces kuv tsis tau tso. Tiam sis kuv xav los hais txog qhov ntawd, yog ib qho kev tawm tsam lub Koom Txoos niaj hnub no, yog lod ntawm muaj ib co poj niam lawv xav nrhiav kom tau vaj huam sib luag nrog cov txiv neej nyob hauv lub Koom Txoos. Lawv hais tias vim li cas cov txiv neej yuav cia lawwv ua tau leej choj xwb, cov poj niam yeej muaj cai ua tau leej choj thiab. Lub tswv yim ntawd pib tshwm nyob As Mes Lis Kas teb xyoo 1975. Thaum ntawd lawv tsim ib pab neeg los sib tham hu ua Women's Odination Conference. Xyoo 1993, nyob Aas Kiv teb (U K) lawv tsim pab hu Catholic Women's Ordination. Xyoo 1996, nyob Austria lawv tsim pab hu ua Women's Ordination Worldwide. Xyoo 2002, nyob As Mes Lis Kas teb, lawv tsim pab hu ua Roman Catholic Womenpriests. Cov koom haum no mas yog tsim los qw tas zog tias yuav tsum tsa poj niam ua txiv plig, ua tswv qhia.

    Tiam sis xyoo 1994 lub 5 hlis tim 22, Vaj Qhua Zam Paj Lug II twb tau sau ib tsab ntawv hu ua "Ordinatio Sacerdotalis" (Hais txog txoj kev tsa ua Leej Choj) tshaj tawm rau thoob ntiaj teb tias lub Koom Txoos tsis muaj cai yuav hloov tau txoj cai :

    Wherefore, in order that all doubt may be removed regarding a matter of great importance, a matter which pertains to the Church's divine constitution itself, in virtue of my ministry of confirming the brethren (cf. Lk 22:32) I declare that the Church has no authority whatsoever to confer priestly ordination on women and that this judgment is to be definitively held by all the Church's faithful.

    C'est pourquoi, afin que toutes les doutes peuvent être enleveés au sujet d'une question de grande importance, une question qui a trait à la constitution divine de l'Eglise elle-même, en vertu de mon ministère d'affermir les frères (cf. Lc 22,32), je déclare que l'Eglise n'a aucune autorité de conférer l'ordination sacerdotale aux femmes et que ce jugement doit être définitivement tenu par tous les fidèles de l'Église.

    Kuv kuj tsis paub yuav txhais kom tau raws nraim li cov lus tiam sis kuv txhais lub ntsiab rau hauv :

    Vim li no, xav kom tsis txob muaj kev ua xyem xyav txog ib yam tseem ceeb heev, ib yam uas hais txog lub Koom Txoos txoj cai ntshiab,vim kuv yog tus uas tau txais txoj dej num ua kom cov kwv tij ua tau lub siab ruaj (LK 22: 32), mas kuv tshaj tawm hais tias lub Koom Txoos tsis muaj cai tiag tes rau saum cov poj niam tsa lawv ua leej choj, thiab kom txhua leej neeg ntseeg nyob hauv Koom Txoos yuav tsum mloog raws li qhov kev txiav txim no.


    Tiam sis cov neeg xav cam Vaj Qhia yeej yuam cai ua ywj lawv siab. Thaum lub 6 hli tim 29 2002, muaj 7 leej poj niam tuaj Germany, Austria thiab USA tuaj cia li yuam cai mus txais lub cim tiag tes nyob saum ib lub nkoj nyob hauv tus dej Danube (Germany teb). Yog ib tug tswv qhia uas lub Koom Txoos hais tias nws yog neeg txhaum cai (illicit) tsa lawv ua txiv plig. Lawv hu pab ntawd hu ua pab "Danube Seven." Xyoo 2003, thaum lub caij ntuj sov, muaj ob tug nyob hauv pab 7 leej ntawd, txais lub cim tiag tes ua tswv qhia. Lawv hais tias muaj ob peb tug tswv qhia uas yog nyob haub Koom Txoos Kas Tos Liv tuaj tsa lawv. Tiam sis lawv tsis pub hais cov npe tawm. Yog thaum twg lawv tuag lawm mas mam hais tawm xwb.

    Yog li ntawd peb pom tau hais tias muaj ib co txiv plig thiab ib co tswv qhia uas yeej tsis mloog Vaj Qhia li, lawv liam cai ua xwb, thiab lawv tawm tsam Vaj Qhia.

    Txij thaum 2002 los txog niaj hnub no mas xyov lawv twb tsa lawv tau pes tsawg pua tus poj niam ua txiv plig thiab ua tswv qhia li lawm. Lub Koom Txoos yeej tsis lees paub lawv li, tiam sis lawv kuj muaj cai kawg nkaus, lawv hais tias lawv tsis yog tawv ncauj, tiam sis yog lawv xav ua kom lub Koom txoos yuav tsum hloov mus raws caij raws nyoog tshiab, raws tswv yim tshiab xwb, qhov loj kom lub Koom Txoos saib taus poj niam thiab muab vaj huam sib luag rau poj niam.

    Raws li kuv tus kheej xav mas muaj ib txhiaa neeg xav kom lub Koom Txoos hloov mus raws ntiaj teb neeg lub tswv yim, tiam sis yog vim li cas thaud, HT Yes Xus twb muaj cov thwj tim poj niam coob kawg thiab, tiam sis nws tsuas xaiv 12 leeg txiv neej ua nws cov Hauv Paus Xa Lus (Apostles) xwb. Thiab ib tug txiv plig nws yog sawv HT Yes Xus chaws ua thaj txi ntuj, mas ntshai ib tug txiv neej thiaj yuav nyob tau HT Yes Xus chaw. Niam Mab Liab twb yog kiag HT Yes Xus leej niam, nws twb tsis ua txiv plig... Raws kuv xav mas tiam neeg no muaj muaj peev xwm li, lawv tsis kam nyoo leej twg li xwb...

    Photobucket

    Mim,
    Ua tsuag koj coj ib co lus zoo heev tuaj rau peb tau nyeem, nws yog ib yam uas zoo rau peb paub tias txawm txoj kev ntseeg xwb los tseem niaj hnub muaj kev tawm tsam tsis sib nkag siab ib tug rau lwm tus. Tus poj niam saum no lawv nyuam qhuav tsa nws ua TP. thaum xyoo 2010 nyob Santa Barbara, California. Tiam neej tshiab 21 no poj niam xav tias lawv ntse heev lawm vim sawv daws muaj kev kawm txuj ib yam ces lawv xav ua ywj li lawv lub siab ntshaw, cia nyias ua nyias mus kom txog hnub kawg saib yuav zoo li cas.

    Kuv nco thaum xyoo 2003 kuv mus kawm xib fwb (New Wine) muaj 2-3 poj niam nug tus xib fwb tias: Vim li cas lub Koom Txoos thiaj li tsis tso cai rau poj niam txais lub cim ua Tsob Hwj thiab Txiv plig (deacon & priest)? Vim raws li lawv pom mas niaj hnub no cov hauj lwm nyob hauv lub tsev teev ntuj yog poj niam ua ntau xwb. Tiam sis tus Xib Hwb thiaj hais tias, saib Yes Xus puas yog poj niam? Thiab Yes Xus cov thwj tim puas yog poj niam? Lub Koom Txoos ua raw li Yes Xus tus lw thaum ub nws tau tsa muaj los xwb.

    Tej uas sawv daws lam tsa poj niam ua TP. qhov ub qhov no mas lawv yuam kev loj heev. Yog peb muaj xav los mas poj niam yeej tsis phim ua TP. li thiab. Tsis yog saib poj niam tsis rau nqis los tsis muab vaj huam sib luag rau poj niam, tiam sis yog muab xyuas kom tseeb thiab meej mas, poj niam lub hwj chim thiab txiv neej lub hwj chim yeej tsis sib luag txij thaum Tswv Ntuj tsim neeg los, tej yam yuav siv hwj chim los coj mas yeej tsis tshua phim tso poj niam ua.
    Tub Kawm
    Tub Kawm
    Phooj Ywg
    Phooj Ywg


    Messages : 375
    Date d'inscription : 2011-10-13

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Tub Kawm 30th March 2012, 4:14 pm

    Nyob zoo Mim, thiab Niam hlob, mus XH Npuag Tub. Mim thiab Niam hlob neb puas tau tuaj khov cov ntawv saum toj uas txog lub KOOM TXOOS LIV XWM og? Peb xav tias kuv yuav muab luam ua 1 phau ntawv rau hnub tim 1/4/2012 uas yuav tuaj no, saib neb xav li cas. Txawm tias neb tsis khoom tuaj tso ua tej phab ntawv los, thaum uas peb yuav luam peb mam muab kho rau xwb ces tau lawm. Tiam sis mim kuv xav kom koj rauv tuaj xyuas ib lwm kom zoo, saib puas muaj qhov tws yuam kev los tsi yuam, es peb xav muab luam sai no saib koj xav li cas.
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Mim 30th March 2012, 4:35 pm

    Nyob zoo Txawj Tuam,

    Kuv tsis tau muaj sij hawm tuaj kho li. Kuv yeej paub tias muaj tej yam yuam kev los sau tsis tau zoo. Kuv thov koj tos me ntsis kom kuv tuaj xyuas ib lwm tas tso, vim yog koj cia li luam li ntawd mas ntshai yuav tsis zoo li. Kuv tseem yuav tuaj kho zaj Tswv Ntuj txoj kev khuv leej neeg thiab, vim twb yuav txog lub caij peb teev 9 hnub lawm. Es thov koj ua siab ntev tos ob peb hnub tso os nawb... Xyov li lau muaj ntau yam mas ua qhov twg los zoo li tsis tau zoo li...
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5526
    Date d'inscription : 2009-08-18

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Maiv Tooj 30th March 2012, 7:17 pm



    Txawj Tuam,

    Yuav ua tej yam tseem ceeb, txhob maj mog.
    Yeej xav kom ua tau raws li siab xav tab sis hauj lwm ntau zog lawm es tos me ntsis tso.
    Kuv lub Tsev: Ntuj Kev Cai lub ntsiab" mas kuv tshem tej yam tsis tseem ceeb tag lawm, tab sis tseem tsis tau rov mus nyeem seb puas ntau yuam kev tej lo lus.
    Ua siab ntev me ntsis, Mim wb xyuas tag tso mam li luam nawb mog.
    Tub Kawm
    Tub Kawm
    Phooj Ywg
    Phooj Ywg


    Messages : 375
    Date d'inscription : 2011-10-13

    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Tub Kawm 31st March 2012, 9:15 am

    Nyob zoo N. Hlob thiab Mim. Ua li yog thaum twg Neb kho tau lawm no ces hais rau kuv paub og nawb. Kuv twb tsi muaj Hlwb hlau luam cov ntawv no og, tiam sis nyem no kuv muaj ib tus kwv Nws mus kawm Ntawv rau Sas pas es mus nrog TP Binh nyob, uas yog tus TP uas tswj hwm peb thiab kav peb, es kuv kom Nws pab kuv luam xwb og. Cia kuv mam hais Nws kom nws tsis txhob tau maj luam. thaum tws nej kho tau tso mam luam og. Nyem no kuv rov kom Nws pab kuv luam phau ntawv uas nej muab tso rau ntawm TUS TSHIAB MIS KAS ES haub qab hu hais tias PHAU NTAWV PAB QHIA THOV NTUJ HAUV VAJ HAUV TSEV. los Hauv Lub koo txoos Kav tos liv no. Kuv tseem kom nws luam phau ntawd, vim nyob sab tim peb no peb tsi muaj phau ntawd. Yog li kuv thiaj kom Nws pab luam og.

    Sponsored content


    LUB KOOM  TXOOS  KAS  TOS  LIV   Liv Xwm Empty Re: LUB KOOM TXOOS KAS TOS LIV Liv Xwm

    Post  Sponsored content


      Current date/time is 18th March 2024, 3:04 pm