HMONG CATHOLIQUE

Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.

Copyright@2010 Hmong Roman Catholic / Pictures-all rights reserved, reproduction and copy prohibited _HMONG: USA,FRANCE,GUYANE,THAILANDE,VIETNAM,LAOS,CHINE...

Tsev teev Ntuj XH.XYOOJ THOJ PAUL, zos Tiaj Ntxhw

Gallery


Txiv Plig Txiaj tshaj Empty

Latest topics

» Tswv Ntuj txoj kev Khuv Leej Neeg.( Neuvaine à la Divine Miséricorde)
by Maiv Tooj Yesterday at 11:22 pm

» Ua tsaug ntees.
by Maiv Tooj 21st February 2024, 11:33 pm

» DUAB MAB LIAB TSHIAB.
by Maiv Tooj 16th February 2024, 8:39 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO I 2022-2023
by Mim 10th August 2023, 7:04 am

» Cov zaj nyeem Hnub Chiv Xyoo A. 2022-2023
by Maiv Tooj 20th July 2023, 11:21 pm

» SAJ YES XUS KEV TXOM NYEM
by Maiv Tooj 7th March 2023, 6:34 am

» Tswv Ntuj ua tau tag puas tsav yam, F. Ts. Cob Tsib teb
by Mim 3rd February 2023, 11:33 am

» DAIM NTAUB QHWV TUAG NYOB TURIN
by Mim 29th January 2023, 9:24 am

» Txiv plig Tshaj Sawm (Harry Thiel ) Lub neej
by Maiv Tooj 28th December 2022, 8:25 am

» TXIV PLIG NYIAJ POV keeb kwm niam ntawv thoob teb ( Nias Ntawm no saib txuas ntxiv )
by Maiv Tooj 28th December 2022, 7:55 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO II 2021-2022
by Mim 24th November 2022, 9:06 pm

» COV ZAJ NYEEM Hnub Chiv 2021-2022 Xyoo C
by NrhiavTswvNtuj 18th November 2022, 8:28 am

Suav neeg tuaj saib, txij hnub 17/09/2010 los mus.


    Txiv Plig Txiaj tshaj

    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5527
    Date d'inscription : 2009-08-18

    Txiv Plig Txiaj tshaj Empty Txiv Plig Txiaj tshaj

    Post  Maiv Tooj 2nd September 2009, 4:44 am


    Tswv Qhia lub Tuam Rooj Tswj Xwm Kas Tos Liv nyob
    Los Tsuas thiab Khab Meem
    pab neeg txheeb xyuas cov ua tim khawv tag txoj sia
    nyob rau teb chaws Los Tsuas.




    Txiv Plig Txhiaj Tshaj (Le Père Mario Borzaga),O.M.I.
    (xyoo 1932 txog 1960)
    Cim nco txog lub neej
    R.J.,o.m.i.



    Txiv Plig Txiaj tshaj PadreMario





    « Kuv teev Ntuj, kuv tau txais kev kawm mus nto luag, thiab kuv pheej npau suav… »

    Txiv plig Txhiaj Tshaj (Mario BORZAGA) yug xyoo 1932 nyob Trente, hauv cov taw roob sab qaum Is Tas Lis teb. Nws yog tus yau dua cov, hauv ib yim neeg 6 leej me nyuam.

    Nws muaj tus yeeb yam nyob cus plaws nrog ib lub cev khov kho li neeg yaj sab. Nyob rau lub nroog uas nws yug, luag zeej tsoom paub nws los ntawm qhov nws xaiv, raws li nws zaj phiaj xwm A : nyiam nce ntoo, caij ib lub tsheb kauj vab uas tseem loj dhau rau nws taug tej kev, thiab nce toj roob hauv pes.

    Txiv plig tau loj hlob nyob rau ib yim neeg ntseeg Ntuj kev cai zoo, qhov pheej rub ua rau nws hnov nraim yog txoj kev ua leej choj. Nws thiaj mus nkag kawm npaj ua leej choj txheej me hauv cheeb tsam uas nyob ze ntawm cov txiv plig . Nws nco zoo txog lub caij ntawd, nws sau tias : « Kuv nyiam Yes Xus hauv cov cim, thiab niam Mab Liab. Kuv teev Ntuj, kuv kev kawm kuj tau nce nto luag, ces kuv pheej npau suav… » Thaum nws mus nkag npaj kawm ua leej choj rau txheej siab, nws txoj kev hlub hmov tshua hauv lub sim ceeb no yeej tsis muaj sib cuag li. Vim li ntawd, nws thiaj tau kawm mus pom txog nyob rau tib neeg thiab txhua yam ; thiab nws nco ntsoov sau nraim nws txoj kev xam pom cia rau hauv nws tsab xov xwm.

    Nyob hauv ib daim duab uas neeg paub zoo, yog txais hauv teb chaws Los Tsuas tuaj, pom T.P. Txhiaj Tshaj zaum ntaus ntawv ; nws lub ntsej muag tus yeeb yam nyob rau siab ntso ua nws txoj hauj lwm. Nws kuj tau ua zoo sau puv rau txhua phab ntawv, raws li qhov tseeb, nws lub neej txoj kev ua leej choj nyob tsis ntev : niaj hnub no, nws tsab xov xwm thiab nws cov ntawv sau tseg yog ib thooj nyiaj kub uas ua rau kom haj yam paub qhov tseeb, lwm yam ntawm nws tej hauj lwm, nws txoj kev taug raws li lub siab xav. Nws cov phooj ywg kawm ua ke mam li hais puag tom qab no txog, qhov uas ntsuj plig kev loj hlob nyob tuaj puag nruab thiab ; lawv xav tias qhov ntawd yuav pab coj T.P. Txhiaj Tshaj mus rau kev nias siab qhi kom ua tau loj tshaj qhov qub.

    Tus tshaj Ntuj lus kev npau suav

    Thaum Txiv Plig Txhiaj Tshaj pom ib tug leej choj tuaj hais rau lawv cov tub kawm npaj ua leej choj, nws nyuam qhuav muaj 20 xyoo xwb. T.P. Txhiaj Tshaj tau ua tib zoo mloog, thiab paub tias Ntuj yuav hu nws mus rau txoj hauj lwm nyob pej kum teb chaws : nws txoj kev hu puas yuav yog los ua ib tug tshaj Ntuj lus Aus Nplas. Cov Aus Nplas, lub koom haum uas yog Leej Ntshiab Aws Zes daws Mas Zes Naus, ua tus tsim tsa nyob rau Fab Kis xyoo 1816, yeej tau xa raws li muaj cov leej choj coob leej mus nyob rau ntau lub teb chaws.

    A : Zaj phiaj xwm = (aventure) – Ib tug neeg txoj kev nyiam ua, tsis hais kev ua si los yog hauj lwm uas nws nyiam ua
    nyob hauv nws lub neej.

    Muab xav raws li txoj kev xaiv mus no, T.P. Txhiaj Tshaj nkag siab tias kawg yuav tau txiav txoj kev sib cuag nyob sib ze ntawm yus tsev neeg thiab tej phooj ywg kom tu mus. Nyob nraim li qhov nws lub siab xav thiaj tau pib kev cog lus sim siab (noviciat) txij xyoo 1952. Nws tau txiav meej li no : « Yog ib lub xyoo uas yus los sim kom muab tau tag nrho rau Tswv Ntuj. Nws thiaj muab lub xyoo ntawd los hais tseg li no tias : « Yog ib lub xyoo ua kev sim siab kom los ua tau tag nrho rau Tswv Ntuj. Yog ib lub xyoo xyaum rov los hais rau yus tus kheej, muab yus tus kheej lub neej nchuav tawm kom tag nrho, zoo li ib lub hnab ntim khoom pov tseg, yam tsis khuv xim hlo li. »

    T.P. Txhiaj Tshaj tau muab ntau xyoo los kawm txuj npaj ua tub tshaj Ntuj lus. Nyob rau ntau lub xyoo ntawd, nws yeej muaj lub hom phiaj hauv nruab siab tseeb lawm tias : yuav tso nws lub siab yoog zoo li zoo tau raws Leej Pleev tus lwj lwm li leej choj, uas raug hiam thiab ua thwj tim. Nws xav kom nce los txog rau txheej no, yuav tsum yog los ntawm lub Cim Yug thiab niam Ntshiab Mab Liab nkawd : lub Cim Yug yog lub ncuav mov ntais tseg, lub txiv uas muab txi rau saum tus ntoo cuam, txhais hais tias txoj kev hlub ; niam Ntshiab Mab Liab, vim nws yug Yes Xus los rau ntiaj teb. T.P. Txhiaj Tshaj xav taug nws txoj lw qhov yuav los ua tub tshaj Ntuj lus zoo tam li niam Ntshiab Mab Liab uas yog tus suab Leej Pleev. Txij tam sis no mus, txoj kev xav ntawm kev ua tim khawv yeej sawv nraim hauv nws nruab siab.


    Xyoo 1957, T.P. Txhiaj Tshaj tau txais lub cim tiag tes. Kuj yog ib lub hmoov zoo siab kawg nkaus rau nws tsev neeg, rau cheeb tsam nws lub tsev teev Ntuj. Tib lub xyoo ntawd, cov Aus Nplas Is Tas Lis tau xa lawv thawj pab tub tshaj Ntuj lus mus rau Los Tsuas teb. T.P. Txhiaj Tshaj, muaj lub siab xws li thwj tim, tau raug xaiv los koom nrog lawv ib pab thiab lees txais nrog kev zoo siab : qhov nws xav yeej yuav yog kev tshwm sim rais los ua qhov tseeb. Nws sau txhua yam uas nws hnov hauv nruab siab tuaj rau hauv nws tsab xov xwm : « Lub Hmoov mus tsham tus phauj Es Lis Xas Npes . Yog ib hnub tseem ceeb tshaj plaws ntawm kuv lub neej : kuv tau lees txais txoj kev mloog lus rau Los Tsuas teb. Kuv yuav mus nrog Tswv Ntuj lub npe. Nkauj Ntshiab, thov pab kuv ! Yes Xus, Yes Xus, Yes Xus, kuv xav yog ib tug nyob hauv koj pab thwj tim, zoo li Pob Zeb, Paj Lug, Npas Nas Npes, Lus Kas, Yas Kos thiab Zam. »


    Nyob Los Tsuas teb : tsis raws li txoj kev npau suav

    Tuaj txog rau ib lub teb chaws uas txom nyem tshaj plaws nyob rau ntiaj teb, muaj neeg ntseeg tsawg tshaj plaws, ua rau nws ceeb loj kawg li. Thawj lub xyoo, nws mus ua hauj lwm rau Kee Xa Dov (Kensadok). Yog qhov chaw uas nws xyaum kawm hais lus, nrog tej kab lis kev cai thiab lub neej tshaj Ntuj lus. Nws txoj kev nquag ua tub tshaj Ntuj lus tsuas kawg yuav tau qhib siab lug. Nws nyiam nyob nrog zeej tsoom sawv daws, nws vam ntsoov kom kawm tau txhua yam ntawm lawv, ua sai li ua tau, thiaj yuav qhia tau rau lawv txog Ntuj lub Moo Zoo.


    Qhov tseeb tiag, yog ib lub xyoo nyuaj kawg nkaus. Nws mloog mas nws nyob nrug deb heev li, mus nyob ploj qab ntug ntais, deb ntawm nws haiv neeg thiab tej phooj ywg huv si. Lus Los Tsuas txawm kawm nyuaj heev los rau siab ntso kawm, los nws yeej tsis muaj cuab kav nrog tej neeg sib txuas lus thiab yeej tsis muaj peev xwm xyaum tiag tiag nws lub luag hauj lwm uas yog leej choj.


    Nyob zoo li no, ua rau nws hnov nws tsis muaj nuj nqi tus dab tsi kiag li lawm. Nws sau rau nws tsab xov xwm li no tias : “Kuv tus ntoo cuam, ces yog kuv tus kheej, kuv yog ib tug ntoo cuam rau kuv nkaus nkaud xwb. Kuv tus ntoo cuam ces yog cov lus uas kuv kawm tsis tau. Kuv tus ntoo cuam, yog kuv txoj kev txaj muag uas cheem kom kuv qhib ncauj hais tsis tau ib me lo lus Los Tsuas li.”
    Li no, nws tau ntsib txoj kev nyuaj siab kawg nkaus uas tau los yog ib leeg tub tshaj Ntuj lus rau pej kum teb. Tab sis thaum nws muaj kev nyuaj ntxhov siab nws nrhiav Tswv Ntuj los ua nws luag nyob. Nws thiaj sau zaj teev Ntuj li no : “ Txhua yam yog koj li, Huab Tais, txawm tias txoj kev ruam, kev ntshai, tej uas ua yuam kev, txoj kev tsis pom tom hauv ntej … Kuv nyiam koj vim koj yog txoj kev Hlub. “


    Roob Nyuj Qus

    Txiv Plig Txhiaj Tshaj muaj hnub nyoog 26 xyoo, thaum nws raug xa mus ua hauj hauj lwm thawj thawj ntsug.


    Roob Nyuj Qus yog ib lub zos Hmoob, nyob nrug 80 lav kev mus rau Moos Loob, nyob rau ntawm ntug txoj kev ncau mus rau Xeev Khuam thiab Nyab Laj teb uas muab tis npe hu ua txoj kev Av Xas Thiv (Astrid = npe poj vaj haiv neeg Belges, 1935). Txiv plig Txhiaj Tshaj tau los sawv chaw taj ib tug leej choj Aus Nplas uas muaj kev swm txheej txhua yam nyuaj, thiab nws yeej nyiam heev, yog txiv plig Nyiaj Pov : lub hauv paus kev ntseeg Yes Xus twb tau txawb nyob ruaj khov kho cia lawm , tsuas kawg nyob nrog tsa thiab txhawb kom pawg ntseeg loj hlob mus xwb. Nws thiaj pab txiv plig Neej Vaj ua ntej, txiv plig Txhiaj Tshaj siv tag nws lub siab los rau nws txoj hauj lwm : nws ua txhua yam nres nroos kom nyob li qub, ua raws nraim li nkawd ob tug uas xub tuaj ua ntej.


    Txij xyoo 1959, nws ib leeg nyob saib sawv daws lawm xwb. Qhia Ntuj kev cai, xyaum nrog lawv teev Ntuj, mus xyuas cov yim neeg, txais cov neeg mob uas niaj hnub khiav tuaj sawv ntawm tus tshaj Ntuj lus lub qhov rooj nyuam tsev tshuaj, txhua yam tej ntawd, uas txiv plig Txhiaj Tshaj tau muab nws lub sij hawm thiab lub zog los nyob ua. Lawv cov hluas kawm ua xib hwb kuj tso siab hlo rau nws txoj kev cob qhia. Nws yeej maj nroos, zoo li ib tug uas yeej paub zoo lawm tias lub neej txoj kev ua thwj tim mas luv heev, thiab yuav muab siv kom tag nrho rau Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej.


    Tab sis nws tsis tau muaj kev swm txheej C dua los, thiab txhua zaus txoj kev ntxeem cia li siv yam tsis paub txuag lub zog li lawm : yuav ua li cas saib xyuas cov neeg twb ua ntuj kev cai lawm thiab yuav tsum nco ntsoov txog cov tseem nyob nrug deb ? Yuav ua li cas tuav ib lub tsev kawm ntawv qhia rau cov tshiab kawm npaj ua xib hwb uas tseem yuav kawm lus hmoob nrog tib si, ib hom lus tshiab tseem tsis zoo li lus los tsuas thiab ? Yuav ua li cas xyuas cov neeg mob uas niaj hnub tuaj ua kab sab niab thiab yuav tau teb thooj txhij rau cov thov kev pab nyob deb tuaj, uas Ntuj lub Moo Zoo tseem mus tsis tau txog lawv ?


    Tej hauj lwm txais no yeej nyuaj heev, thiab txiv plig Txhiaj Tshaj pheej hnov ntsoov nws txoj kev saib xyuas zoo li lub nra hnyav tas mus li. Yog vim nws txoj kev hlub Yes Xus heev nws thiaj muaj lub zog txaus ntseeg ntxiv mus, thiaj tsis tso pov tseg. Yog, nws yeej nyob rau thaj chaw no vim Ntuj xav tau li ntawd. Nws sau tias : ”Peb, cov ua tub tshaj Ntuj lus, yeej raug los li no : rau peb yeej yog cov tawm mus ; peb yuav tau hloov chaw tas mus li. Yav tom ntej tej kev taug yuav yog peb vaj peb tsev. Yog peb ntxeem so muaj caij muaj thaum nyob rau ib lub tsev twg, peb yuav tig tau nws los ua ib txog kev coj mus cuag Tswv Ntuj.”


    Tswv Qhia, Mgr Etienne Loosdregt o.m.i., tau caw tag nrho cov tub tshaj Ntuj lus kom npaj lub siab nres txog txoj kev raug tsim txom. Thaum lub 8 hli ntuj 1959, txiv plig Txhiaj Tshaj tau sau qhov nws xav rau nws tsab xov xwm li no : “ Peb tag nrho, peb paub txog txoj kev npaj siab cuab nreg tos uas tus Tswj Lub Hauv Paus tau qhia peb rau lub caij raug tsim txom. Peb yuav zoo li cas ? Tsis muaj dab tsi kiag, vim peb nyob rau hauv Ntuj xib teg. Li no, cia ua twj ywm. “ Tej txuj qhia kawm los yeej tsuas tias kom nyob rau hauv cov tub tshaj Ntuj lus cov chaw, nyob ruaj nreb nrog cov neeg ntseeg xwb.

    Ib tug tub tshaj Ntuj lus tus xeeb ceem

    Cov phooj ywg Aus Nplas uas tau sib paub rau lub caij ntawd ua rau nws ntsib txhua yam txawv, hloov nws zoo tshaj lawm ntau. Raws li txiv plig Neej Vaj hais :


    “ Txiv plig Txhiaj Tshaj yog ib tug txaj muag heev, tab sis nws siab zoo kawg thiab nquag pab sawv daws heev. Nws tsis lam xyeej ib zaug thaum muaj kev vam khom txog. Nws yog ib tug qauv zoo heev thiab txhua yam nws tsuas ua tsis xav kom tshwm rau luag pom. Kuv tseem nco zoo txog muaj ib zaug : kuv tau nrog txiv plig Txhiaj Tshaj mus yuav tshuaj ua ke. Wb mus ko taw twb tau ob teev kev lawm, kuv mam nco dheev tias, tsis nco qab nyiaj rau tom tsev lawm. Txawm ua rau kuv meem txom kawg, txiv plig Txhiaj Tshaj cia li tig loo lem rov qab ; yog neeg mus kam kev, nws tseem rov tuaj txog rau qhov chaw teem tseg thooj txhij nrog kuv ua ke thiab ! …


    Nws rau siab ntso kawm lus kawg tab sis nws tsis tshua nrog tej neeg sib tham ntau. Thaum muaj
    neeg ua cem cas txog nws tej lus hais, kuv thiaj qhia meej rau lawv tias yog nws tseem tab tom xyaum


    Txiv Plig Txiaj tshaj Home_0_4Txiv Plig Txiaj tshaj Home_0_2Txiv Plig Txiaj tshaj Home_0_5Txiv Plig Txiaj tshaj Home_0_3
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5527
    Date d'inscription : 2009-08-18

    Txiv Plig Txiaj tshaj Empty Re: Txiv Plig Txiaj tshaj

    Post  Maiv Tooj 2nd September 2009, 5:06 am


    Txiv Plig Txiaj tshaj P007_1_00


    kawm lus. Thaum kuv rov qab lawm, nws yog tus los tuav txoj hauj lwm, nws yeej yuav muaj kev kaj siab zuj zus xwb. Txawm li cas los cov Hmoob nyiam nws. Nws yog neeg nquag thiab siab loj, uas muaj tus yeeb yam li neeg yaj sab. Nws yeej txawj txhua yam nyob rau qhov txhia chaw, piv txwv li nws tsim tau zaj nkauj, Poj Tswv Ntuj zoo kawg.”


    Txiv Plig Jean Hanique uas tau tas sim neej xyoo 2005 hais ntxiv tias : « Txiv Plig Txhiaj Tshaj yog ib tug txaus qhuas nyob rau hauv nws txoj kev ua ib leeg leej choj tshaj Ntuj lus. Nws yog ib tug neeg zoo, yog ib tug coj, yog neeg coj tusD heev. Nws yeej ua nraim nws txoj hauj lwm tsis tu ncua li. Kuv yog tus saib xyuas nws, thiab kuv muab qhov ntawd khaws saib yog ib qhov loj thiab tseem ceeb .”


    Cov Hmoob muab (Mario Borzaga) daws npe hu ua Txhiaj Tshaj, lawv lus txhais tias “ siab loj thiab ncaj ncees”.

    Nyob hauv pawg hluas kawm ua xib hwb uas nrog txiv plig Txhiaj Tshaj nyob, tej kev tshua kev nco yeej nyob nraim ntau heev nrog txoj kev hlub ntawm txiv plig zoo tam li lawv ib leeg txiv. Ib tug hauv lawv pab ntawd sau tias : “ T.P. Txhiaj Tshaj yog ib tug neeg siab ntev kawg thiab siab zoo. Nws nyiam tas sawv daws. Nws tsuas paub lus hmoob me ntsis xwb ; kuv yog tus qhia ntawv rau nws.” Lwm tus tim khawv kuj hais ntxiv tias :

    “kuv tau nrog txiv plig nyob kwv yees li ib xyoos. Kuv tsuas muaj 16 xyoo xwb, kuv twb tsis txawj ua tsev nyob. Peb mus hais rau txiv plig. Tias kuv xav ua ib lub tsev 6 txhais npab 8 (6 mev Cool, nws tau muab xam rau hauv ib daig ntawv tias cov vuas hlau, cov ncej, thc… raug huv si yog 9 choj nyiag. Kuv kuj yuav li hais ; peb thiaj li mus txiav ntoo loj coj los rau Txiv Plig pab kaw. Kuj muaj ib tug Tij tuaj pab txiv plig Txhiaj Tshaj : lawv tau muab cov ntoo los kaw ua kuv lub tsev, thiab tau muab lub tsev tsa.

    Thaum ua tsev tas kuv sab heev, kawg tias ua rau kuv tsa muag ntsia tej roob pom twb tsis tshua tseeb ; thaum twg kuv sawv kuv taub hau pheej kiv, zoo li pheej yuav ntog. Txiv plig thiaj muab ib co tshuaj nrog 10 teev rau dej rau kuv haus. Ntshiab li cawv thiab qaub kawg li. Tau ob peb hnub xwb kuv taub hau cia li zoo nyob li qub. Raws li txhua hmo, thaum noj hmo tas, peb kuj mus xyaum hu nkauj teev Ntuj nrog txiv plig Txhiaj Tshaj. Nws muaj ib lub suab nrov zoo.”

    Nws siab zoo kawg, nyob luag ntxhi, zoo nraug,” ib tug hais tias ; “ nws yog neeg xyeej siab tas li xwb. Nws kho cov neeg mob zoo heev thiab nws muab siab rau xyuas cov tim hwb uas tuaj lwm lub xeev tuaj kawm ntawm nws. Peb nyob rau lub me nyuam tsev nram nws qab tse. Nws tau yuav khaub ncaws rau peb hnav, thiab teeb tsom rau peb siv. Nws yog neeg siab ntev, tsis npau taws li thiab muaj pluaj siabE tiag. Nws saib xyuas peb sawv daws zoo. Tus hluas uas tswj saib xyuas cov tim hwb, uas yog peb ib leeg tij, yeej raug caw nraim mus nrog txiv plig Txhiaj Tshaj zaum koom tsum ntau zaus.

    Kev hu zaum kawg
    Txoj kev tshaj Ntuj lus yog kev swm txheej ib qho tseem luv heev rau txiv plig Txhiaj Tshaj : nws twb tsis tau muaj 28 xyoo. Lub 4 hlis yuav tas cob rau lub 5 hlis ntuj 1960 ntawd, nws zaj phiaj xwm thiaj los mus suaj kaum nyob twm zeej rau nruab zoo, kev nruab tsuag, thaum nws nrog nws ib tug, hauv pab tub kawm ntawv mus ncig xyuas ib lwm lem rov qab – yeej muab nws xav tias ntshai yog tus tawv ncauj tshaj cov –cas txawm ho cia li raug yog tus tub hluas Hmoob uas hu ua Xyooj ntawd.


    Hnub chiv tim 24 xyoo 1960 thaum ua lub txoos teev Ntuj tas, txiv plig Txhiaj Tshaj tseem kho neeg mob nyob rau tom lub tsev tshuaj. Muaj ib pab Hmoob txawm tuaj hais tias, thov txiv plig mus xyuas lawv lub zos, mus deb peb hnub ke nyob rau sab qab txoj kev tsheb. Lawv tau sib tham kuj pom zoo txog txoj kev cai ntseeg Ntuj.


    D: Neeg coj tus = (personne sérieux) – Tus neeg uas nyiam hais lus thiab ua qhov tseem tseem ceeb xwb.
    E: Muaj pluaj siab = (volonté) –Tus neeg uas ua dab tsi ua tiag tiag.


    Tsis tas ua xyem xyav, paub ntsoov tias kawg yuav tsum muaj kev tos txog tshuaj pab thiab : raws li qhov tiag kuj yuav yog kho lawv txiv, uas ntshai tsam yuav tsis zoo, ib tug ntxhais uas cog lus tuaj yeem mus kawm nrog cov phauj nyob rau Xeev Khuam. Tsis yog thawj zaug zaum no xwb cov uas nyiam txoj kev cai ntseeg Ntuj twb yeej hais tau ntev los lawm, tab sis T.P. Txhiaj Tshaj xav tias cia txhob rawm lees lus thiaj tsis tso tus hluas tuaj xyaum kawm nyob ib leeg rau hauv zos xwb, uas yog T.P. Zoov Phooj (Antonio Zanoni o.m.i.). Thaum kawg, kuj txiav siab lees cia mus, vim muaj ob tug leej choj Aus Nplas kuj tuaj so rau lub caij ua hmoov Hla nrog nyob ua ke thiab : uas yog Txiv Plig Bramante Marchiol thiab Pierre Chevroulet.

    Txhua yam, xws li, kuj tsis tau sib tham ntev, txiv plig Txhiaj Tshaj yog ib tug tib neeg txawj txiav siab : nws tau cog lus rau cov neeg tias tag kis nws yuav raws lawv mus. Nws lub hom phiaj yog yuav mus xyuas ntau lub zos nyob rau ib cheeb tsam ntawd thiab mam nce raws phab ntug dej Naj Khoos rov los, ncaj sab phab hnub poob, los txog rau Moos Loob – yog ib qho zoo uas mus ncig tshaj Ntuj lus ua ntej lub caij ntuj nag nqes. Nws coj tus hluas xib hwb Xyooj, uas nws tseem yog hluas, kom nrog nws mus ; tau cog lus tias yuav rov los nyob hauv 8 los 15 hnub li.

    Mus tsham ncaj txoj kev tuag

    Hnub tim 25 lub 4 hlis ntuj xyoo 1960, yog lub hmoov tshaj Ntuj lus leej ntshiab Mas Kos, nkawd tau sawv kev, coj Yes Xus Lub Moo Zoo thiab nws txoj kev hlub rau cov neeg pluag thiab neeg mob. Hauv cov tim khawv uas pom nws sawv kev, Txwj Choo txawm yog ib tug uas pom txiv plig Txhiaj Tshaj sawv kev mus, thaum ntawd nws tsuas muaj 12 xyoos xwb. Nws txawm yog tus uas los tswj saib xyuas lub Tsev Hauv Paus nyob rau Moos Loob. Nws ntsia ntsoov txiv plig Txhiaj Tshaj sawv kev, lub hnab ris nraum nrob qaum, ntoo ib lub kaus mom qab lauj kaub, hnav dub li ib tug Hmoob ; txog ntu kev uas lem tsuas deb li ob peb puas mev xwb nws cia li ploj kiag rau txoj kev nkag rau hauv hav zoov thiab nqes ncaj mus rau tus dej Naj Mees. Nws tej neeg nyob koom ib cheeb tsam thiab nws tej phooj ywg ntshai yuav tsis pom nws ntxiv, yeej zoo sib xws tsis tshaj tus xib hwb li.

    Suav hnub suav lis piam dhau mus zuj zus. Yog muaj dab tsi tshwm sim tiag ? Kev tshawb nrhiav khaws txhua yam uas thaum muaj qhov kev ploj no twb yeej paub, los tseem muab tsis tau ib qho los ua qhov tseeb li. Tsuas paub tias nws twb mus txog rau lub zos li hais lawm, yog zos Phuaj Xuab ; uas tau kho cov neeg mob, mam li lem rov qab nrog tus xib hwb los thiab muab lus tseg rau lawv tias cia hli puav ntxiv mam li rov tuaj dua. Nkawd ob tug thiaj muab kev los mus rau Moos Kas Xis, uas yog ib qho cia siab tias yuav tau nkoj los yog tsheb caij los mus. Peb yeej hnov xov tias muaj cov neeg sawv rog nkag mus los nyob rau suam cheeb tsam ntawd yam tsis ntshai dab tsi li no…

    Qhov tseeb, yeej tos tau tshaj li 40 tawm xyoo mam hnov tej lus no tawm tshwm, peb thiaj pom qab rov pib sau khaws txhua yam txog hnub uas muaj qhov txheej xwm phem txia ntshav no los ua ke. Uas muaj cov muab lus, yog tuaj qhov ub qhov no tuaj, cov lus hnov ntxaws zaum kawg kiag tseem yog tawm los ntawm lawv pab neeg sawv rog kiag ua tus hais. Uas yog ib co neeg tseem hluas heev.

    Mus tsham ncaj tau txoj kev ciaj sia
    Hnub tim 1 lub 5 hlis nyob rau Moos Mev, ib lub zos Los Tsuas thiab Khab Mub uas nyob ua ke nruab nrab lub zos Phuaj xuab thiab Moos Kas Xis, ib pab neeg sawv rog los ntsib txiv plig Txhiaj Tshaj, uas lawv saib yog ib tug “As Mes Lis Kas”, thiab tus hluas uas coj nws kev. Peb yeej tsis paub txog niaj hnub no tias yog ib qho cia li lam los sib ntsib tom thawj xwb lod los yog raug cov neeg nruab zog dag, uas koom ib lub siab nrog cov neeg sawv rog tuaj ib nqag. Lawv cov no yeej ntxub ntxaug txhua leej, tsuav lawv qhov muag pom dheev, yog As Mes Lis Kas, thiab tsis hais neeg ntseeg los yog neeg tawv dawb. Cov Khab Mub hauv zos twb tau hais rau ob tug qhua tuaj ntawd kom cia li rov sai sai tam sis.


    Yog thaum tawm dhau lawv lub zos nkawd mam raug ntes. Lawv khi txiv plig ob txhais tes thiab khi caj npab ntxeev tis qaib, lawv tau nthe hais rau nkawd tej lo lus phem hnyav kawg nkaus. Tus hluas xib hwb qw tias : “Tsis txhob tua nws, nws tsis yog neeg As Mes Lis Kas tab sis yog Is Tas Lis, thiab nws yog ib tug

    5/7
    txiv plig zoo heev li, siab zoo rau sawv daws. Nws tsuas ua tej yam zoo xwb.” Lawv tsis ntseeg nws tej lus hais : lawv tu lus cia li muab nkawd tua yam tsis xyuas txog cai dab tsi, tab sis ua zais ntshis, tsis pub muaj leej twg paub, uas nyob nrug deb ntawm lub zos. Lawv cia li muab tus hluas xib hwb ntaus cuag li ntaus tsiaj kom ua twj ywm.

    Lub sij hawm ntawd, txiv plig Txhiaj Tshaj cia li ua twj ywm thiab tsis hais ib lo lus, zoo li Yes Xus nyob ntawm cov liam txim – tam li tus nyuam yaj coj mus rau hauv lub tsev tua tsiaj.

    Txiv Plig Txiaj tshaj 806404


    Ib tug qub tub rog piav tias :

    “Nyob saum txoj kev uas raws lub laj roob Phuv Mum peb tau ntsib ib tug tshuaj xwm As Mes Lis Kas nrog ib tug Hmoob coj ke. Peb tau yuam kom nkawd khawb qhov av. Kuv ntag yog tus tua nkawd kiag. Tus Hmoob mas tuag kiag ntawm chaw tab sis tus As Mes Lis Kas, cia li poob rau hauv qhov, qw ib suab nrov nrov tias : “vim li cas nej tua kuv, yog txiv plig ? “ Tsis tas tos li, cia li txhub av tsuag tsuag rau xwb, thiab peb tshawb tus As Mes Lis Kas lub hnab ev. Nws tsis muaj ntau yam : ib co kauj hlua chob hlaws ua tej toom nrog rau ob yag hlau sib cuam, ib co duab ntawm ib tug poj niam ci ntsa ntsa, ib co yog ib leeg twm zeej hos muaj ib co nrog ib tug me nyuam, thiab ib co yog ib tug txiv neej uas muaj lub plawv tawm nyob rau sab nraud…”


    Txoj saw Mab Liab, cov duab Yes Xus Lub Plawv Ntshiab thiab duab niam Ntshiab Mab liab, yog tus tshaj Ntuj lus thooj nyiaj thooj kub, tsuas yog nws cov cuab yeej xwb. Hnub tim 1 lub 5 hlis yog hnub chiv. Thaum yav sawv ntxov ntawd, nyob rau ib lub zos uas tsis yog neeg ntseeg, txawm li cas los txiv plig Txhiaj Tshaj yeej yuav tau ua lub txoos txi Ntuj ib leeg nrog nws tus tub xib hwb lawm xwb ntag : qhov ntawd yuav yog nws txais lub cim yug zaum kawg ua ntej yuav tag nws sim neej.

    Txiv plig Txhiaj Tshaj cov qub tim hwb kuj tau ua tim khawv ntawm lawv ntiag tug li no ntxiv tias :

    “ Thaum lub 4 hlis xyoo 1960 nws tau mus tag txoj sia, kuv los kuj tau zov nws lub tsev thiab tu nws cov tsiaj txhu mus txog rau lub 7 hli. Luag tuaj muab nws cov tsiaj tua tas huv si, me qaib, npua… Lawv nqa nws cov cawv siv ua lub txoos huv si, nrog rau tej me khaub ncaws txhua nrho, muab nws lub tsev rhuav tib si. Kuv kawg yuav tsum tso lub tsev pov tseg thiab khiav mus rau tom hav zoov. Kuv hlub nws thiab nco txog nws tas mus li : nws siab zoo thiab yog ib tug siab ntev kawg. Nws nyiam sawv daws, nws hlub kuv thiab cia li tuag lawm. Kuv yeej quaj nyob nrog lub kua muag. Niaj hnub no kuv tseem pheej nco nws nraim los vim nws zoo li kuv ib leeg txiv. Kuv ntseeg hais tias nws yeej teev Ntuj nraim txhua hnub pab kuv. Kuv ntseeg thiab cia siab tias Xyooj thiab T.P. Txhiaj Tshaj nkawd yeej nrog Tswv Ntuj siab zoo nyob ua ke lawm, vim nkawd tau tuag rau ib txoj kev nyuaj kawg kiag. Xyooj thiab Txiv Plig nkawd yeej yog leej ntshiab rau yaj ceeb no thiab saum ntuj ib txhis mus li lawm.”

    Vim li cas thiaj muaj tej xwm raug tua li no ? Ib tug qub tub kawm ntawv hais li no tias :

    “Peb sawv daws puav leej paub zoo. Pom xeeb yog T.P. Txhiaj Tshaj ib tug tub kawm ua xib hwb, kuv yeej mem tseeb tau tias nws tau raug tua vim nws mus xyuas lub zos kom tau ntiab dab thiab kom cov neeg tau los npuab rau txoj kev ntseeg Yes Xus. Nws tau raug tua vim yog nws mus tshaj Huab Tais Yes Xus lub Moo Zoo thiab kho cov neeg mob.”


    Kev npau suav ntawm ib tug neeg hu tias tau txoj kev kaj siab

    Cov uas tua txiv plig Txhiaj Tshaj tau cheem nws tag mus ib sim nyob ntiaj teb no uas yog tus hluas tshaj Ntuj lus nws txoj kev npau suav zoo. Tab sis lub hws, tej kua muag thiab roj ntsha ntawm tus tub hluas yuav tawg paj txi txiv rau cov uas twb paub nws lawm los sis puas cov tseem kawm xav paub txog nws lub neej niaj hnub no. Nyob rau lub tseem neej, ze ntawm Tswv Ntuj, thaum kawg nws txoj kev npau suav thiaj ntsib raws li lub siab tau npaj tseg.

    6/7
    Txiv plig Txhiaj Tshaj tau tso ib phau ntawv lus qhia sau nws lub neej ua puav pheej uas muaj nuj nqis heev tseg rau peb. Nws lub neej qhia txog tsis tas hais yeej paub tias kev hu mus ua tub tshaj Ntuj lus thiaj yog tseem ib txog kev mus rau qhov ua neeg ntshiab tiag. Yog, muab nws lub neej pub rau cov neeg txom nyem, ua neej nyob qhia rau tej cheeb tsam nrog txoj kev hlub, thiaj yuav coj tau yus mus rau qhov zoo tshaj plaws :
    “ Nws tau sau tias, kuv xav ua kom kuv txoj kev ntseeg thiab txoj kev hlub loj hlob nyob ruaj nreb hauv kuv li lub pob zeb. Yog tsis muaj lawv kuv yuav los ua tim khawv tau li cas : kev ntseeg thiab kev hlub yog qhov yuav tsum muaj. Tsis muaj lwm yam ua ntxiv zoo li muaj kev ntseeg thiab kev hlub lawm.”

    Ua ntej kiag hnub uas nws txais lub cim tiag tes mus tas ib sim neej rau xyoo 1956 ntawd, txiv plig Txhiaj Tshaj tau hais tawm puag hauv nruab siab tseg rau hauv nws tsab xov xwm txog kev npau suav rau txoj kev kaj siab uas nws tau ua rau nws lub neej li no tias :

    “Kuv nkag siab rau txoj kev hu kuv : ua neeg nyob luag ntxhi, mus txog qhov uas siv lub zog kom yus zoo xws li Leej Pleev raug ntsia. Tseem tshuav kev tsim npaum li cas ntxiv, Huab Tais ? Koj ib leeg xwb thiaj paub txog, thiab kuv, txhua txhia lub sij hawm ntawm kuv lub neej, kuv hais tias fiat voluntas tua, “kom mus raws li Koj nyiam”. Kuv xav yog, zoo li lub cim yug, li lub ncuav mov qab rau kuv cov kwv tij noj, yog lawv cov mov muaj txoj sia. Kuv yuav tsum hla kuv txoj kev tuag saum ntoo cuam li ntawd ua ntej tso. Raug txi ua ntej, tas tso mam muab kuv txoj kev zoo siab faib rau kuv tsoom kwv tij phooj ywg mus thoob lub qab ntuj neeg…

    Yog kuv muab kuv saib yam tsis rau nqi mus rau txoj kev raug txi ua ntej, kuv yeej muab tsis tau ib qho zog muaj txiaj ntsig dab tsi rau kuv tsoom kwv tij phooj ywg uas nyiaj tshaib yoo nqhis txog Tswv Ntuj, tsuas tshuav qhov seem txiav mus rau dab phem teb xwb. Tab sis yog kuv lees txais kuv txoj kev tuag koom ua ke nrog Huab Tais Yes Xus txoj, yog los ntawm Yes Xus tus kheej kuv thiaj muaj feem xyuam muab kuv ob txhais tes pab tau rau kuv tsoom kwv tij phooj ywg. Tsis yog qhov uas yuav xav txog kuv tus kheej xwb, zoo dua cia txhab ntxiv txhua yam rau hauv kuv kom muaj peev xwm tiv taus txoj kev nyuaj, raug tua, raug tsim txom rau tej ntsuj plig uas Yes Xus muab rau kuv kom hlub lawv.” (Txiv Plig Txhiaj Tshaj, o.m.i., tsab xov xwm ntawm ib tug neeg nyob luag ntxhi, teev tseg rau hnub tim 17 lub 11 hlis ntuj 1956).



    Yog xav txuas zaj nyeem no mus ntxiv
    Txiv Plig lub neej tseem muaj hais ntau tshaj no nyob rau Cab Sab (Internet),
    tseem yog lus Is Tas Lis tsis tau txhais :
    ………………………. http://digilander.libero.it/marioborzaga/bibliografia.htm



    *Tus txhais ua lus hmoob :
    -Thoj Qhua Xab (Fab Kis teb) - qhua.xab@gmail.com

    * Cov nrog xyuas txheej ntsiab lus txhais :
    -Mr. François Le Blanc - fetsnm.leblanc@orange.fr
    -Thoj Tswv Tuam - laurentho81@hotmail.fr
    -Mme Marie Le Blanc (Txiab Neeb)
    -Niam Thoj Qhua Xab
    Tél. : - 05 63 62 79 37 los yog:
    05 63 59 38 21


    Zaj lus txhais tawm tim 12/07/2008
    Txiv Plig Txiaj tshaj 4711094

      Current date/time is 28th March 2024, 12:29 pm