HMONG CATHOLIQUE

Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.

Copyright@2010 Hmong Roman Catholic / Pictures-all rights reserved, reproduction and copy prohibited _HMONG: USA,FRANCE,GUYANE,THAILANDE,VIETNAM,LAOS,CHINE...

Tsev teev Ntuj XH.XYOOJ THOJ PAUL, zos Tiaj Ntxhw

Gallery


LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty

Latest topics

» Ua tsaug ntees.
by Maiv Tooj 21st February 2024, 11:33 pm

» DUAB MAB LIAB TSHIAB.
by Maiv Tooj 16th February 2024, 8:39 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO I 2022-2023
by Mim 10th August 2023, 7:04 am

» Cov zaj nyeem Hnub Chiv Xyoo A. 2022-2023
by Maiv Tooj 20th July 2023, 11:21 pm

» SAJ YES XUS KEV TXOM NYEM
by Maiv Tooj 7th March 2023, 6:34 am

» Tswv Ntuj ua tau tag puas tsav yam, F. Ts. Cob Tsib teb
by Mim 3rd February 2023, 11:33 am

» DAIM NTAUB QHWV TUAG NYOB TURIN
by Mim 29th January 2023, 9:24 am

» Txiv plig Tshaj Sawm (Harry Thiel ) Lub neej
by Maiv Tooj 28th December 2022, 8:25 am

» TXIV PLIG NYIAJ POV keeb kwm niam ntawv thoob teb ( Nias Ntawm no saib txuas ntxiv )
by Maiv Tooj 28th December 2022, 7:55 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO II 2021-2022
by Mim 24th November 2022, 9:06 pm

» COV ZAJ NYEEM Hnub Chiv 2021-2022 Xyoo C
by NrhiavTswvNtuj 18th November 2022, 8:28 am

» Cov Txiv Plig ua tau muaj txiaj ntsim rau Peb Hmoob nyob Los Tsuas, Thaib teb ua ntej & tom qab 1975
by Maiv Tooj 14th November 2022, 10:03 am

Suav neeg tuaj saib, txij hnub 17/09/2010 los mus.


    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 27th May 2016, 8:18 am

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    (Hnub no kuv yuav pib tuaj tso ib co zaj uas kuv tau npaj cia qhia rau cov neeg laus los kawm xav txais lub Cim Ntxuav ua neeg ntseeg Kas Tos Liv.  Nyob hauv cov zaj no mas kuv tso ib co zaj nyeem muab hauv Ntawv Ntshiab los ntau ntau, vim kuv xav kom peb cov ntseeg yuav tsum xyaum mus nyeem peb phau Ntawv Ntshiab thiab, kom peb thiaj paub tias peb txoj kev ntseeg lub ntsiab yog muab hauv Ntawv Ntshiab los. Yog li xav caw kom nej yuav tsum mus nthuav los nyeem thiab, tsis txhob muab hla mus.)

    1. Tswv Ntuj Yog Peb Leej Txiv

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Ma66bf818f1d1f46396a6a408d95789cdH0&pid=15

    Peb puas xav txog tias peb muaj ib leeg Txiv nyob saum ntuj? Thaum peb hais txog “txiv” mas qhov ntau peb tsuas xav txog peb txiv uas yug peb xwb.  Tiam sis peb yuav tsum xyaum xav txog tias peb muaj ib leej Txiv nyob saum ntuj thiab. Nws yog koj Txiv, nws yog kuv Txiv, nws yog yus niam yus txiv Txiv, yus poj koob yawg koob Txiv, nws yog tas ntiaj teb neeg txhua leej txhua tus Txiv.  Nws yog Tswv Ntuj.

    ++ Peb hu tau Tswv Ntuj ua peb Txiv, vim nws yog tus tsim peb txhua leej txhua tus tas nrho thiab tsim txhua tsav txhua yam nyob hauv lub sim ceeb.

    Nws yog tus tsim lub ntuj lub teb, tsim hnub tsim hli, tsim tej hnub qub, tsim lub ntuj ntsuab xiab. Nws kuj tsim tej dej ntws dej teev, tej dej loj dej me. Nws tsim tej xyoob ntoo tej nroj tsuag uas txawj tawg paj txi txiv zoo saib zoo noj. Nws tsim tej tsiaj qus tsiaj nyeg, tej noog ya saum ntuj, tej kab ntsaum nkag hauv av, tej ntses loj ntses me hauv tej hiav txwv. Nws tsim tej huab cua tej dej nag los ywg ntiaj teb tej av. (nyeem Ntawv Hauv Paus 1: 1-2: 4: Mas Las Kis 2: 10)

    Txhua yam no qhia rau peb paub tias Tswv Ntuj yog tus muaj hwj huam hwj chim thiab muaj peev xwm loj tas nrho. Thaum peb pom ib yam zoo nkauj zoo saib, los ib yam txaus qhuas mas peb yuav cav txog Tswv Ntuj, yuav qhuas nws thiab ua nws tsaug:
    Huab Tais Tswv Ntuj peb Leej Txiv nyob saum ntuj, peb ua koj tsaug rau txhua yam, thiab peb cav txog koj lub siab zoo.(Saib Zaj “Tas Ib Puas Tsav Yam…”)

    Vim li cas Tswv Ntuj thiaj tsim peb? Nws tsim peb vim nws muaj kev hlub ces nws tsim peb los kom nws tau hlub peb thiab nws kuj xav kom peb hlub nws pauj. Lub Koom Txoos qhia tias nws xav kom peb paub nws, nyiam thiab hlub nws, thiab tsob hwb nws hauv ntiaj teb no, thiab kom lwm tiam peb tau nrog nws nyob muaj kev zoo siab mus li nyob saum ntuj. (Nyeem Hauv Paus 1: 27; Nkauj Paj Nruag 63: 3; 86: 15; 103: 8, 11-12, 17; 119: 73; 139: 14-15; Paj Lug 8: 17-19; His Xais 41: 13; 43: 4; 49: 15; 54: 10; Yes Les Mias 29: 11; 54: 10; Zam 3: 16; Hes Nplaws 13: 5; Los Mas 5: 8; 1 Zam 3: 1, 16; 4: 7, 9-10)

    Vim nws hlub peb mas nws tsim kom muaj txhua yam uas peb yuav tsum muaj peb thiaj nyob taus hauv ntiaj teb. Nws tsim kom muaj tej qoob loo los ua txhiam xws rau peb noj, nws tsim tej nroj tsuag kom peb tau siv los ua ntaub ua xov ua ris tsho hnav, nws tsim kom muaj xyoob ntoo rau peb tau siv ua vaj ua tsev nyob, nws tsim kom muaj dej muaj nag rau peb tau siv tau haus, thc… Tsis tas li xwb, nws pub kom peb yug los muaj ib tse neeg muaj niam muaj txiv hlub thiab tu thiab qhuab qhia.  Vim tas puas tsav yam Tswv Ntuj pub rau peb no mas peb yuav niaj hnub ua nws tsaug, nco nws txiaj ntsim, thiab peb kuj yuav pab Tswv Ntuj txuag lub ntiaj teb, kom txhob piam los phem tuaj.(nyeem Hauv Paus 1:26-28; 2:  15; Xam Phaj 35: 33-34; Nkauj Paj Nruag 8: 5-10)

    ++ Qhov loj tshaj uas ua kom peb hu tau Tswv Ntuj ua peb Txiv mas yog vim Yes Xus qhia kom peb hu. xws li thaum nws qhia cov thwj tim hais zaj “Peb Txiv nyob saum ntuj”(nyeem Mas Tais 6: 7-15 )los yog tej thaum nws hais txog Tswv Ntuj mas nws hais tias, “nej Txiv…” (Mas Tais 6: 26; 7: 9-11; 18: 12-14; Lus Kas 6: 35-36; Zam 20: 17)

    2.  Kev teev ntuj yog nrog Tswv Ntuj tham.

    Peb teev ntuj li cas?

    Thaum peb teev ntuj mas peb muab tas peb lub siab los xav txog Tswv Ntuj thiab peb nrog nws tham ib yam li nrog ib tug phooj ywg tham.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Mfe585671a5892b39fd3e16a3546bab7co0&pid=15

    Peb teev ntuj mas peb yuav tsum muaj peb yam hais rau Tswv Ntuj:
    1) Peb ua nws tsaug; 2) Peb qhuas nws cav txog nws; 3) Peb thov kom nws pab peb hauv peb lub neej, peb xav tau kev pab dab tsi mas peb tso siab lug thov.

    Thaum peb teev ntuj mas peb yuav xyaum siv peb cov lus los thov ntuj, saib peb xav thov dab tsi, thiab peb  kuj yuav qog tej zaj teev ntuj, xws li zaj “Peb Txiv nyob saum ntuj… Koj nyob zoo Mab Liab, Huab Tais Leej Txiv Huab Tais Leej Tub…” thiab lwm zaj.

    Peb yuav niaj hnub teev ntuj hauv yus vaj yus tsev, thaum sawv ntxov tsaus ntuj, thaum noj mov, tej lub sij hawm yus muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv, thiab thaum yus muaj kev zoo siab los yus yuav ua Tswv Ntuj tsaug.

    Peb yuav rau siab mus koom Thaj Txi Ntuj tom tsev teev ntuj niaj Hnub Chiv tsis tu ncua thiab tej lub hnub nyoog tseem ceeb uas lub Koom Txoos xav kom peb mus.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M86857c7144b6a9d4c68f4f3d99070501H0&pid=15
    Yes Xus twb yog Tswv Ntuj, tiam sis nws kuj tseem nquag teev ntuj, thiab qhia kom peb teev ntuj. (nyeem  Mas Tais 6: 7-15; 7: 7-12;  Lus Kas3:21; 5:16; 6:12; 9:18, 28-29; 11:  9; Zam 14: 12-14; 16: 24-28)


    3.  Saum ntuj yog peb qhov chaw nyob.  


    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Panorama_of_heaven

    Peb yug los ua neeg, peb yeej ib txwm pom ib txwm paub tias tej laus nyob ib ntus xwb lawv yuav ncaim mus zuj zus tas, tsis muaj ib leeg twg uas yuav nyob tau mus li tsis txawj tuag. Peb lub neej nyob ntiaj teb no tsuas yog nyob ib ntus luv luv xwb. Peb Hmoob ib txwm qhia thiab ib txwm hais tias thaum yus tas sim neej mas yus yuav mus cuag poj cuag yawm. Tiam sis thaum peb los ntseeg Ntuj lawm mas peb tsis hais tias peb yuav mus cuag poj cuag yawm ntxiv, peb hais tias peb yuav mus cuag Tswv Ntuj lawm xwb. Peb ntseeg hais tias Tswv Ntuj hlub peb kawg nkaus, nws xav coj kom tas peb txhua leej txhua tus mus nrog nws nyob saum ntuj, tiam sis nws tsis yuam leej twg, nws tso cai rau peb xaiv saib peb puas xaiv nws los tsis xaiv.

    Thaum peb hais zaj "Peb Txiv nyob saum ntuj..." peb pom tias Tswv Ntuj nyob saum ntuj. Peb puas paub tias saum ntuj yog ib qho chaw zoo li cas?

    Peb tsis tau mus pom dua, tiam sis txoj kev ntseeg qhia rau peb tias saum ntuj yog Tswv Ntuj qhov chaw nyob, yog ib qho chaw zoo tas nrho, tsis muaj mob muaj nkeeg, tsis muaj kev khwv, tsis muaj kev txom nyem kev ntshaw, tsis muaj kev tshaib kev nqhis, tsis muaj txawj laus, tsis muaj ploj muaj tuag, tsis muaj kev ua ntsuag kev quaj kev nyiav ntxiv, tsuas muaj kev zoo siab puv siab npo, kev kaj siab lug, kev nyob luag ntxhwb ntxhi mus li tsis muaj caij kawg nrog Tswv Ntuj xwb.

    Puas muaj dab tsi hauv ntiaj teb no uas yuav piv tau rau saum ntuj? Yog peb xav txog tej toj roob hauv pes ntsuab xiab muaj dej ntws dej tsaws tsag zoo nkauj zoo saib npaum twg los twb piv tsis tau saum ntuj li. Yog peb xav txog tej yam zaub mov tej yam txiv xyoob txiv ntoo qab qab noj tsis dhuav los tej ntawd twb piv tsis tau rau saum ntuj li. Yog peb xav txog neeg tej kev ua lom zem kev zoo siab xauv npo los yeej piv tsis tau rau saum ntuj li. Yog peb xav txog tias lub ntiaj teb no twb nyob tau pes tsawg pua tiam pes tsawg "lan" tiam los lawm, mas ntev kawg nkaus, tiam sis tsuas zoo li ib pliag rau Tswv Ntuj xwb, twb piv tsis tau rau saum ntuj uas yuav nyob mus li tsis muaj hnub txawj kawg.(nyeem Nkauj Paj Nruag 119: 19; Zam 14: 1-11, 14; 1 Kos Lis Nthos 2: 7-9; Fis Lis Pos 3: 20-21)

    4. Peb yug ua neej nyob ntiaj teb yog los nrhiav kev saib puas tau mus cuag Tswv Ntuj xwb.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Md22c8bdfcb9fb8a602a04fd48fd43b45H0&pid=15

    Tej zaum twb muaj tej tus tau xav txog tias: Ua neej no muaj qab hau dab tsi? Yus yug los ua me nyuam, yus txawj loj txawj hlob tiav niam tiav txiv, ces mus muaj cuab muaj yim, ces cia li laus zuj zus mus txog hnub tuag xwb. Ua neej li no xwb es ho muaj nqes dab tsi?

    Cov neeg tsis paub Tswv Ntuj thiab tsis muaj kev ntseeg, mas lawv xav hais tias yus lub neej ntu tseem ceeb ces yog thaum tseem ua neej nyob xwb, thaum txoj sia tu ces tsis muaj dab tsi ntxiv lawm. Cov xav li no mas lawv xav tias yog li ces yuav tsum ua kom yus muaj txhij muaj txhua, tau noj txhij noj txhua, tau hnav txhij hnav txhua, muaj kev lom zem txhij txhua. Ces lawv tsuas nrhiav kev zoo rau yus tus kheej thiab rau yus lub cev nkaus kom tsim nyog xwb.

    Tiam sis cov neeg uas paub Tswv Ntuj thiab muaj kev ntseeg, mas lub neej hauv ntiaj teb yog ib lub caij tsis ntev uas yus los nrhiav kev yuav mus cuag Tswv Ntuj xwb. Txoj kev yuav mus cuag Tswv Ntuj mas tsis yooj yooj yim.  Muaj ib txog xwb thiaj yuav coj yus mus txog qhov chaw zoo. Yuav ua li cas thiaj xaiv tau txoj yog?

    Piv txwv yog peb xav npaj mus ncig xyuas ib lub teb chaws twg mas peb yuav tau npaj ntau yam thiaj yuav mus tau.  Yuav xyuas saib peb tej ntaub ntawv puas txhij, nyiaj txiag puas txaus. Yuav tau npaj tias yuav mus ncig xyuas qhov chaw twg rau qhov twg, yuav taug kev li cas thiaj mus tau txhua. Yuav npaj tas puas tsav yam ntawd mas yog yus npaj yus tus kheej xwb yuav tsis pom qab pib li cas. Tiam sis yog yus muaj ib phau ntawv qhia kev (guide) thiab qhia txog txhua yam nyob hauv lub teb chaws yus yuav mus ncig  mas yus thiaj yuav pom qab npaj. Tsis tas li ntawd xwb, yus tseem yuav tsum nrhiav ib tug neeg uas paub lub teb chaws zoo kom coj yus kev thiab.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M35ddf945643e18e628438c84ee06932fH0&pid=15LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M56b453f859aa3da81bcf07de3583470cH0&pid=15

    Ib yam li no, peb los ua neeg ntseeg peb paub tias peb lub hom phiaj ua neej yog xav kom tau mus cuag Tswv Ntuj hnub kawg xwb. Yog li peb yuav npaj li cas thiaj yuav mus cuag tau Tswv Ntuj li peb ntshaw? Peb yuav tsum taug raws li peb txoj kev ntseeg qhia rau peb. Peb phau ntawv qhia kev rau peb taug yog phau Ntawv Ntshiab(Bible). Tus yuav coj peb kev yog Huab Tais Yes Xus nyob hauv Phau Ntawv Ntshiab thiab lub Koom Txoos Kas Tos Liv uas peb zwm rau. Txhais hais tias, peb yuav tsum mloog Huab Tais Yes Xus cov lus qhuab qhia uas nyob hauv Phau Ntawv Ntshiab, thiab nws cov lus qhuab qhia uas nyob hauv lub Koom Txoos Kas Tos Liv thiab.(nyeem Zam 3: 16, 36; 14: 4-6, 15, 21,23; 15: 9-17; Nkauj Paj Nruag 19: 7-11; 119; Hauj Lwm 4: 12)
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 28th May 2016, 1:29 pm

    5. Tswv Ntuj yog ib tug zoo li cas?

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV God-created-the-heavens-and-the-earth

    a. Tswv Ntuj yog tus loj tus muaj hwj huam tas nrho, tsis muaj lwm tus loj tshaj los muaj hwj huam tshaj nws lawm. Nws ua tau tas txhua tsav yam, tsis muaj ib yam nws yuav ua tsis tau.

    b. Tswv Ntuj tsis yog nyob saum ntuj xwb, nws tseem nyob puv tas qhov txhia chaw tib si thiab. Nws zoo li cov pa cua uas nyob qhov txhia chaw, peb thiaj ua pa tau thiab nyob taus. Peb tsis pom nws, tiam sis nws pom ntsoov peb txhia lub sij hawm.

    c. Tswv Ntuj paub tas ib puas tsav yam pom tas ib puas tsav yam, tsis muaj ib yam nws yuav tsis paub los tsis pom. Nws ib txhij paub ib txhij pom txhua yam. Nws ib txhij paub tias koj xav li cas kuv xav li cas, nws ib txhij pom tias koj ua dab tsi kuv ua dab tsi.(nyeem Nkauj Paj Nruag 139: 1-18)

    d. Tswv Ntuj yog tus zoo txhij zoo txhua, tus ncaj ncees dawb huv tas nrho tsis muaj ib yam qias nyob hauv nws tsis muaj ib qho dub ib qho phem los ib qho tsis txhij tsis txaus nyob hauv nws li. (nyeem Nkauj Paj Nruag 92: 16; Mas Tais 5: 48)

    e. Tswv Ntuj lub siab zoo thiab hlub neeg tas nrho, tsis muaj lwm tus yuav siab zoo thiab hlub neeg npaum nws lawm.(Nkauj Paj Nruag 25: 8;  His Xais 41: 13; 49: 15; Yes Les Mias 29:11; 31:3; Mas Kos 10: 17-18; Lus Kas 18: 18-19; Zam 3: 16; 1 Zam 3: 1, 16; 4: 8-10, 19; Los Mas 5: Cool

    f. Tswv Ntuj tsom kwm saib xyuas txhua tsav txhua yam uas nws tau tsim. Nws tsom kwm saib xyuas koj thiab kuv txhua lub caij nyoog, nws tuav rawv peb txoj sia peb thiaj nyob taus ua neeg.

    g. Tswv Ntuj yog tus tsim tas ib puas tsav yam, nws tsis siv dab tsi los tsim li, nws tsuas hais nws lo lus nkaus xwb, puas tsav yam tawm plaws los. Tiam sis nws muab av los puab tib neeg, thiab nws muab nws txoj pa rau tib neeg.

    h. Tswv Ntuj tsis muaj hnub pib tsis muaj hnub laus, tsis muaj hnub kawg li. Nws yog tus ib txwm nyob los, nws niaj hnub nyob tam sis no, nws yuav nyob tas mus li ib txhis lawm yav tom ntej. Nws yog lub hauv paus thiab lub hauv ntsis ntawm txhua yam. Tsis muaj leej twg tsim nws los, tsis muaj leej twg yuav nyob ua ntej nws los nyob tom qab nws li.(nyeem Mas Tais 10: 29;19: 23- 26; Mas Kos 10: 23-27; 14: 36; Lus Kas 1: 36-37; Zam 1: 1-3; 18: 4; Qhib Yav Tom Ntej 19:6; Das Nias 2: 20-22; As Mos 4:13; Nkauj Paj Nruag 139: 1-24; His Xais 44: 6; 45: 5-8, 18, 21-25; 48: 12; Qhib Yav Tom Ntej 1: 8, 17-18; 21: 6-8; 22: 13-14)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 500px-Trinity_004

    i.  Nyob hauv Tswv Ntuj muaj peb leeg, muaj Leej Txiv thiab Leej Tub thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab. Peb leeg no koom ua ib tug Tswv Ntuj xwb. Peb hais tau tias Leej Txiv yog Tswv Ntuj, Leej Tub yog Tswv Ntuj, thiab Leej Ntuj Plig Ntshiab yog Tswv Ntuj, tiam sis peb hais tsis tau tias muaj peb tug Tswv Ntuj, vim tsuas muaj ib tug Tswv Ntuj xwb uas yog peb leeg nyob hauv.  Ib yam li ib lub kos muaj peb ceg, peb hais tsis tau tias ib tug ceg yog ib lub kos ces muaj peb lub kos, vim peb tug ceg ntawd ua kom yog ib lub kos xwb.  Dab tsi qhia rau peb paub tias nyob hauv Tswv Ntuj muaj peb leeg? Yog Yes Xus qhia rau peb nyob hauv Ntawv Moo Zoo, peb thiaj paub. (Mas Tais 3: 16-17; Mas Kos 1: 9-11; Lus Kas 3: 21-22; Zam 14:  8-11, 16-17, 26; 16:15)

    6. Tswv Ntuj tsim cov tshiab saum ntuj.

    Ua ntej Tswv Ntuj tsim tib neeg, nws xub tsim ib cov dab ntuj uas tsis muaj lub cev nqaij, lawv yog ib co ntsuj plig xwb. Nws tsim lawv yog ib co dab zoo tas huv si. Lawv txawj ntse thiab paub ntau yam tshaj tib neeg. Lawv txoj hauj lwm yog cav txog Tswv Ntuj thiab tsob hwb nws, ua nws cov tub txib tub txuas.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Seraphim-angels

    Lawv muaj ntau pab ntau hom thiab muaj ntau hom npe tiam sis peb paub ib txhia xwb, xws li cov Xes Las Fis thiab cov Kes lus Npis. (nyeem Hauv Paus 3: 24; Nkauj Paj Nruaj 80: 2; 99: 1; Es Xes Kias 10: 18-20; His Xais 6: 1-7;  QYTN 4: 6-10) Tej pab lawv txoj hauj lwm yog nyob cav txog Tswv Ntuj thiab tsob hwb nws xwb(nyeem Qhib Yav Tom Ntej 5: 8-12; Mas Tais 22:30), hos muaj ib co mas Tswv Ntuj txib lawv ua hauj lwm pab tib neeg.  

    Cov ua hauj lwm pab tib neeg mas peb hu lawv ua cov Tshiab, vim lawv yog Tswv Ntuj cov Tub Xa Xov los cov tshaj xo rau tib neeg.  Peb paub txog ob pab Tshiab:

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Media-11

    Pab ib yog cov Tuam Tshiab, vim lawv ua tej yam hauj lwm tseem ceeb pab tib neeg. Xws li tus Tuam Tshiab Mis Kas, txhais tias: “Tus zoo li Tswv Ntuj,”  yog Tswv Ntuj tus thawj tub rog tawm tsam dab phem(Qhib Yav Tom Ntej 12: 7-0; Das Nias 12: 1), tus Tuam Tshiab Nkas Nplias, txhais tias “Tswv Ntuj lub Zog”(Das Nias 8:15–26, 9:21–27; Lus Kas 1:11–38) yog tus xa xov rau Ntxas Kas Lias tias nws poj niam yuav yug ib tug tub, yog  Zam Ntxuav Plig,  thiab rau Mab Liab tias nws yuav xeeb tub; tus Tuam Tshiab Las Fais, txhais tias: “Tswv Ntuj Kho Mob Zoo Hlo,” (Tos Npis 5-12) yog tus ua Tos Npias luag thiab pab nrhiav tshuaj kho nws txiv qhov muag kom rov pom kev.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Guardian-angel-magnet92794xl

    Pab ob yog cov Tshiab Pov Hwm. Koom Txoos Kas Tos Liv qhia rau peb tias txhua txhua tus tib neeg yug los nyias muaj nyias ib tug tshiab pov hwm nyias. Yog Tswv Ntuj txib nws tus tshiab los ua tus saib xyuas thiab pov hwm peb. (Mas Tais 18:10)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV D00bf7a6-3d12-4fab-9dca-cf4170f4c5fb

    Kuj muaj ib co dab ntuj uas tau tig ntxeev siab rau Tswv Ntuj. Lawv xav ua tus loj, tsis kam mloog Tswv Ntuj thiab tsob hwb nws ntxiv. Lawv cais lawv tus kheej ntawm Tswv Ntuj mus, lawv nyob tsis tau nrog Tswv Ntuj ntxiv, ces lawv rais mus ua ib co dab phem, poob mus rau ib qho chaw uas muaj kev txom nyem loj. Peb hu qhov chaw ntawd ua Dab Phem Teb los lub Pas Hluav Taws, vim yog ib lub teb chaws kub ntaiv heev. (His Xais 14: 12-14; Yus Das 1: 6)

    7. Noob neej lub keeb yog chiv zoo li cas?

    Raws li nyob hauv Ntawv Hauv Paus piav, thaum Tswv Ntuj tsim lub ntiaj teb thiab tas puas tsav yam hauv ntiaj teb tas, nws tau tsim tib neeg los kom zoo li nws. Nws muab av los puab ua tus tib neeg lub cev, ces nws tshuab pa rau tus tib neeg qhov ntswg kom nws ciaj sia tuaj. Tswv Ntuj tis npe rau tus tib neeg ciaj sia ntawd hu ua As Das. Nws yog thawj tug txiv neej.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Creation_of_Adam_1__1_

    Txoj pa uas Tswv Ntuj tshuab rau tib neeg yog nws tus ntsuj plig. Tswv Ntuj tsim tib neeg muaj ib lub cev nqaij thiab ib tug ntsuj plig. Tus ntsuj plig yog qhov ua kom tib neeg ciaj taus sia, thiab yog qhov uas yuav nyob mus li tsis txawj tuag zoo li Tswv Ntuj.

    Tswv Ntuj cog tau ib lub vaj zoo nkauj hu ua lub Vaj Es Dees rau tus tib neeg nyob. Tswv Ntuj ua kom muaj dej ntws hla hauv lub vaj, ywg kom tej nroj tsuag tej ntoo ntsuab xiab thiab tawg paj txi txiv. Tswv Ntuj cog tas txhua tsav txhua yam txiv ntoo rau hauv lub vaj, thiab nws tseem cog ob tsob ntoo tseem ceeb rau hauv plawv vaj. Ib tsob yog tsob ntoo muaj txoj sia, ib tsob yog tsob ntoo paub qhov zoo thiab qhov phem.
     
    Tus txiv neej nyob hauv lub vaj Es Dees, nws muaj kev zoo siab kev lom zem. Cov tsiaj txhu nrog nws sib raug zoo, lawv tsis ntshai nws tsis ua phem rau nws. Nws tis npe rau txhua tus tsiaj txhu nyob hauv lub vaj.  Tiam sis nyob hauv tas cov tsiaj txhu, tsis muaj ib tug yuav zoo li tib neeg li, ces Tswv Ntuj thiaj tsim ib tug kom zoo li nws thiab kom pab tau nws.  Tswv Ntuj ua kom As Das tuaj ib tug dab ntub hlob hlob, nws tsaug zog tsis hnov li,  ces Tswv Ntuj rho nws ib tug tav los puab ua ib tug poj niam thiab coj los rau As Das. As Das thiaj tsa suab qw tias, “Tus no thiaj yog ib tug zoo li kuv tiag lau! Nws yuav hu ua poj niam, vim nws tawm ntawm txiv neej los.” As Das tis npe rau tus poj niam hu ua Es Vas, txhais tias “tas txhua tus muaj sia leej niam.”

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Adam%2By%2BJav%C3%A1h%2Ben%2BGan%2BEd%C3%A9n

    As Das thiab Es Vas nkawd zoo siab kawg nkaus nyob hauv lub vaj Es Dees. Nkawd tsis tau khwv, tsis paub txog tias muaj kev phem dab tsi li tsuas paub kev zoo nkaus xwb. Txawm nkawd nyob liab qab xwb los nkawd tsis txaj muag, nkawd twb tsis paub tias nkawd liab qab. Nkawd tsis txawj yuav xav txog ib qho tswv yim phem li. Lub caij ntawd nkawd lub cev nkawd tus ntsuj plig dawb huv, nkawd yog neeg dawb huv, vim nkawd muaj Tswv Ntuj lub txiaj ntsim nyob hauv nkawd. Nkawd nrog Tswv Ntuj ua phooj ywg zoo, nkawd nyob ze ze Tswv Ntuj, niaj hnub nrog Tswv Ntuj taug kev, niaj hnub nrog Tswv Ntuj tham, tsis ntshai Tswv Ntuj li. Nkawd hlub Tswv Ntuj thiab mloog nws lus. Lub vaj Es Dees peb muab txhais tau tias yog nyob saum ntuj. (Hauv Paus 2: 5-25)




    Last edited by Mim on 29th May 2016, 2:20 pm; edited 1 time in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 29th May 2016, 2:11 pm

    7. Neeg ua txhaum

    Tswv Ntuj xav paub saib nkawd puas hlub Tswv Ntuj tiag tiag. Yog cia nkawd xaiv no nkawd puas tseem yuav mloog tswv Ntuj los tsis mloog. Ces Tswv Ntuj thiaj sim nkawd siab. Nws hais rau nkawd tias, “Neb noj tau tas txhua yam txiv ntoo hauv lub vaj, tiam sis neb txhob noj lub txiv ntoo uas paub qhov zoo thiab qhov phem xwb. Yog neb noj ces neb yuav tuag.”

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Garden-of-eden-new1

    Thaum ntawd cov dab phem uas poob rau hauv lub pas hluav taws (hell) ntxub Tswv Ntuj heev, vim lawv tau mus nyob raug txom nyem loj kawg nkaus. Lawv xav kom As Das thiab Es Vas poob rau kev txom nyem ib yam li lawv thiab. Muaj ib hnub thaum Es Vas taug kev ncig hauv lub vaj, dab phem thiaj txia ua ib tug nab tuaj ntxias Es vas tias, “Puas yog Tswv Ntuj txwv kom neb txhob noj cov txiv ntoo hauv lub vaj kiag li?” Es Vas teb tias, “Tswv Ntuj tsis txwv, wb noj tau tas nrho cov txiv ntoo hauv vaj, tsuas tshuav tib tsob nyob hauv plawv vaj Xwb. Yog wb kov ces wb yuav tuag no.” Dab phem thiaj dag Es Vas tias, “Tsis muaj tseeb, neb yeej yuav tsis tuag li! Twb yog Tswv Ntuj ntshai ntshai tsam neb yuav paub qhov zoo thiab qhov phem ib yam li Tswv Ntuj xwb.”  Ces Es Vas txawm nqhis lub txiv ntawd, vim nws xav zoo li Tswv Ntuj, xav paub qhov zoo thiab qhov phem. Nws thiaj cev tes de lub txiv los noj, thiab nws tseem muab faib rau As Das noj thiab.

    Tam sis ntawd As Das thiab Es Vas nkawd cia li tsim dheev, nkawd pom tias cas nkawd liab qab thiab cia li paub txaj muag tuaj.Nkawd txawj paub tias nkawd tau ua tsis zoo lawm thiab txawj tsis zoo siab, vim zaum no nkawd paub qhov phem thiab qhov zoo lawm tiag. Nkawd thiaj muab nplooj cev los npog nkawd qhov liab qab. Txawm npua nplooj cev npaum twg los nkawd lub siab tseem muaj kev txaj muag, thiab kev tsis zoo siab tas mus li. Qhov ntawd yog txhawv ntawm nkawd qhov kev tsis mloog Tswv Ntuj lus los.

    Nkawd tau ua txhaum, ces ua kom Tswv Ntuj lub txiaj ntsim uas nyob hauv nkawd ploj mus lawm thiab. Ces nkawd pib paub kev ntshai Tswv Ntuj. Nkawd thiaj khiav mus tsiv nraim kom Tswv Ntuj txhob pom nkawd. Thawj qhov txhaum uas As Das thiab Es Vas nkawd ua ntawd hu ua Neeg lub Keeb Txhaum.  

    8. Tswv Ntuj tau cog ib lo lus zoo rau As Das thiab Es Vas nkawd. Nws muab nkawd ntiab tawm.

    As Das thiab Es Vas tsis mloog Tswv Ntuj lus, tiam sis nws tseem hlub nkawd kawg nkaus. Nws tsawm ib lo lus tseg rau tus nab li no: “Kuv yuav ua kom muaj kev ciaj caub ntawm koj thiab tus poj niam, ntawm koj caj ces thiab nws caj ces. Nws yuav tsuj koj taub hau, koj yuav tom nws luj taws.”(HP 3: 15) Lo lus no txhais tau tias yog Tswv Ntuj cog ib lo lus rau As Das thiab Es Vas tias muaj ib hnub twg,nkawd ib tug xeeb ntxwv yuav los rhuav txoj kev phem uas nkawd tau coj los rau neeg ntiaj teb. Ib hnub tom ntej, nws yuav xa ib tug Cawm Seej tuaj cawm nkawd ntawm nkawd qhov txhaum.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Cast-out

    Thaum As Das thiab Es Vas ua txhaum, nkawd ua Tswv Ntuj lub txiaj ntsim uas nyob hauv nkawd ploj mus lawm. Vim li ntawd nkawd nyob tsis tau ze ze Tswv Ntuj hauv lub vaj Es Dees ntxiv, nkawd raug ntiab tawm mus ua ib lub neej txom nyem khwv noj khwv haus, yug tub yug kiv,  muaj mob muaj nkeeg, txawj ploj txawj tuag nyob rau ntiaj teb. Tiam sis nkawd muaj kev cia siab tias ib hnub twg tus Cawm Seej yuav tuaj qhib lub qhov rooj rau nkawd tau rov nkag mus hauv lub vaj dua, uas yog mus saum ntuj, mus nrog Tswv Ntuj nyob muaj kev zoo siab thiab muaj txoj sia ntev tsis txawj kawg. Nkawd tsoom tub ki sawv daws kuj khaws tau nkawd lub txaug lub txhaum rauhauv lawv thaum lawv xeeb los.(nyeem Hauv Paus 3: 1-24).

    Peb sawv daws yog nkawd tub ki, ces peb thiaj yug los muaj lub keeb txhaum nyob hauv peb, peb thiaj txawj ua txhaum, thiab peb thiaj khaws nkawd lub neej txom nyem muaj mob muaj tuag ua.Tiam sis peb muaj kev cia siab, vim peb ntseeg tias Yes Xus yog tus Cawm Seej. Nws twb los lawm thiab nws twb yeej txoj kev tuag thiab txhiv tau peb lawm.


    9. Pib muaj kev sib ntxub sib tua: Kas Ees tua As Npes.


    Tswv Ntuj tau cog lus rau As Das thiab Es Vas tias nws yuav xav ib tug tuaj cawm nkawd. Tiam sis nws tsis maj xa sai. Nws yuav tos kom txog lub sij hawm zoo tso nws thiaj mam yuav xa tus Cawm Seej tuaj.

    As Das thiab Es Vas mus ua nkawd lub neej tau ib ntus, ces Es Vas cev xeeb tub, nws yug thawj tug tub. Nkawd muab tis npe hu ua Kas Ees. Tsis ntev tom qab, Es Vas kuj yug tau ib tug tub ntxiv, nkawd tis npe rau hu ua As Npes.

    Thaum nkawd loj lawm, Kas Ees mus ua ib tug neeg ua liaj ua teb cog qoob cog loo. As Npes mus ua ib tug tub yug tsiaj, yug yaj yug tshis. Nkawd niam nkawd txiv As Das thiab Es Vas kuj qhia nkawd kom nkawd paub Tswv Ntuj thiab teev hawm Tswv Ntuj. Nkawd xav ua Tswv Ntuj tsaug rau txhua yam nkawd muaj vim Tswv Ntuj pub rau nkawd. Nkawd thiaj nyias teeb nyias ib lub thaj thiab nyias npaj nyias yam uas nyias khwv tau los mus txi rau Tswv Ntuj ua nws tsaug. Kas Ees nqa nws cov qoob cov loo los mus tso rau saum nws lub thaj, As Npes xaiv nws cov tsiaj uas zoo nkauj tshaj plaws los mus tso rau saum nws lub thaj. Cov khoom uas coj mus tso rau saum thaj txi ntuj muaj lub npe hu ua cov txim. Nkawd nyias zes taws rau nyias cov txim kom kub hnyiab txi rau Tswv Ntuj.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV CainAbelOffering

    Tswv Ntuj zoo siab txais As Npes cov txim, vim As Npes hlub thiab nyiam Tswv Ntuj, nws muab qhov zoo tshaj plaws uas nws muaj los txi rau Tswv Ntuj. Tswv Ntuj tsis zoo siab txais Kas Ees cov txim vim nws tsis hlub thiab nyiam Tswv Ntuj txaus, nws tsis kam muab nws qhov uas zoo tshaj los cev rau Tswv Ntuj. Kas Ees pom li ntawd, nws txawm muaj lub siab khib khib nws tus kwv, thiab nws cia li ntxub ntxub nws tus kwv, tsis xav kom muaj tus kwv nyob ntxiv. Ces nws npaj tau tswv yim tias nws yuav ua li cas thiaj tshem tau tus kwv tawm.

    Tswv Ntuj twb pom thiab paub tias Kas Ees npaj li cas hauv nws nruab siab lawm, ces Tswv Ntuj hais rau nws tias: “Vim li cas koj thiaj npau taws thiab ua koj lub ntsej muag chis dub nciab? Yog koj ua qhov zoo thiab ua qhov kuv nyiam mas kuv yeej yuav txais koj cov txim xwb. Caiv faj tiag, vim kev txhaum twb nyob kiag ntawm koj qhov rooj lawm. Koj yuav tsum tiv tiag kom yeej kev txhaum.”
    Tiam sis Kas Ees npau taws heev dhau ces nws tsis mloog Tswv Ntuj hais. Nws hais rau nws tus kwv tias: “Wb mus lawm tom teb.” As Npes yog ib tug neeg siab zoo, nws tsis xav txog tias tsam tij laug ua phem rau nws. Thaum nkawd mus txog tom teb lawm, Kas Ees muab nws tus kwv mos ntiag tua tuag thiab muab tso tseg rau ntawd, nws khiav los lawm.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 007-cain-abel

    Tswv Ntuj yeej paub tias Kas Ees tau muab nws tus kwv tua lawm, tiam sis Tswv Ntuj nug nws tias: “Koj tus kwv As Npes nyob qhov twg?” Kas Ees teb tias: “Kuv cav tsis paub. Kuv puas yog tus zov rawv
    kuv tus kwv?” Tswv Ntuj hais ntxiv tias: “Koj tau ua dab tsi lawd? Koj tus kwv cov ntshav quaj qw puag hauv av tuaj txog kuv. Vim li ntawd av yuav rau txim rau koj. Txij hnub no mus, thaum twg koj cog qoob cog loo mas av yuav tsis ntsu qoob loo rau koj ntxiv. Koj yuav ua neeg loj leeb mus thoob hauv ntiaj teb.”
    Kas Ees thiaj thov Tswv Ntuj tias: “Kuv lub txim hnyav dhau, kuv yuav ris tsis taus. Vim koj ntiab kuv ntawm kuv thaj av mus thiab kuv tseem yuav tsum tsiv nraim deb ntawm koj. Kuv yuav ua neeg loj leeb mus thoob ntiaj teb, leej twg pom dheev kuv yeej yuav muab kub tua xwb!” Tswv Ntuj tseem hlub Kas Ees thiab, nws hais rau Kas Ees tias: “Yuav tsis muaj li ntawd! Yog leej twg tua Kas Ees mas yuav muaj tus ua pauj rau nws xya zaus.” Ces Tswv Ntuj ntaus ib lub thwj rau Kas Ees kom leej twg pom nws txhob tua nws.(nyeem Hauv Paus 4: 1-16).

    Zaum no yog thawj zaug uas neeg tua neeg tuag. Tswv Ntuj qhia rau peb paub tias kev tua neeg yog kev ua txhaum loj, mas tus tua neeg yuav tsum raug txim hnyav. Nyob hauv Lo Lus Qhia Tsib, Tswv Ntuj txwv tsis pub tua neeg.

    Thaum As Npes tuag tas lawm, As Das thiab Es Vas nkawd kuj rov yug tau ib tug tub muab hu ua Xes Thes, Tom qab no Yes Xus yug ntawm Xes Thes caj ces los. Yes Xus yog tus Cawm Seej uas Tswv Ntuj tau cog lus rau As Das thiab Es Vas tias nws yuav xa tuaj cawm nkawd ntawm nkawd qhov txhaum.
    Nyeem Mas Tais 5: 23-24: Yes Xus twb tsis hais txog kev sib tua, nws qhia tias kom peb yuav tsum tsis txhob muaj kev sib chim los tsis sib haum li.


    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 31st May 2016, 3:15 pm

    10. Neeg tsis nco qab Tswv Ntuj lawm. Dej nyab ntiaj teb.

    Thaum As Das thiab Es Vas cov tub cov ntxhais coob tuaj thiab mus nyob rau ntau qhov chaw lawm, lawv cia li tsis nco qab Tswv Ntuj zuj zus thiab cia li coj ib lub neej tsis muaj kev hwm Ntuj lawm.  Txawm Xes Thes cov xeeb ntxwv kiag los kuj tsis paub Tswv Ntuj zuj zus thiab.  Sawv daws cia li xyaum nrhiav kev lom zem, xyaum ua neeg lim hiam neeg phem, quab yuam luag thiab txhav luag tug. Tswv Ntuj pom tias lawv tsuas ntaus tswv yim thiab nrhiav kev ua phem tsis tseg xwb, ces Tswv Ntuj tu siab tias nws tau tsim tib neeg los.  Tiam sis nws kuj tseem ua siab ntev muab sij hawm rau lawv saib lawv puas hloov thiab tig rov los hwm Tswv Ntuj thiab ua zoo. Tiam sis yim ntev tuaj, lawv txoj kev ua phem yim loj ntxiv xwb.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Noah-arks

    Lub caij ntawd Xes Thes ib tug xeeb ntxwv hu ua Nos Hes, nws yog neeg zoo thiab ua tau xis Tswv Ntuj lub siab nyiam. Tswv Ntuj thiaj txiav txim tias yuav ua kom cov neeg phem ploj mus kom tas, tseg Nos Hes tsev neeg nyob xwb kom rov los yeej noob.  Muaj ib hnub Tswv Ntuj hu Nos Hes tias: “Nos Hes, muaj kev ua nruj ua tsiv ua phem puv nkaus lub ntiaj teb. Kuv yuav tso dej los nyab ntxuav lub ntiaj teb kom huv tuaj. Koj txua ib lub nkoj, muab ntoo txua thiab muab roj hmab los leem sab hauv sab nraud tib si kom dej txhob nkag tau. Thaum koj txua tiav lawm, koj thiab koj poj niam, koj cov tub thiab lawv cov poj niam yuav nkag mus nyob hauv nkoj. Nej yuav coj tas txhua yam tsiaj ib hom ib nkawg muaj tus poj tus lau tus maum tus txiv nrog nej mus nyob hauv thiab kom lawv thiaj yeej noob.  Cov tsiaj huv nej coj          
    tau ib hom xya nkawm, ib tug maum ib tug txiv. Nej kuj yuav tsum npaj txhiam laj txhiam xws kom txaus rau nej thiab rau cov tsiaj noj tib si.”

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Maxresdefault

    Nos Hes thiab nws peb tug tub, Xees, Has thiab Yas Fes, thiaj rau siab ntso txua nkoj. Thaum lawv txua tau lawm, lawv lawv cov tsiaj raws li Tswv Ntuj hais mus rau hauv nkoj, ces lawv nkag mus rau hauv nkoj thiab muab qhov rooj nkoj kaw nkaus rau. Tsis ntev nag txawm los. Nag los loj loj tau 40 hnub 40 hmo. Ces dej cia li phwj tuaj vov qhov txhia chaw, dej nce siab zus siab zus mus vov tej nco roob siab huv tib si ua kom ntiaj teb zoo li ib lub hiav txwv loj loj dav dav lawm xwb. Tej tsiaj thiab tej neeg raug dej nyab tas, tiam sis Nos Hes thiab nws tsev neeg thiab cov tsiaj nrog nws nyob hauv nkoj sawv daws tau chaw qhuav nkaum, hos lub nkoj ntab yuj yees saum cov nplaim dej. Lub nkoj ntab li ntawd tau 150 hnub, ces dej mam nqig zuj zus mus ua kom lub nkoj los mus khuam rau saum lub ncov roob As Las Las (Ararat) uas tshwm me me saum nplaim dej. Nos Hes lawv nyob hauv nkoj khuam rau ntawd mus txog thaum dej nqig tas thiab av qhuav qhawv tas lawv mam tau tawm los. Thaum av qhuav tas lawm, Tswv Ntuj hais rau Nos Hes tias kom coj nws poj niam thiab nws cov tub thiab lawv cov poj niam tawm hauv nkoj los, nrog tas nrho txhua tsav txhua yam tsiaj tib si, kom lawv thiab cov tsiaj rov mus tsim noob kom puv ntiaj teb dua. Txij hnub Nos Hes nkag rau hauv nkoj mus txog hnub Nos Hes tawm los yog ze ntawm ib xyoos thiab ob lub hlis.Thaum Nos Hes nkag hauv nkoj nws muaj 600 xyoo nkaus, thaum nws tawm hauv los, nws muaj 601 xyoos thiab ob lub hlis.  (Hauv Paus 7: 6-12; 8: 3-19)

    11. Tswv Ntuj nrog Nos Hes Cog Lus.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Noaark1

    Thaum Nos Hes coj nws tsev neeg tawm hauv nkoj los lawm, thawj yam nws ua yog teeb ib lub thaj txi ntuj. Nws xaiv cov tsiaj uas zoo nkauj tshaj cov hauv nws cov tsiaj los mus txi rau Tswv Ntuj ua Tswv Ntuj tsaug vim Tswv Ntuj tau txuag lawv ntawm cov dej nyab, thiab tau coj lawv los nyob rau ib thaj tsam av qhuav qhawv. Tswv Ntuj zoo siab txais Nos Hes cov txim, thiab nws txiav siab rau nws tus kheej tias:  “Kuv yuav tsis rhuav ntiaj teb thiab yuav tsis ua kom txhua yam muaj sia ploj ib zaug ntxiv lawm.”  Ces Tswv Ntuj foom koob hmoov rau Nos Hes thiab nws cov tub, nws hais rau lawv tias: “Nej kav tsij tsim noob kom nej huaj vam thiab coob mus puv ntiaj teb. Kuv muab txhua yam tsiaj uas nrog nej tawm hauv nkoj los rau nej ua tus saib tus tswj thiab rau nej tau noj, thiab kuv muab tej nroj ntsuab rau nej tau siv.  Kuv cog lus rau nej thiab rau txhua yam tsiaj tawm hauv nkoj los tias, txhua yam muaj sia yuav tsis raug dej nyab muab rhuav pov tseg ntxiv, yuav tsis muaj dej nyab tas lub ntiaj teb ib zaug ntxiv lawm.” Tswv Ntuj hais ntxiv tias: “Kuv ua zaj sawv, yog lub cim qhia tias kuv tau nrog nej thiab txhua yam muaj sia nyob ntiaj teb cog lus lawm.”

    Ces Nos Hes thiab nws cov tub cov nyab thiaj mus tsa vaj tsa tsev nyob thiab mus cog qoob cog loo rau ntawm thaj av ntawd. Nos Hes cov tub yug tub yug kiv coob coob. Tom qab no, thaum lawv coob heev lawm, lawv kuj mus nyob rau ntau thaj tsam.

    Nos Hes peb leeg tub yog Xees, Has, thiab Yas Fes. Vim Has tsis hwm nws txiv tsis coj zoo, Tswv Ntuj foom hmoov phem rau nws thiab nws caj ces. Tswv Ntuj foom hmoov zoo rau Xees thiab Yas Fes nkawd. Tom qab no Yes Xus yug los ua Xees ib tug xeev ntxwv. (Hauv Paus 9: 1-28).

    12. Tus Pej Thuam Npas Npes: Lub Ntsiab Vim Li Cas Neeg Sib Cais Ua Ntau Haiv Neeg Ntau Xeem Lus

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Tower_of_Babel_(Bedford_Master)

    Lub caij ntawd Nos Hes cov tub coob ntau tuaj, lawv txav mus nyob rau sab hnub tuaj, hauv thaj av Sis Naj (Shinar). Lawv sawv daws hais ib xeem lus xwb. Lawv txawj ntse tuaj thiab txawj ua ntau yam, xws li puab thiab ci thwj cib los ua vaj ua tsev, ces lawv txawm muaj lub siab khav theeb, tsis nco txog tias tej yam lawv txawj, tej yam lawv ua tau yog Tswv Ntuj pub rau lawv, lawv thiaj txawj thiaj ua tau. Lawv sib tuav tswv yim tias yuav tsim ib lub nroog loj thiab tsa ib tug pej thuam kom siab ces lawv yuav nto koob meej lug. Lawv thiaj tsim lawv lub nroog thiab tsa lawv tus pej thuam, muab thwj cib los ua cov ntsa. Tswv Ntuj pom hais tias tib neeg tsis nco qab Tswv Ntuj thiab tsis hwm nws tsis nco nws txiaj ntsim lawm, ces Tswv Ntuj thiaj ua kom lawv nyias hais nyias ib co lus txawv kom lawv tsis sib to taub ntxiv. Vim lawv hais lus tsis sib to taub lawm, ces lawv tsa tsis tau lawv tus pej thuam kom siab ntxiv lawv cia li muab tso tseg tsis tiav. Tus pej thuam ua tsis tiav ntawd thiaj siav npe hu ua Pej Thuam Npas Npes. Nos Hes cov xeeb leej xeeb ntxwv nyob tsis taus ua ke ntxiv, lawv nyias tawg mus nyob nyias rau ib lub teb chaws(Hauv Paus 11: 1-9).

    Qhov no qhia tau rau peb tias yog peb tsis muaj kev hwm Tswv Ntuj mas yog peb ua txhaum rau Tswv Ntuj, ces peb lub neej yuav muaj kev tsis sib to taub thiab kev tsis sib nyiam sib hlub ntxiv.

    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 1st June 2016, 7:08 am

    13. Tswv Ntuj npaj ib haiv neeg kom tus Cawm Seej tau kev yug los. Nws hu Has Nplas.

    Ntau tiam tom qab, Xees muaj ib tug xeeb ntxwv hu ua Has Nplas. Nws txiv hu ua Tes Las. Nws txiv yug tau lawv peb leeg kwv tij, Has Nplas, Nas Hos thiab Has Laas.  Nws txiv coj lawv tsiv lub teb chaws lawv yug los, uas yog lub nroog Uj nyob Kas Des teb los mus nyob rau Has Laas teb.  Has Nplas tus poj niam hu ua Xas Lais. Nws tsis muaj me nyuam ces nkawd tsis muaj tub muaj kiv li.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Abraham

    Muaj ib hnub Tswv Ntuj hu Has Nplas tias: “Has Nplas, koj tso koj tsev neeg, koj lub teb chaws tseg, koj tso koj niam koj txiv lub vaj lub tsev tseg, koj mus nyob rau ib lub teb chaws uas kuv yuav qhia rau koj. Kuv yuav tsa koj ua ib haiv neeg loj, kuv yuav foom hmoov zoo rau koj thiab yuav ua kom koj lub npe nto moo loj. Koj yuav coj txoj hmoov zoo los rau txhua haiv neeg nyob ntiaj teb.”    

    Has Nplas tsis ua xyem xyav, nws ntseeg Tswv Ntuj. Nws tso nws lub vaj lub tsev tseg, nws mus raws li Tswv Ntuj hais. Nws coj nws poj niam Xas Lais thiab nws tus tub xeev ntxwv hu ua Los nrog nws mus. Los yog Has Nplas tus kwv Has Laas tus tub. Thaum ntawd Has Nplas muaj 75 xyoos lawm. Txawm Has Nplas tsis paub tias lub teb chaws nws yuav mus nyob yuav zoo li cas los nws tso siab rau Tswv Ntuj, nws cia li qi muag mus raws li Tswv Ntuj kom nws mus. Nws thiab Los nkawd sau tas nkawd tej cuab yeej cuab tam, tej tsiaj, nrog rau nkawd tej tub txib tub txuas tib si ces nkawd sawv kev mus.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Mf9bf6dd6d23dd7059fed6218aea35006H0&pid=15

    Thaum Has Nplas tuaj hla ciam teb Kas Nas Has lawm, nws tseem mus ntxiv txog thaj chaw ntshiab hu ua Xis Kes, ntawm tsob ntoo qhib Mos Les. Nyob ntawd Tswv Ntuj yees tawm tuaj hais rau Has Nplas tias: “Kuv yuav muab lub teb chaws no rau koj tsoom xeeb leej xeeb ntxwv.” Ces Has Nplas tsa ib lub thaj txi ntuj rau thaj chaw ntawd, vim Tswv Ntuj tau tshwm sim rau nws pom nyob ntawd.  Has Nplas to taub tias Tswv Ntuj muab lub teb chaws Kas Nas Has ntawd rau Has Nplas thiab nws tsoom xeeb leej xeeb ntxwv ua lawv lub teb chaws. Tiam sis Has Nplas tsis nyob kom ruaj rau ib qho chaw, nws mus nyob qhov ib ntus ho hla mus rau lwm qhov ib ntus.  Has Nplas thiaj txav chaw ntawm Xis Kes mus, nws mus txog ib thaj chaw nyob ze ntawm lub nroog Npes Thes. Nws kuj tsa ib lub thaj txi ntuj rau ntawd kom tau pe hawm Tswv Ntuj thiab. Nws maj mam tshais chaw li no mus kom thoob lub teb chaws. Muaj ib lub caij muaj kev tshaib plab nyob hauv Kas Nas Has teb, Has Nplas thiab Los nkawd hla mus rau Hais Nkws Tos teb ib ntus. Thaum lawv rov qab los, Has Nplas nkawd nce mus rau lub xeev hu ua Nes Zes. Ntawm Nes Zes nkawd rov qab los mus nyob rau thaj chaw ze ntawm Npes Thes dua.

    Lub caij ntawd Has Nplas muaj ib lub cuab tam loj, nws muaj tsiaj txhu muaj nyiaj muaj kub ntau. Los kuj muaj cuab tam muaj tsiaj txhu ntau thiab. Ces nkawd nyob tsis taus ua ke ntxiv, vim nkawd cov tub teg muaj lus tsis sib haum, ces nkawd thiaj tau sib ncaim. Los mus nyob rau hauv lub tiaj muaj av zoo, uas muaj cov nroog Xos Dos Mas thiab Nkos Mos Las. Nws mus tsa tsev nyob ze ntawm Xos Dos Mas. Has Nplas thiaj nyob twj ywm hauv Kas Nas Has teb. (Hauv Paus 12: 1-20; 13: 1-13)

    14. Tswv Ntuj nrog Has Nplas cog lus. Tswv Ntuj Hloov Has Nplas thiab Xas Lais Npe hu ua Has Nplas Has thiab Xas Las.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M5a8226b059339695952339a575f585f6o2&pid=15

    Thaum Los ncaim mus lawm, Tswv Ntuj yees tawm tuaj hais rau Has Nplas tias: “Tsa koj qhov muag ntsia lub teb chaws, txij qaum teb mus rau qab teb, txij sab hnub tuaj mus rau sab hnub poob, thaj av koj pom ntawd kuv yuav muab pub rau koj thiab koj cov xeeb leej xeeb ntxwv ua nej tug mus li. Kuv yuav ua kom koj cov xeeb leej xeeb ntxwv coob npaum cov xuab zeb hauv ntiaj teb. Kav tsij mus ncig kom thoob lub teb chaws, nws qhov ntev thiab nws qhov dav huv si.”  Ces Has Nplas thiaj tshais chaw mus nyob ze ntawm tsob ntoo qhib Mos Les uas yog nyob ntawm Hes Nploos(Hebron). Nws tsa ib lub thaj txi ntuj rau ntawd.

    Peb nco ntsoov tias Has Nplas nkawd ob niam txiv yug tsis tau tub tau kiv li. Ces Has Nplas hais rau Tswv ntuj tias: “Huab Tais Tswv Ntuj aw, koj pub ntau yam rau kuv tiam sis kuv twb tsis muaj ib tug tub li. Thaum kuv tuag ces ntshai yuav yog kuv tus tub txib Es Lis Xes yuav khaws kuv lub cuab tam xwb.” Tiam sis Tswv Ntuj hais rau Has Nplas tias: “Tus yuav khaws koj lub cuab tam tsis yog tus ntawd. Tus yuav khaws koj lub cuab tam yog koj tus tub kiag, yog tus tseem koj roj koj ntshav kiag. Koj suav cov hnub qub saum ntuj saib koj suav puas txheeb. Koj cov xeeb leej xeeb ntxwv yuav ntau ib yam li ntawd.” Txawm Has Nplas tsis muaj ib tug me nyuam li los nws ntseeg thiab yuav raws li Tswv Ntuj hais.

    Has Nplas poj niam Xas Lais xav tau tias ntshai nws cov tub ces yuav yog los ntawm nws tus ntxhais qhev los xwb vim nws twb yug tsis tau tub li. Nws thiaj tso lus kom Has Nplas yuav nws tus ntxhais qhev hu ua Has Nkas ua niam yau thiab mus nrog pw. Has Nplas txawm ua raws li nws poj niam hais, nws yuav Xas Lais tus ntxhais qhev ua niam yau thiab mus nrog pw, ces tus ntxhais qhev cev xeeb tub. Nws yug tau ib tug tub rau Has Nplas, muab  hu ua Is Mas Es. Thaum ntawd Has Nplas muaj 86 xyoo lawm.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Mf1d7bbe54e6a9166becec189e67aa386o0&pid=15

    Thaum Has Nplas muaj 99 xyoos, Tswv Ntuj hais rau Has Nplas tias: “Kuv qhov cog lus rau koj yog li no: Koj yuav ua leej txiv rau ntau haiv neeg. Koj lub npe yuav tsis hu ua Has Nplas ntxiv lawm, koj lub npe yuav hu ua Has Nplas Has. Ntau haiv neeg thiab coob tus vaj yuav tawm ntawm koj los… Koj thiab koj tsoom xeeb leej xeeb ntxwv yuav tsum coj nraim raws li kuv txoj kev cog lus. Kuv txoj kev cog lus yog li no: Txhua tus txiv neej nyob hauv nej yuav tsum tau ua lub cim txiav tawv kom xwv kuv txoj kev cog lus nyob zos hauv nej daim tawv nqaij mus li. Tus twg tsis ua lub cim txiav tawv mas yuav raug tshem tawm hauv nws haiv neeg mus, vim nws ua txhaum kuv txoj kev cog lus lawm.”

    Tswv Ntuj tseem hais ntxiv rau Has Nplas Has tias: “Koj tsis txhob hu koj poj niam ua Xas Lais ntxiv, nws lub npe yuav hu ua Xas Las. Kuv yuav foom koob hmoov rau nws ces nws yuav yug ib tug tub rau koj. Koj yuav tis nws npe hu ua His Xas Has. Kuv yuav nrog His Xas Has thiab nws cov xeeb leej xeeb ntxwv cog lus, tsis yog nrog Is Mas Es cog lus.” Thaum Tswv Ntuj mus lawm, Has Nplas Has thiaj hu nws tus tub Is Mas Es thiab tas nrho nws cov tub txib txiv neej tsis hais tus laus los tus hluas kom los ua lub cim txiav tawv. Has Nplas Has kuj ua lub cim txiav tawv rau nws tus kheej tib si.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Me9a6000d811b17aa15213b02c8d89ff3o0&pid=15

    Muaj ib hnub Has Nplas Has zaum ntawm nws qhov rooj tsev tsam phooj, nws txawm pom peb tug txiv neej tuaj txog ze ntawd. Has Nplas Has thiaj sawv mus caw lawv kom los so hauv nws tsob qab ntoos, los ntxuav tes ntxuav taw thiab noj me ntsis mov tso lawv mam mus ntxiv.  Has Nplas Has kom nws poj niam cia li npaj nqaij npaj mov zoj zeeg rau cov neeg ntawd noj. Has Nplas Has thiaj nqa nqaij nqa mov los rau rau lawv noj hauv tsob qab ntoos. Lawv nug Has Nplas Has tias: “Koj poj niam Xas Las ne?” Nws teb lawv tias: “Nyob hauv tsev tsam phooj.” Muaj ib tug txawm hais rau Has Nplas Has tias: “Lwm xyoo rov qab txog lub caij no mas kuv yuav rov tuaj. Thaum ntawd Xas Las yuav yug tau ib tug tub lawm.” (Hauv Paus 13: 14-18; 16: 1-16; 17: 1-27; 18: 1-15)

    15. Has Nplas Has thov ntuj rau lub nroog Xos Dos Mas. Tswv Ntuj cawm Los tsev neeg.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M194d9a4dad25b4d272830325ec303659H0&pid=15

    Peb tug qhua uas Has Nplas Has txais tos lawv zoo ntawd yog tuaj saum ntuj tuaj. Thaum lawv noj mov tas lawm, lawv sawv kev mus. Has Nplas Has kuj xa lawv nrog lawv taug kev mus ib nyuag ncua kev. Raws li nyob hauv Ntawv Hauv Paus piav, muaj ib tug ntawm peb tug ntawd yog Tswv Ntuj. Ces Tswv Ntuj thiaj qhia rau Has Nplas Has tias lawv yuav mus hlawv Xos Dos Mas thiab Nkos Mos Las, vim cov neeg nyob hauv ob lub nroog ntawd ua phem ua qias ntau dhau.

    Ces Tswv Ntuj tso ob tug tshiab mus ua ntej mus rau Xos Dos Mas uas yog lub nroog Los nyob lawm, tshuav Tswv Ntuj nyob ntawd xwb. Has Nplas Has thiaj txav zog mus ze Tswv Ntuj thiab thov Tswv Ntuj tias Tswv Ntuj puas yuav rhuav lub nroog Xos Dos Mas, yog muaj txog 50 leej neeg ncaj neeg zoo nyob hauv lub nroog. Tswv Ntuj hais rau Has Nplas Has tias: “ Yog kuv nrhiav tau 50 leej neeg ncaj neeg zoo mas kuv yuav tsis rhuav lub nroog vim 50 leej ntawd.” Has Nplas Has tseem nug ntxiv tias tsam tsis muaj 50 leej tsuas muaj 40 leej, los 30 leej, los 20 leej los 10 leej xwb ne? Tswv Ntuj teb tias yog muaj 10 leej xwb los nws yuav tsis rhuav lub nroog vim 10 leej ntawd. Tiam sis tsis muaj txog 10 leej neeg ncaj neeg zoo nyob hauv Xos Dos Mas. Tsuas muaj Los thiab nws tsev neeg xwb. Tswv Ntuj thiaj tso nws ob tug tshiab mus cawm Los thiab nws tsev neeg. Tswv Ntuj yuav npaj hlawv Xos Dos Mas thiab Nkos Mos Las.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Md9b3014c78472f736c853ec3ba958a61o0&pid=15
    Ob tug tshiab tuaj txog Xos Dos Mas yav tsaus ntuj. Los nyob ntawm rooj vag pom nkawd tuaj ces Los mus hu nkawd thiab caw nkawd kom los pw hauv nws tsev, vim tsaus ntuj lawm, tag kis nkawd mam mus ntxiv. Los kuj npaj ib pluag hmo rau nkawd noj tib si. Lawv noj hmo tas xwb, cov neeg tsis hais laus los hluas twb tuaj vij Los lub tsev tas lawm, thiab tuaj qw tias kom Los cia li tso ob tug neeg tshiab uas tuaj so hauv nws tsev tawm los rau lawv muab ua phem ua qias. Los tsis kam kom lawv ua phem rau Los ob tug qhua, Los tawm mus thov cia nws mam tso nws ob tug ntxhais tawm mus rau lawv ua phem ua qias rau. Tiam sis lawv tsis tseev, lawv nam qees los txiv Los thiab dawj qhov rooj. Ob tug tshiab thiaj li cev tes mus rub loo Los los rau hauv tsev thiab kaw qhov rooj rau. Nkawd ua kom muaj ib qho pom kev ci ci rau lawv qhov muag kom lawv tsis pom kev. Nkawd kom Los coj Los poj niam thiab Los cov ntxhais vauv khiav tawm hauv nroog mus sai sai, vim Tswv Ntuj xa nkawd tuaj hlawv lub nroog. Tiam sis Los ob tug vauv tsis ntseeg Los, ces nkawd tsis kam khiav. Thaum yuav kaj ntug, Los pheej ua xyem xyav tsis txawj sawv kev, ob tug tshiab thiaj li cab loo Los thiab Los poj niam thiab ob tug ntxhais tes khiav tawm hauv nroog mus. Thaum mus txog ntawm ntug nroog lawm, nkawd hais rau Los  tsev neeg tias, “Nej kav tsij khiav tiag kom cawm tau nej txoj sia, nej tsis txhob mus lawm  nram tiaj nej mus lawm pem roob xwb, txhob tig saib rov tom qab li, yog nej tig saib ces nej yuav tsis ciaj sia.” Los thiaj thov ces nkawd kam cia lawv khiav mus rau ib lub nroog me me hu ua Xos As. Los lawv mus txog ntua xwb ces Tswv Ntuj tso hluav taws poob los hlawv Xos Dos Mas thiab Nkos Mos Las kub hnyiab tas. Los poj niam tsis mloog hais, nws tig saib rov tom qab ces nws cia li khov kiag ua ib tug ncej ntsev rau ntawd lawm. (Hauv Paus 18: 16-33; 19: 1-29)

    Zaj ntawm no ua rau peb nco txog Yes Xus lo lus nyob hauv Mais Tais: 7: 7, nws hais tias: “Yog nej thov ces nej yuav tau txais, yog nej nrhiav ces nej yeej yuav ntsib, yog nej khob qhov rooj ces luag yuav qhib rau nej.” Has Nplas Has thov Tswv Ntuj kom txhob rhuav lub nroog Xos Dos Mas. Peb pom tias Has Nplas Has yog ib tug uas nws thov ntuj tas lawm los tseem thov dua, thov tas zog tsis tso tseg li. Txog qhov kawg, kuj tsis tau raws li nws siab xav, vim tsis muaj 10 leej neeg ncaj ncees raws li Tswv ntuj nyiam. Yog li ntawd yog peb muaj kev nyuaj siab dab tsi, peb yuav mob siab rau teev ntuj tiag tiag, niaj hnub thov Tswv Ntuj tsis tseg li Has Nplas Has thiab. Thaum kawg yog tsis tau raws li peb thov los peb paub tsis tu siab, peb paub tias vim muaj ib yam tsis haum li Tswv Ntuj nyiam nyob hauv qhov peb thov. Thiab peb tso siab tias nws yeej yuav pab peb xwb, tiam sis yog pab txawv li qhov peb tau thov, xws li Tswv Ntuj twb teb Has Nplas Has cov lus thov lawm, nws twb cawm Los thiab Los tsev neeg lawm.

    Zaj no kuj qhia tias kom peb yuav tsum mob siab mloog Tswv Ntuj tej lus qhia thiab, peb yuav tsis txhob ua li Los poj niam. Tswv Ntuj cov tshiab twb qhia hais kom lawv khiav mas tsis txhob ntsia rov tom qab li no, tiam sis Los poj niam tsis mloog, nws tig hlo saib rov tom qab xwb ces nws cia li ciaj kiag ua ig tug ncej ntse rau ntawd lawm. Qhov tig rov tom qab yog txhais hais tias thaum peb twb los ntseeg Ntuj lawm mas peb yuav tsis txhob khuv xim peb txoj kev cai qub lawm, yuav muab tso tag nrho tseg tsuas teev hawm Tswv ntuj ib leeg lawm xwb.

    16. His Xas Has yug los. Tswv Ntuj sim Has Nplas Has siab.

    Tswv Ntuj nco qab ntsoov txog tias nws tau hais li cas rau Has Nplas Has lawm. Nws foom hmoov zoo  rau Xas Las, ces Xas Las cev xeeb tub. Nws yug tau ib tug tub. Has Nplas Has muab tis npe rau hu ua His Xas Has raws li Tswv Ntuj tau hais. Thaum His Xas Has muaj 8 hnub, Has Nplas Has muab nws ua lub cim txiav tawv.Thaum His Xas Has loj txawj ua si lawm, Xas Las pom nws mus nrog Is Mas Es ua si. Xas Las tsis txaus siab li, vim nws tsis xav kom Is Mas Es los nrog His Xas Has txeeb nws txiv lub cuab tam. Xas Las hais rau Has Nplas Has kom muab tus ntxhais qhev thiab nws tus tub ntiab khiav mus. Has Nplas Has kuj nyuaj siab kawg, vim kuj yog nws tus tub. Tiam sis Tswv Ntuj hais rau Has Nplas Has tias kom ua li Xas Las hais. Ces nws muab tus ntxhais qhev thiab nws tus tub Is Mas Es ntiab tawm hauv nws tsev mus.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Me2e45f25ee3fe21f46e1664946d954afo0&pid=15

    Ib ntus tom qab Tswv Ntuj xav sim Has Nplas Has siab. Nws hais rau Has Nplas Has tias: “Coj koj tib leeg tub His Xas Has uas koj hlub kawg nkaus mus lawm teb chaws Mos Lis Yas. Nyob ntawd koj yuav muab nws txi rau kuv saum ib lub roob uas kuv yuav qhia rau koj.”

    Tej zaum Has Nplas Has yeej nyuaj siab kawg thiab xav tias cas nws twb laus laus lawm, nws nyuam qhuav yug tau ib tug tub xwb, Tswv Ntuj tseem yuav muab coj rov qab thiab. Tswv Ntuj kuj ho cog lus rau nws tias nws yuav muaj xeeb leej xeeb ntxwv coob thiab no, yuav yog li cas tiag? Tiam sis Has Nplas muaj lub siab ntseeg Tswv Ntuj thiab tso siab plhuav rau nws. Ces Has Nplas Has npaj khoom zoj zeeg, npaj taws tib si yuav coj mus hlawv cov txim txi ntuj, nws coj ob tug tub txib nrog nws thiab coj His Xas Has mus. Thaum tseem tshuav kev deb, Has Nplas Has tso nws ob tug tub txib rau ntawd, nws coj nws tus tub His Xas Has nkawd ob leeg mus ntxiv xwb. Nws tseem muab tsaj taws yuav hlawv txi ntuj rau nws tus tub ris tib si. Thaum mus txog chaw lawm, Has Nplas Has teeb ib lub thaj txi ntuj, nws muab tsaj taws tso rau saud tib si, ces nws txawm muab nws tus tub pav tso rau saum lub thaj. Nws muab tau riam tab tom yuav tsa tes mus tua nws tus tub, tiam sis Tswv Ntuj lub suab nrov saum ntuj tuaj cheem nws tias: “Txhob tsa tes rau saum koj tus tub. Zaum no kuv paub tias koj hwm Tswv Ntuj tiag lawm.” Has Nplas Has thiaj tsa muag ntsia pom ib tug laug tshis daig hauv ib koog pos. Has Nplas Has thiaj mus daws tus tshis coj los tua txi ntuj hloov nws tus tub chaw. (Hauv Paus  22: 1-19)    

    Peb pom tias nyob hauv Has Nplas Has lub neej, muaj ntau yam uas Tswv Ntuj kom Has Nplas Has ua, tiam sis yog tej yam zoo li yuav txiav nws txoj kev kom txhob ua tau raws li Tswv Ntuj cog lus  xwb. Txawm li cas los Has Nplas Has muaj lub siab ntseeg ruaj ntseeg khov, txawm nws txoj kev twb tws tas lawm los nws ua raws nraim li Tswv Ntuj hais. Qhov kawg Tswv Ntuj yeej tuaj pab nws, vim nws mloog Tswv Ntuj lus. Vim li ntawd cov ntseeg sawv daws thiaj hu Has Nplas Has ua txiv, “Peb txiv nyob hauv txoj kev ntseeg.”
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 2nd June 2016, 9:12 am

    17. Haiv Neeg His Xas Lais lub keeb

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 16

    Thaum His Xas Has hlob tiav txiv lawm, thiab Has Nplas Has laus laus lawm, nws tso nws ib tug tub txib mus nrhiav poj niam rau His Xas Has tom nws qub teb qub chaw, hauv nws tsev neeg kiag . Tus tub txib thiaj mus txog Has Nplas Has tus kwv Nas Hos cov tub lub zos. Nas Hos muaj ib tug tub hu ua Npes Tus Es. Npes Tus Es yug tau ib tug ntxhais hu ua Les Npes Kas thiab ib tug tub hu ua Las Npaas. Thaum tus tub txib mus txog sab nroog nraud lawm, nws tso nws cov ntxhuav mus txhos caug nyob ze ntawm lub qhov dej uas cov hluas nkauj yuav tuaj mus nqa dej. Tsis ntev xwb, Les Npes Kas twb nqa thoob tuaj ce dej lawm. Les Npes Kas yog ib tug ntxhais dawb huv zoo nkauj rhib. Tus tub txib thiaj taij dej haus, Les Npes Kas muab dej rau tus tub txib haus, thiab nws tseem ce dej rau cov ntxhuav haus tib si. Ces tus tub txib thiaj yuav Les Npes Kas los ua His Xas Has poj niam. Thaum ntawd His Xas Has muaj 40 xyoo lawm.

    Les Npes Kas los yuav His Xas Has tau ze 20 xyoo, nws tsis muaj me nyuam li. Ces His Xas Has thiaj thov Tswv Ntuj rau nws poj niam. Tswv Ntuj teb His Xas Has cov lus thov, nws ua kom Les Npes Kas cev xeeb tub.  Les Npes Kas muaj ob tug ntxaib nyob hauv plab. Thaum nkawd yug los, tus hlob muaj ib ce plaub liab, lawv tis nws npe hu ua Es Xas Ws. Tus yau yug tuav rawv tub hlob luj taws, lawv tis npe rau nws hu ua Yas Kos. Thaum ntawd His Xas Has muaj 60 xyoo lawm. Thaum ob tug tub no hlob tuaj, Es Xas Ws yog ib tug neeg nyiam tua nqaij hav zoo, Yas Kos yog ib tug neeg nyiam nyob hauv vaj hauv tsev ntau. His Xas Has hlub Es Xas Ws dua, hos Les Npes Kas hlub Yas Kos dua.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Be63754b36a9e30766ae1a247f264631

    Muaj ib zaug Es Xas Ws mus yos los txog, Yas Kos tab tom hau tau ib taig noob taum noj. Es Xas Ws sab sab thiab tshaib tshaib plab, ces nws taij kom Yas Kos muab cov noob taum rau nws noj. Yas Kos hais rau Es Xas Ws tias: “Koj cog lus muab koj txoj cai ua tub hlob rau kuv tso mas.” Ces Es Xas Ws tsis saib nws txoj cai ua tub hlob muaj nqes nws thiaj muab muag rau Yas Kos kom tau ib taig noob taum noj xwb.
       
    Lub caij His Xas Has laus laus tsis pom kev lawm, muaj ib hnub His Xas Has hu Es Xas Ws los hais rau Es Xas Ws tias: “Me tub, koj mus tua nqaij los ua ib pluag mov qab qab li kuv nyiam rau kuv noj tso kuv yuav foom koob foom hmoov rau koj kuv mam tuag.” Les Npes Kas hnov. Thaum Es Xas Ws tseem mus yos lawm, Les Npes Kas hu Yas Kos los, nws kom Yas Kos mus xaiv ob tug tshis mos los rau nws ua ib pluag mov li His Xas Has nyiam, nws muab ib cev ris tsho plaub los looj rau Yas Kos kom zoo li Es Xas Ws, nws kom Yas Kos nqa cov nqaij ntawd mus rau nws txiv His Xas Has noj. Ces His Xas Has foom koob foom hmoov rau Yas Kos lawm. Es Xas Ws los txog, Es Xas Ws ua tau nws cov nqaij, nws mam nqa mus rau nws txiv His Xas Has noj, ces thaum ntawd twb lig lawm, vi nws txiv twb foom koob foom hmoov tas rau Yas Kos lawm.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Jacob_steals_blessing_1206-244
    Vim Yas Kos tau nyiag txeeb Es Xas Ws qhov koob hmoov lawm, Es Xas Ws chis thiab npau taws heev rau nws tus kwv. Nws npaj siab tias yuav muab nws tus kwv tua. Nws niam paub txog qhov no ces nws niam hu Yas Kos los hais qhia rau nws thiab hais kom nws yuav tsum khiav mus nkaum tom nws  tus dab laug hu ua Las Npaas ib ntus kom Es Xas Ws lub siab nqig tso.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Mdb15855731e6fd69f4942afa6cbacc7eH0&pid=15

    Yas Kos thiaj sawv kev mus nkaum raws li nws niam qhia. Muaj ib hnub, thaum nws mus txog ib tog kev, tsaus ntuj lawm, ces nws pw ntawd. Nws khaws ib lub pob zeb coj los rau ncoo. Thaum nws tsaug zog nws ua npau suav pom ib tug ntaiv, tus taw txawb hauv av, lub ntsis ntaiv mus txog puag saum ntuj, pom muaj ib co tshiab nqes mus nqes los taug tus ntaiv ntawd. Yas Kos kuj pom Tswv Ntuj nyob ntawm nws ib sab hais lus rau nws tias: “Kuv yog Has Nplas Has tus Tswv Ntuj thiab yog His Xas Has tus Tswv Ntuj. Thaj av uas koj tuaj pw no, kuv yuav muab pub rau koj thiab koj tsoom xeeb leej xeeb ntxwv… Tas cov tsev neeg nyob ntiaj teb yuav tau txais txiaj ntsim koob hmoov yog vim koj thiab koj cov xeeb leej xeeb ntxwv. Kuv yuav nrog nraim koj mus txog thaum ua tiav tas tej yam kuv tau cog lus lawm.” Thaum sawv ntxov, Yas Kos sawv los, nws khawb qhov muab lub pob zeb nws rau ncoo ntawd txhos ua ib tus ncej zeb fij rau Tswv Ntuj. Nws muab roj hliv ywg  saum lub pob zeb. Nws tis npe rau thaj chaw ntawd hu ua Npes Thes. (Hauv Paus 27: 1-45; 28: 10-22)

    Yas Kos sawv kev mus ntxiv kom txog nws tus dab laug Las Npaas tsev. Las Npaas muaj ob tug ntxhais,tus hlob hu ua Les As, tus yau hu ua Las Ses. Yas Kos nyiam tus yau. Tus dab laug Las Npaas hais rau nws tias nws yuav tsum ua hauj lwm rau  dab laug 7 xyoo tso, ces nws thiaj mam yuav tau Las Ses. Thaum nws ua hauj lwm puv 7 xyoo lawm, tus dab laug thiaj kam nws yuav Las Ses. Tiam sis hmo ua tshoob ntawd tus dab laug tsis yog coj Las Ses los rau nws yuav, hos coj Les As los. Thaum kaj ntug nws mam pom tias yog nws yuav Les As xwb. Nws thiaj hais tus dab laug, ces dab laug hais tias lawv teb chaws txoj cai tsis pub kom niam hluas hla niam laus mus yuav txiv ua ntej. Yog nws xav tau Las Ses thiab ces nws yuav tsum ua hauj lwm 7 xyoo ntxiv rau dab laug, ces dab laug li pub Las Ses rau nws thiab. Ces Yas Kos thiaj yuav tsum tau yoog raws li ntawd. Nws yuav ob viv ncaus los ua niam hlob niam yau thiab nws ua hauj lwm 7 xyoos ntxiv kom tau Las Ses thiab. Yas Kos tsis nyiam thiab tsis hlub Les As pes tsawg, nws nyiam thiab hlub Las Ses dua. Thaum Yas Kos yuav Les As thiab Las Ses, nkawd txiv muab ib leeg ib tug ntxhais qhev rau nkawd coj los pab nkawd. (Hauv Paus 29: 1-30)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV The-story-of-a-family-6-638

    Yas Kos tsis nyiam Les As heev, tiam sis Les As yug tau 6 leej tub thiab ib tug ntxhais rau Yas Kos. Lawv cov npe muaj li no: Lus Npees yog tus tub hlob, Xis Mes Oos, Les Vis, Yus Das, Is Xas Kas, Ntxes Npus Loos, thiab tus ntxhais Dis Nas. Tau ntev ntev Las Ses tsis muaj me nyuam li, nws txawm muab nws tus ntxhais qhev rau Yas Kos yuav, tus ntxhais qhev ntawd yug tau ob tug tub, yog Das thiab Nes Tas Lis. Les As kuj muab nws tus ntxhais qhev rau Yas Kos yuav ua niam yau thiab, tus ntxhais qhev ntawd yug tau ob tug tub thiab, yog  Nkas thiab As Ses.  Thaum kawg Las Ses mam yug tau ob tug tub, yog Yos Xes thiab Npes Yas Mis. Tiam sis Las Ses tuag thaum yug Npes Yas Mis lawm. Tas nrho Yas Kos cov tub yog 12 leeg. (Hauv Paus 29: 31-30: 24)

    Yas Kos nrog nws yawm txiv Las Npaas nyob tau 20 xyoo, nws ua dab tsis tau dab tsi, vim nws muaj Tswv Ntuj pab nws. Thaum lub caij  Las Ses nyuam qhuav yug tau Yos Xes ib leeg xwb,  Yas Kos txawm  sau tas nws lub cuab tam uas nws tsim tau nyob tom yawm txiv, thiab nws coj nws cov poj niam me nyuam ces lawv sawv kev yuav rov los mus nyob nws niam nws txiv His Xas Has lub teb chaws Kas Nas Has.

    Ntawm ib tog kev, muaj ib hmos Yas Kos tso nws cov poj niam me nyuam hla dej tas rau sab tim ub lawm, tshuav nws ib leeg xwb, cia li muaj ib tug txiv neej tuaj nrog nws sib nstuas zog ib hmos mus txog thaum kaj ntug txoog. Yas Kos tsis swb rau tus txiv neej ntawd li, tus txiv neej thiaj ntaus tib teg rau Yas Kos lub ntsag ua rau Yas Kos mob ntsag kiag. Nws nug Yas Kos tias: “Koj lub npe hu li cas?” Yas Kos teb tias: “Yas Kos.” Tus txiv neej txawm hais tias: “Luag yuav tsis hu koj ua Yas Kos ntxiv, tiam sis yuav hu koj ua His Xas Lais, vim koj tau nrog Tswv Ntuj  sib ntsuas zog, thiab koj tau yeej lawm thiab koj kuj yuav yeej tib neeg thiab.”  Tag kid, thaum Yas Kos mus kev nws yuav tsum deeg pauv vim nws mob ntsag. Yas Kos coj nws tsev neeg los mus txog thaj chaw hu ua Npes Thes hauv Kas Nas Has teb uas thaud nws tau ua npau suav pom ib tug ntaiv nce mus saum ntuj. Nws kuj tau rov qab hliv cawv hliv roj los pleev lub pob zeb uas nws tau tsa los hawm Tswv Ntuj dua. Tswv Ntuj kuj rov tuaj nrog nws cog lus tias: “Koj lub npe yuav tsis hu ua Yas Kos ntxiv lawm, koj lub npe yuav hu ua His Xas Lais. Yuav muaj ntau haiv neeg txhawv ntawm koj los. Lub teb chaws uas kuv tau muab pub rau has Nplas Has thiab His Xas Has, zaum no kuv muab pub rau koj thiab koj tsoom xeeb leej xeeb ntxwv.” (Hauv Paus 32: 23-33; 35: 1-15)
     
    Thaum ub Tswv ntuj tau hloov npe rau Has Nplas Has thiab Xas Las nkawd. Zaum no Tswv Ntuj kuj hloov Yas Kos npe hu ua His Xas Lais thiab. Txij ntawd los Yas Kos tsev neeg thiaj sawv ua ib haiv neeg coob muaj lub npe hu ua Haiv Neeg His Xas Lais thiab lawv muaj 12 xeem raws  Yas Kos 12 leeg tub cov npe.

    18. Yos Xes raug muag mus nyob rau Hais Nkws Tos teb.

    Thaum Tswv Ntuj tuaj tshwm sim rau His Xas Lais nyob Npes Thes tas, His Xas Lais kuj tau coj nws tsev neeg sawv kev mus nyob rau lwm qhov chaw. Thaum lawv tab tom taug kev tsiv teb chaws li ntawd Las Ses mob plab yug me nyuam. Nws rov yug tau ib tug tub, muab hu ua Npes Yas Mis. Tiam sis vim nws yug tus me nyuam sab kawg nkaus, ces nws tuag ntawm ib tog kev.  Npes Yas Mis yog His Xas Lais tus tub ntxawg, nws tus tij laug yog Yos Xes. Nkawd niam tsuas yug nkawd ob kwv tij xwb.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M7d34eae1368d5e58a21250b330f12956H0&pid=15

    16:05:31Thaum Yos Xes muaj 17 xyoo, nws mus nrog nws cov tij laug saib nws txiv cov tsiaj.  Yos Xes yog tus uas nws txiv His Xas Lais hlub dua cov tas nrho nws cov tub. Vim li ntawd nws cov tij laug tsis nyiam nws kiag li. Lawv haj yam ntxub nws thaum nws piav nws ob zaj npau suav rau lawv. Hauv thawj zaj npau suav mas nws pom nws thiab nws cov kwv tij tab tom pav nplej tom teb. Ces nws tes nplej cia li sawv ntseg ntseg, hos nws cov kwv tij cov tes nplej cia li los nyo hau vij nws tes nplej. Hauv zaj npau suav ob, nws pom lub hnub lub hli thiab kaum ib lub hnub qub cia li nyo taub hau hwm nws.  Nws cov tij laug hais rau nws tias: “Koj xav tias koj yuav tau ua vaj tswj peb no lod?” Tab nws txiv kiag twb cem nws tias: “Puas yog tias koj niam wb thiab koj cov tij laug cov kwv peb yuav tsum tau los khoov ti ti av rau ntawm koj hauv ntej no?”

    Muaj ib hnub Yos Xes cov tij laug coj lawv txiv cov tsiaj mus noj zaub rau tom thaj chaw hu ua Xis Kes lawm, ces lawv txiv hais rau Yos Xes tias: “Koj mus xyuas lawv saib puas muaj teeb meem dab tsi, koj rov los hais rau kuv paub.” Thaum Yos Xes mus tsis tau ti ntawm lawv, lawv twb pom nws tuaj lawm. Ces lawv sib tuav tswv yim tias:  “Saib niag neeg txawj npau suav tuaj lawm.  Yog peb muab nws tua pov tseg rau hauv cov qhov dej ntawm no, ces peb mus hais tias yog ib niag tsiaj qus muab nws tom noj lawm no ces peb yeej yuav pom tias nws cov npau suav yuav tsheej tau li cas tuaj tiag.”

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Me5fe338b1b7a19beada38a2633dd3987o0&pid=15

    Thaum tus tij laug hlob Lus Npees hnov lawv tham li no, nws txawm tsis xav kom ua li ntawd, nws hais rau cov kwv tias: “Peb txhob muab nws tua, peb cia li muab nws pov rau hauv lub qhov dej ntawd xwb.” Ces thaum Yos Xes tuaj txog lawm, lawv muab nws hle ris tsho thiab muab nws thawb rau hauv lub qhov dej uas yog ib lub qhov dej qhuav tsis muaj dej. Lawv tseem tab tom mus zaum noj sus, lawv txawm pom ib pab tub lag tub luam cab thauj thauj nra ua nrw ua nrees yuav mus lawm Hais Nkws Tos teb. Yus Das hais rau nws cov kwv tij tias: “Yog peb muab peb tus kwv tua, peb yuav tau dab tsi? Peb kuj muab nws muag rau cov tub lag tub luam ntawd xwb. Thiab nws twb yog peb tus kwv peb roj ntsha thiab.” Ces lawv muab Yos Xes muag rau pab tug lag tub luam yuav 20 lub txiaj nyiag. Cov tub lag tub luam thiaj muab Yos Xes rub tawm hauv lub qhov dej los thiab muab nws coj mus rau hais Nkws Tos teb lawm. Cov tij laug txawm muab ib tug tshis tua, muab Yos Xes lub tsho ntev los raus rau nws cov ntshav xa mus rau lawv txiv nrog ib co lus zoo li no: “Peb nrhiav tau qhov no. Koj xyuas saib puas yog koj tus tub lub tsho los tsis yog.” His Xas Lais paub kiag tam sid tias yog nws tus tub lub tsho, ces nws quaj qw tias: “Kuv tus tub lub tsho! Ib niag tsiaj qus muab nws noj tas lawm. Yos Xes raug muab dua tas lawm!” Ces nws txiv quaj thiab nyiav nws, tsis muaj leej twg yuav nplij tau nws li.

    Cov tub lag tub luam coj Yos Xes mus txog Hais Nkws Tos teb, lawv muab nws muag rau ib tug nom ua hauj lwm rau vaj ntxwv Fas Las Oos. Tus nom hu ua Pos Tis Fas. (Hauv Paus 37: 1-36)

    19. Yos Xes Txawj Txhais Npau Suav. Fas Las Oos tsa Yos Xes ua nom kav Hais Nkws Tos teb.

    Tus nom Pos Tis Fas tso siab rau Yos Xes vim nws ua dab tsi los ua tau zoo, ces nws tso nws lub tsev tas nrho rau Yos Xes ua tus saib xyuas. Pos Tis Fas tus poj niam txawm xav thab Yos Xes. Muaj ib zaug tus poj niam txawm mus thab Yos Xes, tiam sis Yos Xes tso tes khiav, ces tus poj niam vuag tau Yos Xes lub tsho. Nws mus dag rau nws tus txiv tias yog Yos Xes mos nws es nws thiaj qw thiab nws thiaj muab tau Yos Xes lub tsho. Tus nom npau taws heev rau Yos Xes, nws coj Yos Xes mus kaw rau hauv nkuaj.  Tus tswv saib xyuas lub nkuaj kuj ua zoo rau Yos Xes, nws tsa Yos Xes ua tus saib xyuas cov neeg hauv lub nkuaj ntawd.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.Mcd21af066e47606f9544d0a8d01b2d0do0&pid=15LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M9f974d68735a37b968d62e87b004b8ecH0&pid=15

    Lub caij ntawd vaj ntxwv Fas Las Oos muab nws ob tug nom coj mus kaw rau hauv nkuaj thiab, ib tug yog tus nom ua tub ce cawv, ib tug yog tus nom ci mov ci. Muaj ib hmos ob tug nom txawm ob leeg ua npau suav.  Nkawd thiaj piav nkawd cov npau suav rau Yos Xes. Yos Xes hais rau tus tub ce cawv tias, peb hnub saum no, vaj ntxwv Fas Las Oos yuav tso koj tawm, thiab nws yuav rov yuav koj mus ua nws tus tub ce cawv dua. Yos Xes hais rau tus ci mov ci tias, peb hnub saum no vaj ntxwv Fas Las Oos kuj yuav tso koj tawm thiab, tiam sis nws yuav muab koj mus chob khuam saum ib tug ntsis tswg ua hmuv ntse ntse, ces dav yuav ya los thos koj tej nqaij.  Peb hnub tom qab, vaj ntxwv Fas Las Oos txawm muab ob tug nom ntawd tso tawm tiag, tus tub ce cawv ces tau rov mus ua Fas Las Oos tus tub ce cawv dua, hos tus ci mov ci ces raug coj mus chob khuam tom tswg li Yos Xes tau hais lawm. (Hauv Paus 40: 1-23)

    Tau ob xyoos tom qab, vaj ntxwv Fas Las Oos txawm ua npau suav thiab. Hauv thawj zaj npau suav, nws pom 7 tus maum nyuj rog rog tawm hauv tus niam dej Nis los mus noj zaub ntawm ntug dej. Cas cia li pom 7 tus maum nyuj yuag yuag tawm hauv dej los thiab. Xya tus maum nyuj yuag yuag ntawd cia li muab xya tus maum nyuj rog rog noj tas lawm. Ces Fas Las Oos tsim los. Nws rov tsaug zog dua. Nws rov ua npau suav pom xya hnab nplej zoo zoo puv puv hlav ntawm ib tug kav nplej. Txawm pom muaj xya hnab nplej nyias nyias ua ua npluag cia li hlav hauv qab xya hnab puv puv. Xya hnab nyias nyias ntawd cia li muab xya hnab puv puv nqos tas lawm. Ces Fas Las Oos tsim dheev los.

    Fas Las Oos lub siab pheej nyob tsis tus vim nws ob zaj npaug suav li. Nws hu tas nws cov neeg txawj neeg ntse, cov txawj khawv koob tib si tuaj txhais nws cov zaj npau suav. Ces tus tub ce cawv rov nco dheev txog Yos Xes. Nws thiaj hais qhia rau vaj ntxwv Fas Las Oos tias thaum nws tus ci mov ci nkawd raug mus nyob nkuaj ua ke, nkawd tau ua npau suav. Muaj ib tug qhev neeg His Xas Lais tau txhais nkawd ob zag npau suav rau nkawd, mas nws txhais tau leej kawg li. Nws tau rov los ua tub ce cawv li tus neeg His Xas Lais hais lawm hos tus ci mov ci ces raug muab chob khuam tom tswg li nws hais lawm.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M69f344aeee42f3b910e00e26b1ea5298o0&pid=15
    Ces Fas Las Oos thiaj tso neeg mus tso Yos Xes los txhais nws cov npau suav rau nws.  Ces Yos Xes hais rau vaj ntxwv Fas Las Oos tias nws ob zag npau suav muaj tib lub ntsiab xwb. Lub ntsiab yog li no tias yuav muaj xya xyoo uas lub teb chaws ua qoob ua loo mas yuav ntsu kawg nkaus, tiam sis lawv liag ntawd yuav muaj xya xyoo tom qab uas qoob loo yuav tsis zoo li, ces lub teb chaws yuav tshaib plab loj. Yog Tswv Ntuj hais qhia rau Fas Las Oos paub tias nws yuav tsum npaj li cas kom nws lub teb chaws thiaj yuav tsis tuag tshaib. Nws yuav tsum nrhiav ib tug neeg tij lim thiab muaj peev xwm los saib xyuas tej qoob loo hauv lub teb chaws. Xya xyoo uas qoob ntsu mas tus neeg ntawd yuav tsum ua txhab kom ntau nyob rau hauv tej nroog thiab tej chaw uas qoob loo zoo los ntim kom tau qoob loo ntau tseg cia rau thaum lub caij uas yuav tsis noj muaj haus lawm.

    Ces Fas Las Oos hais rau Yos Xes tias: “Ntshai yuav tsis muaj ib tug neeg tij lim thiab muaj peev xwm li koj lawm. Vim Tswv Ntuj twb pub kom koj paub txog tej no, mas kuv yuav muab tas puas tsav yam hauv kuv lub vaj lub tsev rau koj ua tus saib. Koj tsuas yog nyob qis dua kuv nkaus xwb. Koj hais ib los mas txhua tus yuav tsum sawv tsees tam sid. Kuv muab tas lub teb chaws Hais Nkws Tos rau koj ua tus tswj. Yog koj tsis tau hais ib los li cas mas yuav tsis muaj ib tug twg tsa tes los tsa taw tau.” Ces fas Las Oos hle nws lub nplhaib rau Yos Xes coj ntawm tes, muab ris tsho zoo rau Yos Xes hnav thiab muab saw kub rau Yos Xes coj ntawm caj dab, muab poj niam rau nws yuav, thiab muab nws lub tsheb zoo rau Yos Xes caij.  Yos Xes thiaj li mus ncig tas lub teb chaws Hais Nkws Tos. Nws mus ua ntau lub txhab rau tas tej nroog, thiab nws sau qoob loo ntau ntau los tso rau hauv cov txhab ntawd. Ces thaum xya xyoo uas qoob ntsu ntsu dua lawm, txawm muaj xya xyoo uas cog tsis tau qoob li raws li Yos Xes tau hais.  Lub caij sawv daws siv lawv tej qoob tas, sawv daws tshaib plab tuaj, Yos Xes thiaj mus qhib nws cov txhab qoob txhab loo uas nws tau sau cia, thiab muab cov qoob ntawd yeem faib rau txhua leej uas tuaj thov. Lub caij ntawd tsis yog Hais Nkws Tos teb xwb thiaj tshaib plab, tas ntiaj teb tshaib plab tib si. (Hauv Paus 41: 1-57)

    20.  Yos Xes Cov Tij Laug Tuaj Muas Nplej


    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 6_brothers-bow

    Yas Kos uas hu ua His Xas Lais hnov hais tias nyob Hais Nkws Tos teb, lawv muaj nplej muag rau cov neeg tshaib plab, nws hais rau nws cov tub tias: “Cas nej pheej yuav nyob sib ntsia rua ncauj ras li nej xwb? Kuv hnov tias muaj nplej muag nyob Hais Nkws Tos teb no, nej kav tsij mus muas ib co los rau peb noj, peb thiaj tsis tuag tshaib.” Ces Yos Xes 10 leej tij laug thiaj mus muas nplej, tseg Yos Xes tus kwv ntxawg Npes Yas Mis nrog lawv txiv nyob. Yos Xes yog tus tuav txoj hauj lwm faib zaub faib mov rau txhua leej txhua tus tuaj thov tuaj muas.

    Thaum Yos Xes cov tij laug tuaj txhos caug khoov hauv av pe nws, nws pom dheev lawv, nws yeej paub tias yog lawv lawm, thiab nws rov nco txog nws cov zaj npau suav thaud. Tiam sis Yos Xes ua txoj tsis paub lawv thiab yuav neeg txhais lus rau nws tib si. Nws hais ib co lus nchav nchav rau lawv tias: “Nej yog ib co ‘nav xwj,’ nej txhob txwm tuaj xwj peb lub teb chaws xwb puas yog?” Lawv teb tias: “Tsis yog, peb tuaj muas mov noj xwb. Peb muaj 12 leeg kwv tij, tam sis no peb tus kwv ntxawg nrog peb txiv nyob pem tsev, peb muaj ib tug kwv tsis nyob lawm, ces peb tuaj kaum leej rau ntawm no.”  Yos Xes ua txoj tsis ntseeg li, nws hais tias: “Nej yeej yog ib co ‘nav xwj’ xwb. Yuav kom kuv ntseeg mas nej ib tug yuav tsum mus coj kom tau nej tus kwv tuaj saib puas yog tseeb li nej hais tso.”  

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 9-joseph-cries
    Ces Yos Xes muab lawv coj mus kaw tau 3 hnub.  Hnub peb nws hais rau lawv tias: “Kuv yog ib tug neeg hwm Ntuj thiab. Yog nej ua li no mas nej yuav cawm nej txoj sia. Cia nej ib tug nyob hauv nkuaj no xwb, dua li cov mas nej yuav tsum rov qab, nej yuav nqa zaub nqa mov mus rau nej tsev neeg noj kom lawv thiaj tsis tshaib plab. Tiam sis nej yuav tsum tau coj nej tus kwv ntxawg rov tuaj, ces kuv thiaj yuav ntseeg tias nej hais tseeb, ces nej yuav tsis tuag.” Lawv sib yws lawv zom zaws tias: “Qhov no yog ib qho khaum peb ntag, vim thaud peb tus kwv thov thov peb los peb tsis mloog nws li, ces zaum no peb thiaj tau kev nyuaj siab.” Ces Lus Npees hais tias: “Nev, thaum ntawd kuv twb hais tias kom txhob ua dab tsi tus me nyem no, kuv hais nej tsis mloog kuv li, ces zaum no yog luag yuav nug txog nws cov ntshav ntawm peb ntag.”

    Lawv sib yws lawv, tiam sis lawv tsis paub tias Yos Xes twb paub lawv hais dab tsi tas. Yos Xes teev tsis tau nws lub kua muag, nws thiaj khiav mus quaj nyob nrug deb. Thaum nws rov los hais lus rau lawv, nws muab Xis Mes Oos khi rau lawv saib, thiab muab nws khuam cia, ces nws hais kom tub txib muab nplej los ntim lawv cov hnab thiab muab nyias pob nyiaj rov qab tso rau hauv nyias lub ncauj hnab. Thaum luag ntim tau tas lawm, lawv muab nog rau saum lawv cov luj ces lawv sawv kev rov mus tsev. Los txog tsev lawv thiaj piav tas puas tsav yam rau lawv txiv mloog, thiab qhia tias yog vim li cas Xis Mes Oos thiaj tsis los, thiab lawv yuav tsum tau coj lawv tus kwv mus rau tus nom nrad pom. Thaum lawv muab lawv cov hnab nplej los nchuav, lawv nyias rov pom nyias cov nyiaj ntsaws hauv nyias lub hnab nplej, ces ua rau lawv txiv haj yam txhawj heev tuaj. Nws hais rau lawv tias: “Kuv tsis pub nej coj kuv tus tub nrog nej mus.  Nws tus tij laug twb tuag lawm, tshuav nws ib leeg lawm xwb.  Yog nej coj mus ua li cas rau nws lawm ces kuv cov plaub hau dawb no yuav nkag rau hauv av tseeb tseeb.” (Hauv Paus 42: 1-38)

    21. Cov His Xas Lais tsiv mus nyob Hais Nkws Tos Teb.

    Thaum lawv muab cov nplej ntawd noj tas lawm, teb chaws haj yam tshaib plaj loj ntxiv xwb. Lawv txiv rov hais rau lawv tias: “Nej rov mus muas nplej los rau peb noj.” Tiam sis Yus Das hais rau lawv txiv tias: “Tus nom nrad yeej hais meej tias yog peb coj tsis tau peb tus kwv mus mas kom peb txhob mus tshwm ntsej muag rau nws pom no. Yog koj kam peb tus kwv mus no ces peb mam li mus, yog koj tsis kam ces peb tsis mus.” Thaum kawg Yas Kos thiaj kam lawv coj Npes Yas Mis nrog lawv mus. Nws tseem kom lawv nqa ntau yam mus ua khoom plig rau tus nom, thiab kom lawv yuav tsum nqa ob npaug nyiaj mus, vim tsam yog lawv muab tau yuam kev cov nyiaj rau hauv hnab xwb, ces yuav tau them rau cov nplej thawj zaug thiab rau cov lawv yuav muas zaum no.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 10-joseph-sits-them-in-age-order
    Thaum lawv tuaj txog lawm thiab Yos Xes pom lawv coj nws tus kwv tuaj lawm, Yos Xes hais rau nws tus tub txib tias kom coj lawv mus tom nws tsev, thiab kom tua ib tug tsiaj ua noj rau thaum tav su. Yos Xes cov tij laug txhawj kawg li, lawv hais rau tus tub txib tias lawv tsis paub yog leej twg muab tau yuam kev lawv cov nyiaj rov qab rau hauv lawv cov hnab lawm, tiam sis lawv nqa rov tuaj tib si, thiab lawv tseem nqa ib cov nyiaj tuaj them nplej ntxiv. Tus tub txib thiaj teb lawv tias kom txhob txhawj, yog lawv tus Tswv Ntuj muab pub rau lawv xwb, hos lawv cov nyiaj ces nws twb tau txais tas lawm. Tus tub txib coj lawv los nyob hauv Yos Xes lub tsev, nws muab dej rau lawv ntxuav taw, muab zaub rau lawv cov luj noj.  Lawv muab lawv cov khoom plig uas lawv nqa tuaj los thuav teeb cia, ces lawv nyob tos Yos Xes los nrog lawv noj sus.

    Thaum tav su Yos Xes los txog, lawv muab lawv cov khoom plig mus cev rau Yos Xes, lawv txhos caug khoov hauv av nyob ntawm Yos Xes xub ntiag, zoo li thaud Yos Xes zaj npau suav.  Yos Xes nug txog saib lawv txiv puas noj qab nyob zoo, nug tias tus hluas tuaj ntawd puas yog lawv tus kwv. Lawv teb tas rau nws ces nws yuav tsum khiav mus quaj rau ib chav, vim nws hlub nws tus kwv dhau.  Nws mus quaj txaus, nws ntxuav muag tas, nws mam rov los. Nws hais kom tus tub txib rau mov rau lawv noj.  Yos Xes noj Yos Xes ib lub rooj, lawv noj lawv ib lub rooj, cov neeg Hais Nkws Tos lawv noj lawv ib lub rooj.  Yos Xes muab nws cov kwv tij zaum ib tug zuj zus, pib tus hlob mus txog tus yau, thiab nws kom lawv nqa nqaij nqa mov los, nws muab tsib npaug rau nws tus kwv, ua rau nws cov tij laug tsis paub xav tas nrho. (Hauv Paus 43: 1-34)

    Yos Xes hais rau nws tus tub txib tias: “Koj muab cov neeg no cov hnab ntim kom puv puv thiab koj muab nyias cov nyiaj rov tso rau saum nyias lub ncauj hnab. Koj muab kuv lub ntim nyiaj tso rau hauv tus kwv ntxawg lub ncauj hnab nrog nws cov nyiaj.” Ces tus tub txib ua raws li Yos Xes hais.  Tag kis kaj ntug lawv cab lawv cov luj sawv kev rov mus tsev. Lawv nyuam qhuav hla kiag ntug nroog xwb, Yos Xes tus tub txib twb tuaj caum lawv qab hais rau lawv tias: “Cas nej ua phem pauj zoo? Cas nej nyiag kuv tus tswv lub ntim nyiaj los lawm? Yog lub ntim uas kuv tus tswv siv los txheev dab thiab saib saib yuav muaj dab tsi. Nej tau ua ib qho phem kawg li.” Lawv teb zom zaws tias: “Peb twb rov nqa cov nyiaj uas thawj zaug peb nrhiav tau nyob hauv peb cov hnab tib si tuaj, yog ua cas peb ho tseem yuav ntshaw koj tus tswv cov nyiaj los cov kub thiab? Yog tias koj nrhiav tau koj tus tswv lub ntim nyiaj nyob hauv peb ib tug twg lub hnab no ces tus ntawd yuav tsum tuag, hos peb sawv daws mam li ua koj cov qhev.”  
     
    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Genesis-44-12-josheph-c2b4s-cup-found-in-benjamins-bag-scheem-from-josheph

    Tus tub txib hais tias: “Yog ua li nej hais los kuj yog kawg, tiam sis cia ua li no: Yog leej twg lub hnab muaj lub ntim nyob hauv, no ces tus ntawd mam yog kuv tus qhev xwb.” Ces lawv thiaj nyias txo nyias lub hnab zom zaws rau hauv av thiab qhib ncauj hnab. Tus tub txib thiaj los saib ib tug zuj zus lub hnab, pib ntawm tus hlob mus kawg rau tus yau. Thaum los txog ntawm Npes Yas Mis, txawm pom lub ntim nyob hauv Npes Yas Mis lub hnab. Ces lawv sawv daws dua rhe lawv cov tsho. Lawv rov nog hnab rau luj thauj thiab rov qab los rau hauv nroog dua.

    Lawv rov qab los rau hauv Yos Xes tsev dua, Yos Xes tseem nyob. Lawv sawv daws los txhos caug zom zaws pe ntawm Yos Xes xub ntiag. Yos Xes hais rau lawv tias: “Cas nej thiaj ua ib yam zoo li ntawd? Nej tsis paub hais tias kuv yog ib tug neeg txawj txheev dab no los? Kuv txheev dab ces kuv paub tias muaj dab tsi tshwm sim lawm no lod?”  Yus Das thiaj tsa ncauj teb tias: “Peb tsis paub yuav hais li cas rau koj  tus ua tswv… Peb sawv daws nyob ntawm no lawm, cia peb sawv daws ua koj cov qhev.” Yos Xes hais tias: “Ua tsis tau li ntawd. Kuv tsuas yuav tus uas muaj kuv lub ntim los ua kuv tus qhev xwb. Dua li cov ces nej rov qab mus kom tas lawm pem nej txiv tsev.” Yus Das rov hais tias: “Kuv tau cog lus rau koj tus tub txib uas yog peb txiv hais tias kuv mam coj kom tau nws tus tub rov mus. Yog li yog kuv coj tsis tau ces ntshai nws yuav tu tu siab tuag kiag xwb. Li ntawd thov koj tus ua tswv, cia kuv nyob ua koj tus qhev hloov tus kwv ntawd chaw. Yog kuv rov mus ntshai kuv yuav ntsia tsis taus kuv txiv txoj kev nyuaj siab li.” (Hauv Paus 44: 1-34)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 017-joseph-reunion

    Thaum ntawd Yos Xes nyiaj tsis taus ntxiv lawm, nws thiaj qw kom sawv daws tawm kom tas mus, tseg nws nrog nws cov kwv tij xwb. Nws quaj nrov nrov ces cov Hais Nkws Tos hnov tas, lawv mus piav qhia rau vaj ntxwv Fas Las Oos paub. Yos Xes qhia nws rau nws cov kwv tij tias: “Kuv yog Yos Xes. Kuv txiv puas tseem noj qab nyob zoo?” Tiam sis lawv teb tsis taus nws ib los li, vim lawv ceeb tas. Nws hais rau lawv tias: “Txav los kom ti ti kuv mas. Kuv yog nej tus kwv Yos Xes uas thaud nej tau muab muag mus nyob rau Hais Nkws Tos teb lawm. Tiam sis nej tsis txhob nyuaj siab. Twb yog Tswv Ntuj muab kuv xub xa tuaj ntawm no kom kuv tau pab cawm sawv daws txoj sia xwb. Ntiaj teb twb tshaib plab tau ob xyoos no lawm, tseem tshuav tsib xyoos ntxiv uas yuav cog tsis tau qoob loo li. Yog li tsis yog nej muab kuv muag rau Hais Nkws Tos teb hos yog Tswv Ntuj xa kuv tuaj ua nej ntej xwb. Tswv Ntuj tau muab kuv ua ib leeg txiv rau Fas Las Oos, thiab muab kuv ua nom saib Fas Las Oos lub vaj lub tsev, thiaj tswj nws lub teb chaws tas nrho.    

    Nej kav tsij maj zeeg rov mus tsev, mus hais rau kuv txiv tias: Koj tus tub Yos Xes tau ua nom kav Hais Nkws Tos teb, nws kom koj tsiv los nyob Hais Nkws Tos, nyob hauv lub xeev Nkaus Ses.”  Ces Yos Xes mus puag nkaus Npes Yas Mis, ces nkawd ob kwv tij sib qawg quaj. Nws kuj tseem mus puag nws cov tij laug txhua tus thiab quaj rau lawv. Thaum ntawd cov tij laug mam li nrog nws tham tau. Thaum vaj ntxwv Fas Las Oos hnov txog tias Yos Xes cov kwv tij tuaj, nws kuj hais rau Yos Xes kom hais rau lawv kom coj lawv txiv tsiv los nyob Hais Nkws Tos teb thiab.

    Thawm His Xas Lais cov tub rov los txog tsev, lawv hais rau lawv txiv tias Yos Xes tseem muaj sia nyob, nws ua nom loj kav Hais Nkws Tos teb, lawv txiv tsis pom qab yuav ntseeg li, tiam sis thaum nws pom cov tsheb uas Yos Xes xa tuaj tos nws txiv, nws thiaj ntseeg tau, nws hais tias: “Kuv tus tub Yos Xes tseem muaj sia nyob! Yog li mas kuv yuav tsum mus kom pom nws tso kuv mam qi muag.” (Hauv Paus 45: 1-28)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Josephs-father
    Ces His Xas Lais thiaj sau tas nws lub cuab yeej cuab tam, tas nws cov tub cov ntxhais, cov nyab cov vauv, cov xeeb leej xeeb ntxwv tib si, lawv thiaj tsiv mus rau Hais Nkws Tos teb. Thaum lawv mus txog ntawm thaj chaw Npes Ses Npas, His Xas Lais tua tsiaj ua thaj txi ntuj rau Tswv Ntuj. Tswv Ntuj hais rau nws tias: “Kuv yog Tswv Ntuj, yog koj txiv tus Tswv Ntuj. Koj txhob ntshai mus nyob lawm Hais Nkws Tos teb. Kuv yuav ua kom koj coob tuaj ua ib haiv neeg. Kuv yuav nrog koj mus nyob rau Hais Nkws Tos teb, thiab kuv yuav coj koj rov los, thaum Yos Xes tau muab koj qhov muag qi lawm.”

    Ces His Xas Lais thiab nws tsev neeg thiaj tsiv mus nyob rau Hais Nkws Tos teb, nyob rau lub xeev Nkaus Ses.  Yos Xes muab av rau lawv nyob muab liaj muab teb rau lawv ua. His Xas Lais mus nyob tau 17 xyoo, thaum nws muaj hnub nyoog 147 xyoo, nws paub tias nws yuav ncaim ntiaj teb mus, nws hu Yos Xes tuaj, nws kom Yos Xes cog lus rau nws tias Yos Xes yuav tsum coj nws mus faus ze nws txiv nws yawg lawv nyob nws qub teb qub chaw. Yos Xes thiaj cog lus.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Wayechi-parsha-jacobisrael-blesses-josephs-sons-ephraim-and-manasseh

    Ua ntej His Xas Lais yuav tuag nws foom hmoov zoo rau Yos Xes ob tug tub, nws muab nkawd los ua nws ob tug tub, nws muab tus yau Es Fas Yis, ua tus hlob  hos muab tus hlob Mas Nas Xes ua tus yau. Nws kuj hu tas nrho nws cov tub los tib si thiab nws foom koob foom hmoov rau lawv raws li nyias txoj hmoo. His Xas Lais tuag tas, Yos Xes thiab nws cov kwv tij ua ib lub ntees loj loj rau lawv txiv nyob Hais Nkws Tos teb tas, ces lawv coj lawv txiv rov mus faus rau pem  lawv qub teb qub chaw raws li lawv tau cog lus rau lawv txiv lawm, rau ntawm thaj chaw uas thaum ub Has Nplas Has tau muas los ua toj ntxas. (Hauv Paus 46: 1-7; 47: 1-12, 27-31; 48: 1-22; 49: 1-33; 50: 1-26)
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 11th June 2016, 4:36 am

    22. Haiv neeg His Xas Lais raug yuam ua qhev nyob Hais Nkws Tos teb. Mais Xes yug los.

    Thaum His Xas Lais thiab nws cov tub tsiv mus nyob Hais Nkws Tos teb, lawv muaj li 70 leej neeg. Lawv mus nyob tau ntev niaj ntau xyoo, lawv phaj txiv phaj tub kuj tuag tas lawm. Yos Xes los kuj tuag lawm. Tiam sis lawv cov xeeb leej xeeb ntxwv kuj huaj vam coob tuaj ntau heev. Ib ntus ntev loo tom qab, muaj ib tug vaj ntxwv Fas Las Oos sawv ua vaj nyob Hais Nkws Tos teb. Thaum ntawd nws tsis paub txog Yos Xes ntxiv tias Yos Xes yog ib tug nom loj uas tau cawm lawv lub teb chaws kom txhob tshaib plab li. Nws tsuas pom qhov hais tias cas cov neeg His Xas Lais ntawd yuav coob zuj zus tuaj xwb, thiab lawv tsis pe hawm cov dab Hais Nkws Tos li, lawv pe hawm lawv tus Tswv Ntuj xwb.  

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Israelite+slaves

    Tus vaj Fas Las Oos ntawd txawm xav tau ib lub tswv yim phem nyob hauv nws, nws xav hais tias yog muaj ib tug yeeb ncuab sab nraud tuaj ua rog tua Hais Nkws Tos teb, ntshai cov neeg His Xas Lais yuav tsis pab tawm tsam tiv thaiv Hais Nkws Tos teb, ntshai lawv tseem yuav ntxeev siab tig mus pab yeeb ncuab tua Hais Nkws Tos xwb. Nws xav tau li no ces nws txawm tsa ib txog cai yuam kom cov His Xas Lais yuav tsum raug mus ua qhev.

    Txawm lawv ua qhev siv zog sab npaum twg los lawv haj yam coob ntxiv tuaj xwb. Ces vaj ntxwv Fas Las Oos thiaj txiav dua ib txog cai hais tias, cov neeg His Xas Lais tsis muaj cai yuav tub li, yog leej twg yug tau tub mas yuav tsum muab tua thaum yug los ntawd, los puas muab cuam pov rau hauv tus dej kom tuag, yog yug tau ntxhais ces thiaj tsis muab tua.

    Txawm muaj ob niam txiv uas yog xeem Les Vis, nkawd yug tau ib tug tub. Leej niam hlub nws tus tub dhau, nws thiaj muab tus tub zais tau peb lub hlis. Nws tsis pom qab yuav ua li cas thiaj zais tau nws tus tub ntxiv, nws txawm muab ib lub pob tawb los leem roj hmab rau kom dej txhob nkag tau. Nws muab nws tus tub tso rau hauv lub pob tawb, muab lub pob tawb coj mus tso rau ntawm ntug dej ntawm qhov chaw muaj muaj tauj deg. Nws tso nws tus ntxhais uas yog tus me tub tus muam mus nyob ib qho chaw ze tsawv soj saib yuav muaj dab tsi tuaj raug tus tub.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Blog-moses-found

    Phas Las Oos tus ntxhais tuaj da dej ntawm ntug dej, thaum nws pom lub pob tawb, nws kom nws ib tug ntxhais qhev mus muab lub pob tawb los. Thaum nws muab lub pob tawb qhib, nws pom ib tug me nyuam mos yog tub quaj quaj nyob hauv. Nws paub hais tias yog ib tug me nyuam tub His Xas Lais, tiam sis nws hlub tus me nyuam ntawd, ces nws txiav txim siab cia tu tus me nyuam ua nws tus. Tus muam txawm tawm los nug Fas Las Oos tus ntxhais tias: “Koj puas xav kom kuv mus hu ib tug poj niam His Xas Lais tuaj coj tus nyuam ntawd mus tu rau koj?” Fas Las Oos tus ntxhais hais tias: “Cia ua li koj hais ntawd, koj mus hu tuaj.” Ces tus muam thiaj mus hu nws niam tuaj, Fas Las Oos tus ntxhais hais rau nws tias: “Koj coj tus me nyuam no mus tu pub rau kuv, kuv mam li them nyiaj rau koj.” Ces nws niam thiaj coj nws los tu. Thaum loj lawm, nws niam coj nws mus rau Fas Las Oos tus ntxhais. Fas Las Oos tus ntxhais thiaj muab tis npe rau hu ua Mais Xes thiab yuav nws los ua tub. Mais Xes thiaj hlob nyob hauv vaj ntxwv Fas Las Oos tsev neeg. (Kev Tsiv 1: 1-22; 2: 1-10)
     
    23. Tswv Ntuj hu Mais Xes

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Eikon_1123_03

    Thaum Mais Xes loj lawm, muaj ib hnub nws mus ncig pom ib tug neeg Hais Nkws Tos tab tom ntaus ib tug neeg His Xas Lais. Mais Xes saib zoj zeeg ib ncig tsis pom muaj neeg, nws txawm muab tus neeg Hais Nkws Tos ntaus tuag, thiab muab faus rau hauv cov xuab zeb. Hnub tom qab Mais Xes rov mus ncig dua, nws mus pom ob tug neeg His Xas Lais sib ntaus, nws hais rau ib tug tias: “Cas koj thiaj li rov ntaus koj tus kwv tij His Xas Lais?” Nws teb Mais Xes tias: “Leej twg tsa koj ua nom txiav txim rau wb? Puas yog koj npaj yuav muab kuv tua ib yam li koj tua tus neeg Hais Nkws Tos?” Ces Mais Xais xav zoj tias ntshai neeg yeej paub tas lawm, nws thiaj ntshai. Vaj ntxwv Fas Las Oos los hnov txog tib si thiab nrhiav yuav muab Mais Xes tua.  Tiam sis Mais Xes twb xub khiav mus lawm.

    Mais Xes khiav mus rau Mas Dias teb. Nws mus nrog ib tug leej choj Mas Dias hu ua Zes Raus nyob.  Nws nyob tau ib ntus ntev loo. Zes Raus muaj 7 leej ntxhais. Nws muab nws tus ntxhais hu ua Xis Pos Las rau Mais Xes yuav ua poj niam. Xis Pos Las kuj yug tau tub rau Mais Xes. Mais Xes pab nws yawm txiv tu yawm txiv cov yaj. Nws niaj hnub coj yaj mus noj zaub. (Kev Tsiv 2: 11-22)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 1956-Ten-Commandments-Burning-Bush

    Lub caij ntawd nyob Hais Nkws Tos teb tus vaj ntxwv Fas Las Oos uas nrhiav Mais Xes tua kuj tuag lawm, tiam sis tus sawv los ua vaj tshiab kuj quab yuam cov neeg His Xas Lais ua qhev ib yam li qub. Cov His Xas Lais niaj hnub thov lawv tus Tswv Ntuj kom tuaj pab cawm lawv. Ces muaj ib hnub Mais Xes coj nws yawm txiv cov yaj mus txog pem lub roob Hos Les uas yog Tswv Ntuj lub roob, nws txawm pom ib tsob me nyuam ntoo pheej cig cig nplaim taws. Nws saib thaum twg nws pheej pom cig, tiam sis ua cas tsob ntoo tsis txawj kub hnyiab tas li. Ces nws thiaj li mus saib kom ze saib yog muaj dab tsi tiag. Thaum nws mus txog ze hauj sim lawm, nws txawm hnov ib lub suab hais lus rau nws tias: “Kuv yog koj txiv tus Tswv Ntuj, yog Has Nplas Has, His Xas Has, Yas Kos tus Tswv Ntuj. Kuv tau hnov kuv haiv neeg nyob Hais Nkws Tos teb lub suab quaj. Kuv thiaj xav tuaj cawm lawv thiab coj lawv mus nyob rau ib lub teb chaws muaj mis nyuj muaj zib ntab zib mu ntws lug, uas yog lub teb chaws Kas Nas Has. Vim li no kuv yuav xa koj mus cuag vaj ntxwv Fas Las Oos kom nws tso kuv haiv neeg His Xas Lais tawm Hais Nkws Tos teb los.”

    Tiam sis Mais Xes yig yig tsis kam ua txoj hauj lwm ntawd, nws ntshai tias tsam cov His Xas Lais tsis ntseeg nws. Ces Tswv Ntuj thiaj qhia nws lub npe rau Mais Xes tias: “Kuv yog tus Kuv Yog. Koj yuav hais rau cov His Xas Lais tias, tus Kuv Yog xav kuv tuaj pab nej.” Thiab Tswv Ntuj kuj qhia kom Mais Xes siv nws rab pas nrig ntawm tes ua tej yam hwj huam yees ntxwv, xws li muab rab pas pov rau hauv av kom txia ua nab, rau lawv pom ces lawv yuav ntseeg nws. Txawm li ntawd los Mais Xes tseem yig qees tsis kam ua txoj hauj lwm. Nws hais tias nws tsis yog ib tug neeg ncauj ntse txawj hais lus. Ces Tswv Ntuj thiaj kom Mais Xes coj nws tus tij laug As Loos nrog nws mus ua tus cev lus rau Fas Las Oos. (Kev Tsiv 2: 23-25; 3: 1-22; 4: 1-17)
         
    24. Mais Xes Rov Mus Hais Nkws Tos Teb. Nws Mus Cuag Fas Las Oos.

    Mais Xes los txog tsev, nws thiaj coj nws poj niam me nyuam nrog nws sawv kev rov mus lawm Hais Nkws Tos teb. Tswv Ntuj kuj hais rau As Loos kom mus lawm hauv teb chaws suab puam mus ntsib Mais Xes. Thaum Mais Xes lawv los txog ntawm Tswv Ntuj lub roob, As Loos kuj tuaj txog ntawd, ces nkawd ob kwv tij zoo siab kawg li. Mais Xes piav tas puas tsav yam uas Tswv Ntuj hais rau nws rau As Loos paub. Thaum los txog Hais Nkws Tos teb lawm, nkawd hu tas cov txwj laus His Xas Lais tuaj, As Loos thiaj piav tas puas tsav yam Tswv Ntuj hais rau Mais Xes rau lawv mloog thiab nws ua ib co hwj huam yees ntxwv rau lawv pom ces lawv ntseeg nkawd.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Moses_in_egypt3

    Tom qab ntawd nkawd thiaj mam mus ntsib vaj ntxwv Fas Las Oos thiab thov Fas Las Oos kom tso cov His Xas Lais mus pe hawm lawv tus Tswv Ntuj nyob teb chaws suab puam. Tiam sis Fas Las Oos ua lub siab tawv qhawv tsis kam tso cov His Xas Lais mus li, nws haj yam nrhiav kev ua nyuaj tshaj qub ntxiv rau cov neeg His Xas Lais xwb. Lub caij ntawd cov His Xas Lais yog cov puab thwj cib rau cov Hais Nkws Tos ua vaj ua tsev. Los txog zaum no mas luag muab quav nyab npleg tib si rau lawv siv puab thwj cib. Ces zaum no Fas Las Oos tshaj tawm kom tsis txhob muab quav nyab rau lawv li lawm, cia nyias mam mus nrhiav nyias lawm xwb. Ces cov His Xas Lais tsis zoo siab, lawv thiaj mus cem Mais Xes nkawd tias vim nkawd lawv thiaj ntsib kev nyuaj loj. Mais Xes thiaj thov Tswv Ntuj, ces Tswv Ntuj hais rau Mais Xes tias zaum no yog lub caij uas nws yuav ua hwj huam loj nyob Hais Nkws Tos teb los cawm nws haiv neeg. (Kev Tsiv 4: 18-31; 5: 1-23)

    25. Tswv Ntuj tso 10 Yam Xwv Txheej tuaj raug cov Hais Nkws Tos.

    Tswv Ntuj kom Mais Xes thiab As Loos rov mus cuag Fas Las Oos dua, thiab muab As Loos rab pas nrig pov txia ua nab rau Fas Las Oos saib. Nkawd ua raws li Tswv Ntuj hais, tiam sis Fas Las Oos ua lub siab tawv qhawv xwb tsis hloov li. Nkawd tau mus cuag Fas Las Oos muaj kaum zaus, zaum twg nkawd twb qhia rau Fas Las Oos tias vim nws tsis kam tso cov His Xas Lais mus mas yuav muaj xwm txheej loj zoo li cas tuaj raug nws lub teb chaw. Tiam sis Fas Las Oos yeej tsis kam hloov siab li. Kaum yam xwv txheej uas Tswv Ntuj tso tuaj raug Hais Nkws Tos teb muaj li no:

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Ten-plagues

    1. Tswv ntuj kom As Loos tsa Mais Xes  rab pas rau saum cov dej ces tus Dej Nis thiab tas cov dej nyob Hais Nkws Tos teb txia ua ntshav tas, tej ntses tuag tsw lwj ntxiag puv hauv  tej dej. (Kev Tsiv 7: 14-24)        
    2. Tswv Ntuj kom As Loos tsa Mais Xes rab pas rau saum cov dej ntws, cov pas dej ces muaj qav coob coob tawm tuaj nyob puv cov Hais Nkws Tos tej vaj tse, tej tshav puam tib si.(Kev Tsiv 7: 26-8: 1-11)
    3. Tswv Ntuj kom As Loos muab rab pas nplawm cov plua tshauv hauv av, ces cov plua tshauv txia ua yoov tshaj cum coob coob tuaj tom neeg thiab tom tsiaj tib si.(Kev Tsiv 8: 12-15) (Hais txog cov yoov tshaj cum no mas cov txhais ntawv Ntshiab nyias txhais txawv nyias, muaj ib txhia muab hu ua cov ntshauv, xws li nej pom hauv daim duab, ntawm no peb muab txhais ua yoov tshaj cum)
    4. Tswv Ntuj ua kom muaj yoov tshwm tuaj coob coob nkag puv hauv Fas Las Oos thiab cov Hais Nkws Tos tej vaj tej tsev. (Kev Tsiv 8:16-28)        
    5. Tswv Ntuj ua kom cov Hais Nkws Tos tej tsiaj mob tuag aws coob coob. (Kev Tsiv 9: 1-7)
    6. Tswv Ntuj kom Mais Xes tsuab ib teg nkhawb hauv qhov txos los pov rau saum ntuj rau Fas Las Oos ntsia, cov nkhawb ntawd ya mus ua kom neeg thiab tsiaj muaj mob rwj thoob ib ce. (Kev Tsiv 9: 8-12)
    7. Tswv Ntuj kom Mais Xes tsa tes rau saum ntuj ces muaj xob laim xob quaj nrov nroo ntws thiab muaj los lawg loj loj  los ntaus tej neeg thiab tej tsiaj nyob hauv tej tshav zaub tuag tas, thiab kuj ntaus tej nrog tsuag tej ntoo kom vau lwj ntsuav tas. (Kev Tsiv: 9: 13-35)
    8.  Tswv Ntuj kom Mais xes tsa tes rau saum Hais Nkws Tos teb, ces muaj ib nthwv cua hlob hlob ntsawj sab hnub tuaj tuaj tau ib hnub ib hmos coj tau kooj txom fav coob coob tuaj tsaws puv tas qhov txhia chaw thiab noj tas tej nplooj ntsuab tib sis. (Kev Tsiv 10: 3-20)
    9. Tswv Ntuj kom Mais Xes tsa tes rau saum ntuj ces muaj kev tsaus ntuj nti tuaj vov tas Hais Nkws Tos teb, ua rau cov neeg ib leeg tsis pom ib leeg li, thiab lawv txav tsis tau mus qhov twg li.(Kev Tsiv 10: 21-29)
    10. Tswv Ntuj tso nws tus tshiab tuaj ua kom cov tub hlob Hais Nkws Tos tuag tas. Yog Hmo Hla. (Kev Tsiv 11: 4-Cool
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 13th June 2016, 3:58 pm

    26. Hmo Hla. Thaum kawg Fas Las Oos tso cov His Xas Lais mus.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 1

    Tswv Ntuj qhia rau Mais Xes thiab As Loos kom nkawd yuav tsum hais rau cov His Xas Lais kom lawv yuav tsum npaj sawv kev. Lawv yuav tsum mus thov nyiaj thov kub thov ris tsho ntawm cov neeg Hais Nkws Tos. Lawv yuav tsum ib yig twg npaj ib tug yaj los tua txi Ntuj rau lub hlis ntawd hnub xiab kaum plaub thaum yav tsaus ntuj. Lawv yuav muab tus yaj ntawd cov ntshav los pleev rau ob tug ncej puab qhov rooj thiab daim txiag tav saum lub qhov rooj uas nkag hauv lawv cov tsev. Vim hmo ntawd yog hmo Tswv Ntuj yuav tuaj nkag hauv cov neeg Hais Nkws Tos cov tsev thiab yuav ua kom lawv cov tub hlob tuag, tiam sis yog nws pom cov ntshav ntawm lub qhov rooj twg mas nws yuav tsis nkag mus ua kom tus tub hlob tuag. Hmo ntawd cov His Xas Lais yuav tsum muab tus tsiaj ntawd txhiab hauv hluav taws, lawv yuav tsum npaj ib co ncuav mov mog tsis xyaw poov xab, ces lawv yuav sia siv khov kho tuav pas rawv ntawm tes noj tus nqaij txhiab thiab cov mov ntawd hmo ntawd, vim yog hmo lawv yuav tau sawv kev.  

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Passover-supper_1238799_inl

    Hmo ntawd hu ua Hmo Hla, vim yog hmo Tswv Ntuj tuaj hla tsis nkag hauv cov neeg His Xas Lais cov qhov rooj ces lawv cov tub hlob dim kev tuag.  Kuj yog hmo cov His Xas Lais tawm ntawm Hais Nkws Tos teb mus thiab dim kev ua qhev. Mais Xes kom lawv yuav tsum ua cov kab ke nco txog hmo ntawd tas mus li lawm yav tom ntej. Nyob hauv Hmo Hla kuj muaj nco txog hmo cov His Xas Lais taug kev qhuav qhawv hla hauv plawv hiav txwv Liab mus dhau sab tim ub thiab cov tub rog Hais Nkws tuag tas nyob hauv dej tib si nrog.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Passover_LastSupper_1msdotnet

    Vim li ntawd hmo Yes Xus yuav raug luag ntes yog hmo cov His Xas Lais ua kev cai nco txog Hmo Hla ntawd, Yes Xus thiaj kom nws cov thwj tim mus tua ib tug yaj npaj rau lawv noj nws pluas hmo kawg.        
                                                                                                                                                                           
    Hmo kaum plaub ntawd thaum ib tag hmo Tswv Ntuj tuaj hla thoob hauv Hais Nkws Tos teb, nws ua kom cov tub hlob Hais Nkws Tos tuag tas. Qhov txhia chaw hnov suab quaj suab nyiav. Vaj ntxwv Fas Las Oos tus tub hlob kuj tuag. Nws thiaj hu Mais Xes thiab As Loos nkawd tuaj, nws kom nkawd kav tsij coj cov His Xas Lais tawm khiav mus kom tas.
    Ces hmo ntawd cov His Xas Lais thiaj sawb sim sawv kev tawm ntawm Hais Nkws Tos teb mus, lawv sau tas lawv tej cuab yeej cuab tam, tej tsiaj txhu tib si mus. Lawv tuaj nyob tau 430 xyoo nkaus hmo ntawd rau hauv Hais Nkws Tos teb. Ces hmo ntawd Tswv Ntuj tuaj coj lawv tawm Hais Nkws Tos teb mus raws nraim li nws tau hais rau Yas Kos thaum Yos Xes coj Yas Kos tsiv los  nyob Hais Nkws teb lawm. (Kev Tsiv 12: 1-42)

    27. Tswv Ntuj tsa txoj cai kom muab thawj tug tub hlob qee cia rau Tswv Ntuj.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Presentation-of-jesus

    Tswv Ntuj hais rau Mais Xes tias kom cov His Xas Lais yuav tsum muab lawv thawj tug tub uas yog tus hlob los qee cia ua Tswv Ntuj tug.  Ces Mais Xes thiaj hais rau lawv tias: “Thaum Huab Tais nej tus Tswv Ntuj coj nej mus txog lub teb chaws Kas Nas Has lawm, uas nws tau cog lus rau nej cov yawg koob tias yuav muab pub rau nej, mas nej thawj tug tub hlob uas yog tus xub xub qhib leej niam lub  plab tawm los, nej yuav muab nws fij rau Huab Tais ua Huab Tais tug. Tab nej cov tsiaj los thawj tug uas yog ib tug txiv, nej kuj yuav muab fij rau Tswv Ntuj.” Peb nco tias Tswv ntuj tau cawm His Xas Lais cov tub hlob hmo ntawd. (Kev Tsiv 13: 1-16)

    28. Cov Hais Nkws Tos Mus Caum Cov His Xas Lais qab. Cov His Xas Lais Taug Kev Qhuav Hla Tus Dej Liab.

    Thaum cov His Xas Lais sawv kev khiav tawm, Tswv Ntuj coj lawv mus hla teb chaw suab puam mus lawm tom lub Hiav Txwv Liab. Tswv Ntuj coj lawv kev, nruab hnub nws ua ib tug ncej huab ua lawv ntej, hmo ntuj nws ua ib tug ncej hluav taws cig pom kev rau lawv, kom lawv taug kev tau nruab hnub hmo ntuj tib si.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Www-St-Takla-org--Bible-Slides-exodus-385

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 05de02c42041f1f7b0877abeb929a947

    Thaum vaj ntxwv Fas Las Oos hnov tias cov His Xas Lais twb khiav tu qab tas lawm, nws rov thim xav, vim nws xav tias nws yuav tsis muaj qhev ntxiv los ua nws tej hauj lwm hnyav lawm. Nws thiaj xa nws cov tub rog cov tsheb rog mus caum lawv qab. Fas Las Oos cov tub rog tuaj caum tau cov His Xas Lais ntawm ntug dej Hiav Txwv Liab, lawv tseem los tsa tsev tsam phooj so rau ntawd.  Thaum cov His Xas Lais pom cov tsheb rog Hais Nkws Tos tuaj caum yuav tau lawv, lawv sawv daws ntshai kawg, vim lawv nyob ntawm ntug dej tsis muaj kev khiav lawm. Lawv cem cem yws yws Mais Xes. Tiam sis Mais Xes hais rau lawv kom ua siab loj loj, vim Tswv Ntuj yuav tuaj pab lawv. Ces tus ncej huab uas ua lawv ntej thiaj txav chaw mus nyob nram lawv qab thaiv kom cov Hais Nkws Tos txhob tau kev tuaj ti lawv.              

    Ces Mais Xes tsa nws txhais tes rau saum lub hiav txwv. Txawm muaj ib nthwv cua hlob hlob tuaj ntsawj cov dej ib hmos thiab muab cov dej faib thiab ua kom av qhuav tawm los.  Cov His Xas Lais thiaj tau taug ib txog kev qhuav qhawv hla hauv tus Dej Liab mus rau sab tim ub, nyob ob sab yog ob sab phab ntsa dej. Cov tub rog Hais Nkws Tos kuj taug txoj kev qhuav ntawd mus caum cov His Xas Lais. Tiam sis txog hauv plawv dej, lawv cob tsheb cia li daig tas mus tsis taus ntxiv. Lawv sib qw zom zaws kom thim rov qab. Tiam sis thaum ntawd cov His Xas Lais hla dhau tas lawm, Tswv Ntuj kom Mais Xes rov tsa tes rau saum lub hiav txwv, ces dej nphau nphwv rov los vov tas cov tub rog thiab tsheb rog Hais Nkws Tos hauv plawv dej, tsis muaj ib tug dim tau li. Cov His Xas Lais pom tej yam hwj huam loj npaum li no, lawv thiaj ntseeg Tswv Ntuj thiab ntseeg Mais Xes. (Kev Tsiv 13: 17-21; 14: 1-31)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV MosesCrossesRedSea

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 107-33

    Mais Xes thiab cov His Xas Lais thiaj hu ib zaj nkauj ua Tswv Ntuj tsaug thiab cav txog nws lub hwj huam loj nyob ntawm ntug dej. Dhau ntawd, Mais Xes coj lawv mus txog ib thaj chaw uas muaj ib co dej iab iab haus tsis taus. Tswv Ntuj thiaj qhia kom Mais Xes pov ib daig ntoo rau hauv cov dej ua kom dej qab tuaj, lawv thiaj tau dej haus daws nqhis. Ces lawv thiaj mam mus ntxiv mus nrhiav tau ib qho chaw uas muaj dej thiab muaj txoob rau lawv so ntau hnub. (Kev Tsiv 15: 1-27)

    Niaj xyoo, nyob hauv Koom Txoos Kas Tos Liv lub xyoo teev ntuj, peb muaj ib lub caij hu ua lub Caij Hla. Nyob hauv peb lub Caij Hla mas peb nco txog Yes Xus txoj kev txom nyem, kev tuag thiab kev sawv rov los. Peb kuj rov nco txog cov His Xas Lais thaum ub thaum lawv ua lawv lub caij hla thiab.  Xws li peb nco txog Yes Xus noj nws pluas hmo kawg rau Hnub Tsib Ntshiab. Hmo Hnub Tsib Nthsiab ntawd kuj yog hmo uas Yes Xus ua kab ke nco txog cov His Xas lais thaum ub lawv sawv ntsug noj lawv tus yaj txhiab mloog ntsoov tos Mais Xes lo lus tshaj kom lawv kav tsij sawv kev. Tus yaj txhiab ntawd yog ib tug yaj lawv tua txi rau lawv tus Tswv Ntuj kom pab cawm lawv haiv neeg. Tus yaj txhiab ntawd yog ib lub cim qhia txog Yes Xus.  

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 1_jesus-savior-crucified-risen

    Vim Yes Xus yog zoo li ib tug yaj uas raug tua txi rau Tswv Ntuj kom tau cawm ntiaj teb neeg. Yes Xus kuj yog zoo li ib tug Mais Xes tshiab uas coj peb sawv daws mus hla dhau txoj kev tuag thiab ho rov muaj txoj sia tuaj. Vim cov His Xas Lais thaud, lawv cov tub hlob tau maim dhau txoj kev tuag vim tus yaj cov ntshav nyob ntawm lawv qhov rooj pab. Lawv kuj hla dhau lub Hiav Txwv Liab tsis raug cov Hais Nkws Tos tuaj tua lawv los yuam lawv rov qab, ces lawv dim plaws txoj kev ua luag qhev lawm tiag tiag. Thaum lub Caij Hla peb nco txog Yes Xus yeej txoj kev phem thiab txoj kev tuag, nws sawv rov los yuav tsis txawj tuag ib zaug ntxiv.

    Yog peb ntseeg txog nws peb kuj yuav yeej txoj kev phem uas yog kev ua txhaum thiab kev tuag ib yam li nws thiab. Peb hu hmo Yes Xus sawv rov los uas yog Hnub Xya Ntshiab thaum tsaus ntuj ntawd hu ua Hmo Hla, vim yog hmo Yes Xus hla ntawm txoj kev tuag los rau txoj sia. Hnub Chiv ntawd peb hu ua Hnub Chiv Hla.


    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 14th June 2016, 4:32 pm

    29. Cov Neeg His Xas Lais lub Neej nyob teb chaws suab puam. Tswv Ntuj sim lawv siab.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Miracle-of-the-quailLUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Manna+fr+Heaven+2

    Lub hli uas cov His Xas Lais khiav tawm Hais Nkws Tos teb los, lawv muab hu ua lub ib hlis. Lawv khiav tawm lub ib hlis ntawd tim kaum plaub.  Thaum txog lub ob hlis tim kaum tsib, lawv mus txog lub hav suab puam hu ua Xees.  Lub caij nyob hauv teb chaw suab puam lawv pib cem pib yws Mais Xes thiab As Loos tias: “Cas peb tsis tuag nyob Hais Nkws Tos teb thaum peb tseem tau nqaij tau mov noj tsau plab npo lau! Peb yuav cia neb coj peb los nyob teb chaws suab puam no kom peb tuag tshaib tu noob tas!”  Vim lawv yws yws li no, Tswv ntuj thiaj tso ib co nquab ya los rau lawv tau noj nqaij thaum yav tsaus ntuj, hos yav sawv ntxov Tswv Ntuj ua ib co mov poob saum ntuj los rau lawv tau mus khaws los ua noj.  Cov mov ntawd hu ua mov Mas Nas. Tiam sis Tswv Ntuj muab ib txog cai rau lawv coj sim saib lawv puas mloog raws li Tswv Ntuj kom ua. Mais Xes thiaj qhia Tswv Ntuj txoj cai rau lawv li no:  Niaj tag kis nej yuav tsum mus khaws cov mov mas nas, tiam sis nej yuav khaws kom txaus rau nej tsev neeg noj hnub ntawd xwb txhob khaws tshaj rau tag kis li. Yog nej coob leej ces nej khaws ntau, yog nej tsawg leej ces nej khaws tsawg. Tsuas yog hnub rau mas nej yuav tsum khaws ob npaug kom txaus rau hnub xya thiab, vim hnub xya yog Tswv Ntuj hnub so. Cov His Xas Lais ua raws li ntawd. Tiam sis yog leej twg tsis mloog lus, nws khaws tau ntau tshaj ces qhov seem cia li txawj ua kas thiab lwj tas. (Kev Tsiv 16: 1-36)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Stdas0101

    Mais Xes tseem coj cov His Xas Lais mus ntxiv, lawv mus tsa tsev nyob rau thaj tsam hu ua Les Fis Dis. Yog ib thaj chaw qhuav qhuav tsis muaj dej li, ces lawv rov cem cem yws yws Mais Xes dua. Tswv Ntuj thiaj kom Mais Xes tsa nws rab pas rau saum ib phab tsua nyob ntawm lub roob Hos Les, ces dej yuav txhawv los rau cov His Xas Lais thiab lawv cov tsiaj tau haus. Mais Xes thiaj mus ua li ntawd, tiam sis nws muab nws rab pas mus nplawm phab tsua ob nplawg. Vim nws tsis ua raws nraim li Tswv Ntuj hais, nws tau nplawm phab tsua ob nplawg, ces Tswv ntuj hais rau Mais Xes tias vim Mais Xes tau ua txhaum lawm ces Mais Xes yuav tsis tau mus tsuj lub teb chaws Kas Nas Has uas Tswv ntuj tau cog lus muab pub rau cov His Xas Lais ua lawv teb chaws. (Kev Tsiv 17: 1-7; Xam Phaj 20: 6-13)        

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Mt-sinai2

    Hnub xiab ib lub peb hlis tom qab lawv tawm Hais Nkws Tos teb los, cov His Xas Lais mus txog lub hav suab puam ntawm lub roob Xis Nais. Lawv tsa tsev rau ntawd. Ces Mais Xes nce mus saum roob mus teev ntuj nyob saud. Nws rov nqes los hais Tswv Ntuj cov lus rau tsoom pej xeem. Lawv sawv daws zoo siab yuav ua li Tswv Ntuj hais. Hnub peb thaum sawv ntxov, txawm muaj xob laim xob quaj nrov nroo ntws, muaj huab tuaj ntsauv lub roob, ua rau cov His Xas Lais ntshai kawg nkaus. Mais Xes coj lawv tawm hauv lawv cov tsev tsam phooj tuaj mus nyob ntawm lub taw roob. Thaum Mais Xes hais lus rau Tswv Ntuj mas Tswv Ntuj ua xob nroo laws teb rau Mais Xes, muaj av qeeg ua zog koog, muaj hluav taws ncho pa lug nrog. Tswv Ntuj hais rau Mais Xes kom ceeb toom rau tsoom pej xeem kom tsis txhob nce mus saum lub roob li, yog leej twg yuam cai nce ces nws yuav tsum tuag. Vim li no cov His Xas Lais thiaj tsis kam mus ze Tswv Ntuj, lawv ib txwm qhia thiab kawm hais tias yog leej twg tau pom Tswv Ntuj los mus ze Tswv Ntuj mas nws yuav tsum tuag xwb. (Kev Tsiv 19: 1-25)

    Tiam sis Mais Xes mus tau saum lub roob. Ces Tswv Ntuj muab tau ib txog cai rau nws coj los qhia rau tsoom His Xas Lais kom lawv coj raws li ntawd. Muaj ntau nqe nyob hauv txoj cai uas Mais Xes qhia rau cov His Xas Lais. Tiam sis muaj kaum nqe uas tseem ceeb dua cov, peb hu ua Tswv Ntuj Kaum Lo Lus qhia. Kaum Los Lus Qhia ntawd Koom Txoos Kas Tos Liv tseem khaws thiab tseem qhia kom peb cov ntseeg yuav tsum coj. Muaj ib zaug, Mais Xes nce mus saum roob. Nws mus nyob tau plaub caug hnub plaub caug hmo rau saud. Tswv Ntuj qhia kom Mais Xes thiab tsoom His Xas Lais yuav tsum tsa ib lub Tsev Ntshiab rau Tswv Ntuj (hu ua tabernacle), nws thiaj tau kev tuaj nrog nws haiv neeg nyob nruab nrab hauv lawv. Tswv Ntuj kuj kom txua ib lub phij xab hu ua phij xab cog lus, yuav muab ntoo txua, tiam sis yuav tsum plooj kub rau sab nraud sab hauv huv tib si, thiab yuav tsum npaj kom muaj chaw laug ob tug nqaj ntoo rau ob sab thiaj tau kwv lub phij xab ntawd taug kev thaum lawv tshais chaw. (Kev Tsiv 25: 10-22; 37: 1-9)). Tswv Ntuj tseem qhia tias yuav tsum txua ib lub thaj txi ntuj zoo li cas, yuav tsum xaws ib co ris tsho ua thaj txi ntuj zoo li cas, thiab qhia cov kab ke ua thaj txi ntuj thiab cov kab ke tsa ua leej choj tib sis rau Mais Xes.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 4162297257_a82160c197

    Tswv Ntuj muab nws kaum Lo Lus Qhia txaug rau saum ob daig txiag zeb rau Mais Xes coj los rau tsoom His Xas Lais khaws cia. Tiam sis thaum Mais Xes los txog ntawm taw roob, nws pom cov His Xas lais pe hawm ib tug mlom nyuj ua lawv tus tswv ntuj, Mais Xes npau taws rau lawv, nws muab ob daig txiag zeb cuam pov rau hauv av tawg tas. Mais Xes rov nce mus saum roob dua, ces Tswv Ntuj mam txaug dua ob daig tshiab rau nws nqa los. (Kev Tsiv 32:  1-20; 34: 1-4, 27-30). Mais Xes muab ob daig txiag zeb txaug kaum Lo Lus Qhia thiab ib taig mov mas nas khaws cia rau hauv lub phij xab cog lus (ark of the covenant) kom cov His Xas Lais thiaj muaj tim khawv txog tej yam loj uas Tswv Ntuj ua pub rau lawv.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Article-2544061-140565F4000005DC-472_634x667

    Tswv Ntuj kaum Los Lus Qhia yog kaum nqe no:
    1. Kuv yog Huab Tais, koj tus Tswv Ntuj, koj yuav tsis txhob muaj dua lwm tus tswv ntuj ntxiv.
    2. Koj yuav tsis txhob siv Tswv Ntuj lub npe rau tej yam tsis zoo.
    3. Koj yuav caiv tsis txhob ua hauj lwm Hnub Xas Npas Tos (peb cov ntseeg caiv Hnub Chiv)
    4. Koj yuav hwm koj niam koj txiv.
    5. Koj yuav tsis txhob tua neeg.
    6. Koj yuav tsis deev hluas.
    7. Koj yuav tsis txhob ua tub sab tub nyiag.
    8. Koj yuav tsis txhob lam liam rau luag.
    9. Koj yuav tsis txhob ntshaw luag txij luag nkawm.
    10. Koj yuav tsis txhob ntshaw luag teej luag tug.
    (Kev Tsiv 20: 1-17; Txoj Cai Ob 5: 6-21, ib co nqe hauv Txoj Cai Ob no tsis tau muab txhais)

    HT Yes Xus hais nyob hauv Mas Tais 5: 17 tias: “Nej tsis txhob xav tias kuv tuaj rhuav txoj Cai los cov yaj saub, kuv tsuas tuaj qhia kom thoob xwb.” Vim li ntawd peb nyeem hauv Ntawv Moo Zoo Mas Tais 19: 16-26 txog tias Yes Xus qhia tus tub nplua nuj tias yog nws xav tau txoj sia nyob mus li mas nws yuav tsum coj raws kaum Lo Lus Qhia. Thaum nws hais tias nws twb coj lawm, ces Yes Xus qhia ib qho tshiab rau nws, uas yog qhov zoo tshaj nws yuav tsum ua ntxiv, yog muag nws tej cuab yeej cuab tam kom tas, muab cov nyiaj mus pub rau cov pluag, thiab tuaj caum Yes Xus qab. Vim nws ntshaw nws lub cuab yeej cuab tam nws tej nyiaj txiag tshaj, nws tsis kam ua qhov ntawd, nws thiaj mus tsev ib tug mluas mluas lawm. Yes Xus thiaj qhia hais tias txoj kev nplua nuj los yog ntshaw ua neeg nplua nuj yog ib qho dawm kev loj rau cov neeg ntseeg. Vim kev ntshaw nyiaj txiag rub neeg lub siab heev kawg nkaus, ces ua rau neeg tsis saib Tswv Ntuj rau qhov siab los muaj nqes lawm. Thaum zoo li no lawd, tus neeg ntseeg tsis zoo li ib tug neeg ntseeg ntxiv, nws yuav nkag tau nyuaj rau hauv Tswv Ntuj lub ceeb tsheej. Koom Txoos Kas Tos Liv yeej tsis muab Tswv Ntuj kaum Lo Lus Qhia thiab cov yaj saub txheej thaud tej lus qhuab lus qhia tso pov tseg li. Peb tseem kawm tseem coj Mais Xes 10 lo lus qhia nrog rau Huab Tais Yes Xus cov lus qhia tib si.

    Yes Xus qhia hais tias Mais Xes 10 lo lus qhia ntawd muab tau tas nrho los ua ob lo lus qhia tseem ceeb: Ib, koj yuav nyiam Tswv ntuj ib leeg, tas siab tas ntsws tas tswv yim tas zog; ob, koj yuav nyiam tus nyob ze ntawm koj ib yam li koj nyiam koj tus kheej. (Mas Tais 22: 34-40; Mas Kos 12: 28-34; Lus Kas 10: 25-28).  Yes Xus kuj qhia txog tias cov neeg coj li cas thiaj ntxim Tswv Ntuj siab thiab thiaj tau txoj hmoov zoo:  Cov tau txoj hmoov zoo yog cov pluag hauv nruab siab, lawv yuav tau Tswv Ntuj lub ceev tsheej ua lawv tug, yog cov quaj ntsuag, cov ua neeg me, cov nrhiav ua raws li Tswv Ntuj nyiam, cov tsim kev thaj yeeb nrhiav kom muaj kev sib haum xeeb, cov hlub luag, cov muaj lub siab dawb siab huv: (Mas Tais 5: 1-12; Lus Kas 6: 20-26). Yes Xus tseem qhia peb paub txog tias thaum ntuj tag teb kawg, nws yuav txiav txim rau peb raws tej yam zoo los phem peb tau ua nyob ntiaj teb. Thaum txog hnub ntawd, Yes Xus yuav cais cov neeg zoo (hu ua cov yaj) ntawm cov phem (hu ua cov tshis) thiab nws yuav hais rau cov neeg zoo tias: “Nej los nyob hauv lub ceeb tsheej uas yeej ib txwm npaj cia rau nej lawm, vim kuv tshaib plab nej pub rau kuv noj, kuv nqhis dej nej pub rau kuv haus… “; nws kuj yuav hais rau cov neeg phem tias: “Nej khiav mus deb ntawm kuv, mus nrog dab phem nyob lawm hauv lub pas hluav taws uas yuav kub nej mus li.” (Mas Tais 25: 31-46).

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Bronze_serpent_jesus


    Cov neeg His Xas Lais los nyob ntawm lub suab puam roob Xis Nais tau ze ntawm ib xyoos, ces lawv sawv kev mus ntxiv. Lawv maj mam tshais chaw ib qho rau ib qho hla teb chaws suab puam. Thaum lawv tshais chaw ntawm ib qho chaw hu ua lub Roob Hoj mus ntxiv, cov His Xas Lais txawm pib cem cem thiab yws yws Tswv Ntuj thiab nws tus tub txib Mais Xes tias cas lawv dhuav cov mov mas nas ua luaj, ces Tswv Ntuj tso ib co nab muaj taug tuaj tom lawv. Coob leej thiaj tuag. Cov His Xas Lais mus thov txim ntawm Mais Xes thiab kom nws thov kom Tswv Ntuj ntiab cov nab khiav mus kom tas.  Tswv Ntuj thiaj hais rau Mais Xes kom nchuav ib tug nab tooj thiab muab tsa rau saum ib tug ncej. Yog leej twg raug nab tom, nws yuav tsum mus saib tus nab tooj saum ncej ces nws tsis tuag. (Xam Phaj 21: 4-9)

    Nyob hauv Ntawv Moo Zoo Zam 3: 14-17, Yes Xus muab nws tus kheej piv rau tus nab tooj uas Mais Xes tsa rau hauv teb chaws suab puam. Ib yam li ntawd yog leej twg ntseeg txog Yes Xus, tsa muag mus saib Yes Xus saum tus ntoo cuam thiab vam khom nws pab, mas nws kuj yuav tsis tuag, nws yuav muaj Tswv Ntuj txoj sia nyob mus li.

    Thaum cov His Xas Lais tshais los txog ze ze ntawm ciam teb Kas Nas Has lawm, Mais Xes xa ib pab neeg mus tshuaj xyuas lub teb chaws saib zoo li cas thiab saib yog cov neeg twg nyob hauv lub teb chaws. Thaum pab neeg mus tshuaj teb chaws rov los txog, lawv piav tias yog ib lub teb chaws zoo ua noj heev, muaj txiv hmab txiv ntoo ntau, tiam sis cov neeg Kas Nas Has yog ib co neeg loj siab thiab muaj zog heev, ntshai cov His Xas Lais yuav ntaus tsis yeej lawv li. Lawv tseem tso hem thawj me ntsis nrog thiab, ua rau tsoom pej xeem ntshai thiab yws yws Mais Xes thiab As Loos tias tsis cia lawv tuag Hais Nkws Tos teb zoo dua los tuag rau cov neeg lub teb chaws ntawd tes. Vim lawv tsis zoo siab, Tswv Ntuj thiaj hais rau Mais xes kom hais rau tsoom pej xeem tias vim lawv tau yws yws, lawv yuav tsum ncig mus ncig los nyob teb chaws suab puam 40 xyoo tso lawv mam tau mus nkag hauv lub teb chaws Kas Nas Has, ua li no kom phaj neeg uas yws yws ntawd tuag tas tso, kom lawv txhob tau mus tsuj lub teb chaws Kas Nas Has li.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Moses-nebo

    Thaum lawv nyob teb chaws suab puam tau ntev xyoo lawm, As loos txawm los tuag nyob ntawm lub Roob Hoj; Mais Xes tsa As Loos tus tub hu ua Es Lis Xas los hloov nws txiv ua leej choj tso hwb Tswv Ntuj. (Xam Phaj 20: 22-29)  Thaum Mais Xes paub hais tias yuav txog nws lub caij ncaim mus lawm, Tswv Ntuj qhia rau nws kom nws tsa tes rau saum Yos Suas taub hau tsa nws ua tus hloov Mais Xes coj tsoom His Xas Lais.  Ua ntej nws yuav tuag, Mais Xes rov qab ntuas tsoom His Xas Lais ib lwm kom lawv yuav tsum tsis txhob mus teev dua lwm cov tswv ntuj, kom lawv yuav tsum teev lawv tus Tswv Ntuj ib leeg xwb ces Tswv Ntuj thiaj yuav tsis tso lawv pov tseg thiab thiaj yuav pab lawv ntaus tau lawv lub teb chaws los ua lawv tug. (Xam Phaj 27: 12-23) Thaum lawv los txog ntawm lub tiaj teb chaws Mos As (los Muas), Tswv Ntuj kom Mais Xes nce mus saum Roob Nes Npos saum lub ncov Pis Nkas; mus txog saud nws ntsia pom tas lub teb chaws Kas Nas Has uas Tswv ntuj tau cog lus muab pub rau cov neeg His Xas Lais nyob, tiam sis Tswv Ntuj hais rau nws tias nws yuav mus tsis txog, nws tsuas pom xwb. Ces Mais Xes tuag rau thaj chaw ntawd lawm. Nws muaj 120 xyoo thaum nws tuag. (Txoj Cai Ob 34: 1-12)

    30. Yos Suas coj cov His Xas Lais mus txeeb tau lub nroog Yes Lis Kos thiab lub teb chaws Kas Nas Has

    Thaum Mais Xes tuag tas lawm, Tswv Ntuj kom Yos Suas coj tsoom tub ki His Xas Lais mus txeeb Kas Nas Has teb ua lawv tug. Yos Suas thiaj kom tsoom pej xeem sawv daws npaj sawv kev thaum sawv ntxov ntxov; nws coj lawv tawm hauv lawv lub yeej mus nyob ntawm tus ntug dej Yos Las Das. Sab tim ub ces yog Kas Nas Has teb thiab yog lub nroog Yes Lis Kos nyob sab tid. Nws kom cov leej choj uas kwv HUAB TAIS lub phij xab cog lus mus ua ntej; lawv yuav tsum kwv lub phij xab mus sawv hauv cov dej ze ntawm ntug dej. Thaum lawv mus tsuj kiag cov dej xwb, tus dej cia li nres thiab tauv rau sab pem hauv dej tsis ntws ntxiv lawm, ces ua rau lawv tau ib txog kev qhuav qhawv taug hla tus dej mus rau sab tim ub, ze ntawm lub nroog Yes Lis Kos, Kas Nas Has teb. Thaum sawv hla dhau tas lawm, Yos Suas kom cov leej choj kwv lub phij xab cog lus los mus rau tim ntug, ces dej rov qab nphau nphwv ntws los ua ib tug dej li qub.

    Lub caij lawv hla tus dej Yos Las Das ntawd kuj tab tom yog lub caij uas thaud Mais Xes coj lawv cov niam cov txiv hla ntawm Hais Nkws Tos teb los mus rau hauv teb chaws suab puam thiab, ces lawv thiaj los tsa tsev rau ntawm ib qhov chaw tiaj kom lawv tau kev ua kab ke nco txog lub Caij Hla.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Battle_of_jericho__image_8_sjpg916
    Thaum lawv ua cov kab ke Hla tas lawm, Yos Suas npaj yuav coj lawv mus txeeb lub nroog Yes Lis Kos.  Tswv Ntuj thiaj qhia Yos Suas tias: “Kuv yuav muab lub nroog Yes Lis Kos nrog rau nws tus vaj thiab nws cov tub rog tso rau nej xib tes. Koj thiab koj cov tub rog nej yuav mus taug kev ncig lub nroog ntawd ib hnub ib lwm kom puv rau hnub. Yuav tsum tso xya tus leej choj nqa hom mus ua ntej lub phij xab cog lus.  Hnub xya, koj thiab koj cov tub rog yuav tsum mus ncig lub nroog xya lwm; thaum taug kev ntawd cov leej choj yuav tsum ke taug kev ke tshuab lawv cov hom; muaj ib lub sij hawm lawv yuav tsum hloov, lawv sawv daws tshuab ib lub suab xwb kom nrov ntev ntev; thaum cov pej xeem hnov lub suab ntawd pib nrov, sawv daws yuav tsum ua ke qw ib tsaug kom nrov loj loj nrog thiab, ces cov phab ntsa zeb thaiv lub nroog yuav vau zom zaws. Ces koj cov tub rog nej yuav tau kev mus ntaus lub nroog.” Yos Suas coj lawv ua raws nraim li Huab Tais qhia, ces lawv mus txeeb tau lub nroog ua lawv tug.

    Yos Suas tseem coj cov His Xas Lais ua rog rau ntau pab ntau haiv neeg nyob hauv Kas Nas Has teb, nws yeej sawv daws tas tib si. Thaum lawv txeeb tau lub teb chaws tas ntau lawm, Yos Suas thiaj muab los faib rau 12 xeem His Xas Lais, ib xeem nyob ib xeev av. Tiam sis tseem tshuav ib cov xeem neeg uas lawv tseem tsis tau mus ntaus yeej tas. Ntawv Ntshiab qhia hais tias yog Tswv Ntuj xav tseg lawv nyob, vim nws xav sim cov His Xas Lais lub siab saib lawv puas ntseeg Tswv ntuj ruaj tiag. Thaum Yos Suas muaj 110 xyoo nws tas sim neej lawm.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Th?id=OIP.M90b4b2749137bc46ce2d80157907c5eaH0&pid=15
    Thaum Yos Suas tuag tas lawm, cov His Xas Lais tau pib mus yuav txiv yuav poj niam nyob hauv cov neeg uas tsis ntseeg Tswv Ntuj uas tseem nyob hauv lawv teb chaws. Lawv kuj mus xyaum teev lawv tej dab qhuas tib si thiab tso Tswv Ntuj tseg zuj zus. Ces Tswv Ntuj npau taws rau lawv, nws thiaj cia lawv raug lwm haiv neeg tuaj ntaus yeej lawv thiab quab yuam lawv.  Thaum lub caij lawv raug txom nyem no ces lawv ho rov nco txog lawv tus Tswv Ntuj thiab rov thov nws tuaj pab. Tej lub caij zoo li ntawd Tswv Ntuj xa ib tug neeg muaj kev hwm Ntuj tuaj pab lawv. Tus neeg ntawd yog ib tug txwj laus sawv hauv tsoom His Xas Lais los cawm nws haiv neeg ntawm luag tes thiab coj nws haiv neeg. Thaum nws tuag lawm, cov His Xas lais rov ua li qub dua, rov mus teev lwm tus dab qhuas thiab tso Tswv Ntuj tseg, Tswv Ntuj kuj tso lawv tseg dua, cia lawv raug lwm haiv neeg tuaj tsuj lawv quab yuam lawv dua, lawv rov thov Tswv Ntuj pab, Tswv Ntuj kuj ho tsa dua lwm tus txwj laus los pab lawv coj lawv dua thiab. Cov His Xas lais ua lub neej rov mus rov los li no tau ib ntus ntev loo. Muaj coob tus txwj laus tau sawv los pab lawv coj lawv.   Xws li Zes Des Oos (Txwj Laus Tiv Thaiv 6: 11-24, 36-40; 7: 2-7, 16-22); Xas Muas (Xas Muas 1: 1-28; 3: 1-20), thiab Xas Xoos (TLTTh 13-16);  Xas Xoos yog ib tug txwj laus saib cov His Xas Lais tau 20 xyoo, nws tawm tsam cov neeg Fis Lis Tis, tiam sis nws tsis siv riam phom, hos nws siv nws lub zog xwb. Nws lub zog ntawd yog los ntawm nws cov plaub hau ntev ntev los. Thaum cov Fis Lis Tis paub tias nws lub zog nyob hauv nws cov plaub hau lawm, lawv muab nws cov plaub hauv txiav, thiab ntes nws mus. Lawv muab nws ob lub qhov muag tshum kom dig tas.  Tiam sis thaum nws cov plaub hau rov pib ntev tuaj, nws mus hauv luv tuam tsev uas cov vaj Fis Lis Tis tuaj ua kev lom zem thiab muaj neeg coob tuaj, nws thiaj mus diaj cov ncej tsev ua rau lub tsev pob zeb vau los tsoo neeg tuag coob. Xas Xoos kuj tuag nrog cov neeg Fis Lis Tis thiab.




    Last edited by Mim on 18th June 2016, 11:33 am; edited 1 time in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 15th June 2016, 1:54 pm

    31 Cov His Xas Lais xav muaj vaj kav lawv.

    I. Vaj Das Vis

    Thaum lub caij Xas Muas ua txwj laus coj cov His Xas Lais, lawv taij nws kom tsa ib tug vaj los kav lawv.  Tswv Ntuj thiaj kom Xas Muas mus pleev roj tsa Xas Ws ua vaj kav lawv. Xas Ws ua vaj tau ib nyuag ntu, tiam sis vim Xas Ws mus saib saub saib yaig, nws tsis tso siab rau Tswv Ntuj thiab tsis mloog Tswv Ntuj lus, ces Tswv Ntuj tsis yuav nws ua vaj ntxiv.  Tswv Ntuj thiaj kom Xas Muas mus pleev roj tsa Das Vis, uas yog Yes Xes tub, los ua vaj kav tsoom His Xas Lais. Yes Xes tsev neeg nyob lub nroog Npes Les Hes. Das Vis yog Yes Xes tus tub ntxawg. Tiam sis Das Vis kuj tsis tau los ua vaj tam sis ntawd, nws tos thaum Xas Ws tuag lawm, nws mam li sawv los ua vaj. Nws xub ua vaj kav xeem Yus Das ua ntej, ces tas cov xeem His Xas Lais txaus siab yuav nws ua lawv tus vaj. Nws thiaj coj tub rog mus ntaus lub tsheej Yes Lus Xas Les uas yog cov neeg Yes Npus Xis nyob. Nws yeej lawv ces nws txav chaw los nyob lub nroog Yes Lus Xas Les, uas siav npe hu ua Das Vis lub nroog.

    Niaj hnub no tseem muaj cov nroog Npes Les Hes thiab Yes Lus Xas Les nyob tim His Xas Lais teb. Thiab Ntawv Moo Zoo qhia peb hais tias Yos Xes thiab Mab Liab nkawd yog caj ces Das Vis, ces nkawd thiaj yuav tsum mus sau npe nyob pem lub nroog Npes Les Hes, vim Das Vis yug nyob Npes Les Hes. Ces Mab Liab thiaj yug Yes Xus nyob ped.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Illustration-process03

    Muaj ob peb yam uas peb xav paub txog nyob hauv Das Vis lub neej:
    1) Das Vis yog tus tub ntxawg, tiam sis Tswv ntuj xaiv nws los ua vaj: Thaum Xas Muas mus txog Yes Xes lub zos, nws hu Yes Xes tuaj thiab coj nws cov tub tuaj. Yes Xes coj nws cov tub hlob ib tug zuj zus tuaj, tiam sis Tswv ntuj hais rau Xas Muas tias tsis yog cov ntawd ib tug li, ces Xas Muas thiaj nug tias ua li Yes Xes puas tseem muaj tub thiab, nws thiaj qhia tia tshuav tus tub ntxawg, nws tseem mus zov yaj lawm. Xas Muas thiaj kom mus hu nws los. Tswv Ntuj hais rau Xas Muas tias tus nws xaiv los ua vaj yog tus ntawd, ces Xas Muas thiaj muab roj los pleev Das Vis ua vaj. (1 Xas Muas 16: 1-13)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV David-and-Goliath-2

    2) Das Vis tua yeej Nkos Lias. Nkos Lias yog ib tug neeg Fis Lis Tis, nws loj loj siab siab, lus Mes Kas hu ua giant. Das Vis tsis siv ntaj siv phom li, nws thov Tswv Ntuj kom pab nws, ces nws siv hneev roj hmab (kas xum) tua pob zeb mus rau Nkos Lias xwb, raug kiag Nkos Lias hauv pliaj ua nws vau hlo xwb. (1 Xas Muas 17: 41-53)
    3) Xas Ws pib khib Das Vis thiab xav muab Das Vis tua, vim cov neeg sawv daws qhuas Das Vis. Xas Ws tus tub hu ua Yos Nas Thas pab Das Vis kom nws txiv Xas Ws txhob muab tua (1 Xas Muas 20:1-42)

    4) Muaj ib zaug Das Vis thiab nws cov tub rog khiav nkaum hauv ib lub qhov tsua, Xas Ws tuaj nrhiav Das Vis tua, nws tuaj txog ntawm lub qhov tsua nws txawm nkag mus tso zis hauv qhov tsua, nws tsis pom Das Vis tiam sis Das Vis lawv pom nws. Das Vis cov tub rog txhob kom Das Vis muab Xas Ws tua, tiam sis Das Vis tsis kam tua, nws hwm Xas Ws vim yog tus Tswv Ntuj tau xub pleev roj ua vaj lawm. (1 Xas Muas 24: 1-22)

    5) Muaj ib hnub Das Vis nyob saum nws lub ru tsev tiaj xauj pom ib tug poj niam, nws saib zoo nkauj kawg.  Nws tso neeg mus nug saib yog leej twg, lawv qhia nws tias yog ib tug tub rog hus ua Us Lis poj niam hu ua Npes Xas Npes.  Lub caij ntawd Us Lis nrog Das Vis cov tug rog mus ua rog lawm. Das Vis xa neeg mus coj Us Lis poj niam tuaj, nws cia li deev Us Lis poj niam. Tsis ntev tom qab Npes Xas Npes xa xov tuaj rau Das Vis  tias nws xeeb tub lawm. Das Vis thiaj hu kom Us Lis rov los tsev, nws xav kom Us Lis los nrog nws poj niam pw ces Das Vis thiaj zais tau qhov tias nws tau deev Us Lis poj niam lawm. Das Vis txhaus cawv rau Us Lis haus kom qaug, tiam sis txawm ua npaum li cas los Us Lis tsis kam mus nrog nws poj niam pw li, vim nws yog ib tug tub rog tab tom ua rog ces nws yuav tsum caiv poj niam raws li lawv txoj cai. Das Vis thiaj li sau ntawv rau Us Lis nqa mus rau nws tus thawj tias kom muab Us Lis tso rau tom hauv ntej qhov uas kev sib tua kub heev tshaj, kom luag tua nws tuag. Tus thawj tub rog thiaj ua li ntawd ces Us Lis tuag, ces Das Vis cia li mus yuav Npes Xas Npes los ua poj niam.(2 Xas Muas 11)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 4027392399_141efab3c2

    6) Vim Das Vis tau ua tsis ncaj, nws deev Us Lis poj niam thiab tseem muab Us Lis ua kom tuag, Tswv Ntuj nplua Das Vis, ces tus me nyuam uas muaj thaum nws deev Us Lis poj niam ntawd yug tau los, tsis nyob ntev.  Thaum Us Lis tuag tas lawm, Das Vis yuav Npes Xas Npes los ua poj niam thiaj mam yug tau ib tug tub ntxiv hu ua Xas Los Moos.   (2 Xas Muas 12: 1-25)

    Thaum Das Vis laus laus lawm, nws xaiv nws tus tub Xas Los Moos los ua vaj hloov nws chaw. (! Vaj 1: 11-53), ces nws mam tuag (1 Vaj 2: 10-12).

    II. Vaj Xas Los Moos

    Xas Los Moos sawv ua vaj, nws thov Tswv Ntuj kom nws muaj kev thoob tsib, ces nws lub npe ua vaj muaj kev thoob tsib nto moo lug puv ntiaj teb. (1 Vaj 3: 1-28)  Muaj ob peb yam uas peb yuav tsum paub txog Xas Los Moos:  

    1) Nws yog tus tsa lub tuam tsev teev ntuj loj rau Tswv Ntuj nyob Yes Lus Xas Les. (Nyeem 1 Vaj 6, 7, Cool

    2) Nws nto moo loj, vim nws thoob tsib, nws txiav txim ncaj ncees:  muaj ib zaug ob tug niam ntiav tuaj kom nws tu plaub rau nkawd, nkawd ob leeg muaj ib leeg ib tug me nyuam mos mos, nkawd nyob ua ke ua ib tse xwb. Muaj ib hmos, thaum nkawd pw, muaj ib tug muab nws tus me nyuam tsuam tuag lawm, ces nws cia li mus nyiag tus tod tus me nyuam los rau nws qhov chaw, thiab muab nws tus me nyuam uas tuag lawm mus tso rau tus tod qhov chaw. Thaum sawv ntxov, tus niam uas tsis tau tsuam me nyuam mam pom hais tias, tus tuag ntawm nws qhov chaw tsis yog nws tus, ces nws mus nrog tus tsuam me nyuam sib hais. Tus ntawd tsis kam lees tias nws tus me nyuam yog tus tuag li, ces nkawd sib cav tas mus li. Nkawd thiaj coj tus me nyuam tseem ciaj mus sib hais rau ntawm vaj ntxwv Xas Los Moos xub ntiag, nkawd sib cam mus sib cam los tias: “Tus no yog kuv tus me nyuam.” Tus tod tias: “Tsis yog koj tus, yog kuv tus.” Ces vaj Xas Los Moos hais tias: “Muab ib rab ntaj los rau kuv. Cia kuv muab tus me nyuam no phua ua ob sab, faib ib leeg ib sab rau nkawd.” Thaum lawv muab tau ntaj los lawm, tus niam uas yog tus me nyuam niam tiag tiag txawm hais tias: “Thov txhob muab kuv tus me nyuam tua, cia nej muab rau nws los tau.” Tus tod mas nws hais tias: “Cia kom wb ob leeg txhob tau li, nej muab nws phua.” Ces Xas Los Moos thiaj txiav txim hais tias: “Nej muab tus me nyuam rau tus niam uas tsis kam muab tus me nyuam phua. Tus no thiaj yog nws niam tiag.” (1 Vaj 3: 16-28)  3)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Wisdom-of-Solomon-sm

    3) Vim Xas Los Moos lub koob meej nto moo lug, muaj cov vaj thiab cov neeg tseem ceeb nyob ntau lub teb chaws tuaj xyuas nws, lawv nqa nyiaj nqa kub ntau tuaj ua paj tshab pub rau nws, ces nws yog ib tug vaj nplua nuj heev. Nws nchuav tau ntau  yam toob xib thiab ntau cov mlom kub.

    4)Vim nws nplua nuj thiab nto koob meej, nws kuj mus yuav ntau pua tus ntxhais nom ntxhais tswv nyob hauv ntau haiv neeg los ua nws poj niam. Nws cov poj niam muaj  ze ntawm ib txhiab leej, lawv nyias muaj nyias dab qhuas, lawv tsis yog neeg teev hawm Tswv Ntuj. Thaum nws yuav tau lawv lawm, txawm nws thoob tsib npaum twg los nws tseem qaug quav rau nws cov poj niam nws yuav tsum ua raws lawv nyiam, nws yuav tsum tsa tsev tsa thaj rau lawv nyias teev nyias cov dab qhuas. Tsis ntev nws cia li tsis nco qab nws tus Tswv Ntuj lawm, nws cia li mus nrog  nws cov poj niam teev lawv tej dab tej mlom lawm. Tswv Ntuj thiaj npau taws heev rau Xas Los Moos nws thiaj ua kom Xas Los Moos ntsib kev nyuaj ntxhov thiab txiav txim yuav cais nws txoj kev ua vaj. (1 Vaj 11)

    Tiam sis Tswv Ntuj kuj tos nws tuag tas, ces Tswv Ntuj mam ua kom muaj neeg pib tsis txaus siab rau nws tus tub uas sawv los ua vaj hloov nws chaw hu ua Les Hos Npuag, thiab lawv pib ntxeev siab. Kaum xeem His Xas Lais nyob yav qaum teb thiaj li tsis kam yuav Les Hos Npuag ua lawv tus vaj ntxiv, lawv xaiv Xas Los Moos ib tug thawj tub rog hu ua Yes Los Npuag los ua lawv tus vaj. Tsuas tshuav xeem Yus Das thiab Npes Yas Mis nyob yav qab teb xwb thiaj zwm rau Les Hos Npuag.  Ces lub teb chaws His Xas Lais tawg ua ob lub: Yus Das teb nyob yav qab teb uas yog Xas Los Moos thiab Das Vis tsev neeg ua vaj kav, thiab His Xas Lais teb nyob yav qaum teb uas yog lwm cov vaj kav. (1 Vaj 12: 1-20)


    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Solomon007


    Txij ntawd los, Xas Los Moos cov tub thiab cov xeeb ntxwv ua vaj kav Yus Das teb ua ntu zus los txog ib lub sij hawm muaj ntau pua xyoo. Lawv muaj ib txhia yoog raws li Xas Los Moos yav laus, lawv tsis hwm Tswv Ntuj , lawv mus pe hawm mlom thiab lwm cov dab qhuas, muaj ib txhia kuj coj zoo, lawv hwm Tswv Ntuj, tiam sis lawv tsis kam muab tej thaj txi dab rhuav pov tseg, ces ua rau tsoom pej xeem pheej tseem teev lwm cov dab cov qhua tsis teev Tswv Ntuj ib leeg xwb.  Tsuas muaj li ob peb tug thiaj li muab tej thaj txi dab rhuav thiab tsoo pov tseg xwb. Das Vis pib ua vaj kav His Xas Lais yog  kwv yees xyoo 1000  ua ntej Yes Xus yug. Nws cov tub thiab cov xeeb ntxwv ua vaj kav Yus Das teb tau li plaub puas tawm xyoo los txog xyoo 587 ua ntej Yes Xus yug.  Lub caij ntawd yog lub caij cov neeg Npas Npis Los tuaj ntaus yeej cov Yus Das, lawv tuaj tsoo lub nroog Yes Lus Xas Les thiab lub tuam tsev teev ntuj puas tas, lawv kuj coj tus vaj thiab cov neeg coob mus nyob txim rau lawv teb chaws lawm.

    Ces Yus Das teb poob rau ntau haiv neeg tuaj kav lawv, lawv tsis muaj vaj tseem ceeb kav lawv teb chaws ntxiv: Yus Das teb xub poob rau cov neeg Npas Npis Los kav lawv tau 70 xyoo tej. Thaum cov neeg Paws Zias tuaj ntaus yeej cov Npas Npis Los ces cov Paws Zias ho tuaj kav lawv. Tus vaj Paws Zias hu ua vaj Xis Lws, nws yog ib tug neeg hlub tsoom pej xeem sawv daws, nws thiaj tso cov neeg Yus Das uas mus nyob txim nyob Npas Npis Los kom rov qab mus lawv teb chaws. Nws kuj ua ib txoj cai pub lawv rov qab tsa lawv lub tuam tsev teev ntuj nyob Yes Lus Xas Les dua. Cov Yus Das thiaj li tsa lawv lub tuam tsev teev ntuj dua. Lub caij uas cov Paws Zias kav lawv ntawd, lawv tsis muaj vaj tiam sis yog tus thawj leej choj ua tus coj lawv. Tom qab no, cov neeg Hes Las tus vaj hu ua As Lev Xaas Dawm tuaj ntaus yeej cov Paws Zias, ces cov Hes Las ho tuaj kav Yus Das teb tau ib ntus. Xyoo kwv yees 140 ua Yes Xus ntej, ib tug txiv neej hu ua Xis Moos Mav Kas Npes sawv los ua vaj kav cov Yus Das. Nws tsev neeg ua vaj mus txog kwv yees xyoo 37 ua Yes Xus ntej. Lub caij ntawd cov neeg Los Mas twb tuaj kav Yus Das teb lawm. Cov Los Mas tsis xav yuav cov Mav Kas Npes ua vaj ntxiv, lawv tsa dua ib tug vaj tshiab hu ua Hes Los, kom Hes Los zwm rau lawv.

    Thaum Yes Xus yug los, yog thawj tug vaj Hes Los no nrhiav Yes Xus tua. Thaum cov kws hnub qub tsis rov los hais qhia nws tias Yes Xus nyob qhov twg, ces nws loj xov muab cov me nyuam muaj hnub nyoog ob xyoos rov hauv tua tib si. Thaum nws tuag tas lawm, yog nws cov tub los sib faib tuav lub teb chaws. Lawv tsis tau lub npe ua vaj ntxiv, lawv siv lub npe ua “caub khoueng” lawm xwb. Vim li ntawd Hes Los tus tub hu ua Hes Los Aas Tis Pas raug kav lub xeev Nkas Lis Lais. Thaum lawv txiav txim rau Yes Xus, Pis  Las Tos thiaj muab Yes Xus xa mus rau Hes Los Aas Tis Pas saib nws yuav xav li cas. Tiam sis nws tsis muaj dab tsi yuav hais, ces nws cia  li kom lawv coj rov qab mus rau Pis Las Tos xwb.


    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Isaiahdividedkingdomofjudahandisrael


    Yog li peb pom hais tias Das Vis tsev neeg ua vaj tau ib ntus xwb, vim lawv tsis mloog Tswv Ntuj lus lawv ua dog dig, lawv tsis tau ua vaj ntxiv mus txog thaum Yes Xus yug los, yog ib ntus ntev li tsib puas tawm xyoo. Yes Xus yog tus kawg ntawm Das Vis tsev neeg. Yes Xus yog Das Vis tus xeeb ntxwv uas sawv los ua vaj hloov Das Vis chaw. Tiam sis nws tsis ua vaj raws li tib neeg ua vaj, nws txoj kev ua vaj yog kav neeg lub siab lub ntsws thiab tus ntsuj plig. Yes Xus txoj kev ua vaj yog Tswv Ntuj txoj kev ua vaj uas tsis txawj kawg, tsis muaj hnub xaus li.

    Nyob His Xas Lais teb, cov vaj uas sawv kav lub teb chaws los lawv kuj tsis ua haum Tswv Ntuj siab li thiab, cov coob yeej mus xyaum teev lwm cov dab qhuas thiab, ces Tswv Ntuj kuj tsis pub kom lawv tau ua vaj ntev. Teb chaws His Xas Lais poob rau lwm teb chaws kav yog ze ntawm xyoo 720 ua ntej Yes Xus yug. Lawv haj yam xub poob dua Yus Das teb, lawv poob rau cov neeg As Xis Lias tuaj kav, thiab lawv cov coob raug xa mus nyob txim rau As Xis Lias tas lawm, lawv cia li tsis rov los nyob lawv teb chaws ntxiv lawm. Neeg hu lawv ua cov kaum ob xeem His Xas Lais uas ploj lawm.





    Last edited by Mim on 18th June 2016, 12:20 pm; edited 2 times in total
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Mim 17th June 2016, 3:58 pm

    32 Cov Yaj Saub

    Lub caij uas cov neeg thiab cov vaj Yus Das tsis ua raws Tswv Ntuj hais, mas Tswv Ntuj xa ib co yaj saub tuaj hais Tswv Ntuj cov lus rau lawv thiab hu lawv kom tig rov los pe hawm lawv tus Tswv Ntuj.  Muaj ntau tus yaj saub, tiam sis ntawm no peb yuav hais txog ob peb tug xwb: Xws li yaj saub His Xais, Yes Les Mias, Es Xes Kias, thiab Das Nias.

    1. Yaj Saub His Xais: Nws sau ib co lus paj huam cem thiab ntuas cov neeg His Xas Lais thiab cov Yus Das  kom lawv rov tig los teev hawm lawv tus Tswv Ntuj.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Seraph

    --- Nws tau yees pomTswv Ntuj zaum saum nws lub theej kiab saum ntuj thiab tau hnov ib tsoom tshiab hu zaj nkauj tias: “Ntshiab, ntshiab, tus Huab Tais kav tsoom hnub qub ntshiab tiag! Tas lub ntiaj teb puv nkaus nws lub hwj chim!” Zaj nkauj no peb tseem niaj hnub hu thaum peb ua thaj txi ntuj, yog zaj “Faj Tim Huab Tais Ntshiab…’ Nws pom li ntawd nws rov saib nws yog ib tug neeg txhaum ces nws qw tias: “Tuag lau kuv nas! Vim kuv yog neeg di ncauj tsis huv, kuv nrog ib haiv neeg di ncauj tsis huv nyob, ua  cas kuv qhov muag tau pom tus Vaj, tus Huab Tais kav tsoom hnub qub lawm!” Ces Huab Tais ib tug tshiab thiaj muab ciaj mus tais tau ib lub ncaig saum thaj txi ntuj los chwv His Xais di ncauj thiab hais rau nws tias: “Saib qhov no tau chwv koj di ncauj lawm, nws tshem koj qhov phem mus thiab ntxuav koj qhov txhaum pov tseg lawm.” (His Xais 6: 1-7)

    --- His Xais kuj hais ib co lus saub qhia txog tej yam yuav tshwm sim yav tom ntej; xws li nws hais txog Yes Xus zoo li no (His Xais 11: 1-5) :
    1“Muaj ib tug ntsuag yuav hlav ntawm Yes Xes lub hauv paus los, ib lub cos paj yuav nthaw ntawm nws cov cag tuaj.
    2 HUAB TAIS lub tswv yim yuav nyob txawm saum nws. Yog ib lub tswv yim thoob tsib thiab txawj to taub, ib lub tswv yim pab xav tom ntej tom qab thiab pab ua siab loj, ib lub tswv yim paub txuj thiab hwm HUAB TAIS.
    3 Nws txoj kev zoo siab yog hwm HUAB TAIS. Nws yuav tsis txiav txim raws li qhov muag pom sab nraud, nws yuav tsis yuav raws li hnov lus moo cua hais.
    4 Nws yuav txiav txim ncaj rau cov neeg pluag txom nyem, nws yuav pab cov neeg raug kev nyuaj siab nyob hauv lub teb chaws; nws lub ncauj lo lus yuav yog rab pas ntaus cov neeg ua phem, nws di ncauj yuav tshuab pa tua cov lim hiam.
    5 Kev ncaj yuav yog nws txoj siv sia duav, kev pheej xeeb yuav yog nws txoj siv sia ntawm ntsag.”

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Suffering%2BServant%2Bicon
    Nws kuj hais txog Yes Xus txoj kev txom nyem thiab kev tuag li no (His Xais 53: 3-10):
    3 Tib neeg thuam (kuv tus tub txib), tso nws pov tseg. Nws yog ib tug neeg txom nyem thiab raug mob loj. Nws zoo li ib tug neeg uas yus fee ntsej muag tsis xav ntsia, nws raug sawv daws thuam, peb tsis saib nws yog neeg muaj nqes li.
    4 Tab sis, yam nws ris yog peb tej kev mob, yam nws nyiaj yog peb tej kev ntsaj. Peb xav tias yog Tswv Ntuj nplua nws, thiab ua kom nws raug mob, raug txom nyem.
    5 Tab sis nws raug luag nkaug, twb yog vim peb tej kev ua phem, raug luag tsuj, yog vim peb tej kev ua txhaum. Lub txim uas nyob saum nws, yog tus nqi nws them kom peb tau nyob thaj yeeb. Nws tej thaj doog ua kom peb tej mob nkeeg zoo hlo.
    6 Peb sawv daws zoo li ib co yaj poob zoo, peb nyias taug nyias txoj kev, HUAB TAIS muab peb sawv daws lub txim txhaum nog rau nws ris.
    7 Txawm nws raug luag hiam loj kawg, nws nyob twj ywm rau luag ntaus, nws tsis qhib ncauj li. Nws zoo li tus yaj uas luag cab nrhuj nrheev mus rau tom tsev tua tsiaj, los tseem zoo li tus yaj uas nyob twj ywm rau luag txiav nws cov plaub, nws tsis qhib ncauj li.
    8 Lawv ntes nws thiab txiav txim kom nws tuag, lawv coj nws mus. Puas muaj leej twg tseem yuav nco txog nws lub neej ntxiv? Vim luag twb muab nws tshem tawm hauv tsoom neeg ciaj lub teb chaws mus lawm. Nws raug tua them nws haiv neeg tej txhaum.
    9 Luag muab nws zwm ntxa xyaw cov neeg phem, muab nws faus ze cov neeg nkhaus, txawm tias nws tsis tau ua dab tsi tsis zoo thiab nws lub ncauj tsis tau hais ib lo lus dag.
    10 Yog HUAB TAIS pom zoo cia nws nyiaj kev mob loj tas nrho. Vim nws muab nws txoj sia los txi Ntuj them txhaum, nws yuav tau pom nws cov xeeb leej xeeb ntxwv, nws yuav ua tau kom nws lub hnub nyoog nyob ntev, thiab nws yuav ua tau raws li HUAB TAIS lub siab xav…

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Jeremiah

    2. Yaj Saub Yes les Mias: Nws hais txog cov Yus Das thiab cov His Xas Lais tej kev ua txhaum rau Tswv ntuj, tsis mloog Tswv Ntuj lus, mus pe hawm lwm haiv neeg tej dab qhuas, vim li ntawd lawv thiaj raug lwm haiv neeg tuaj tsuj lawv thiab coj lawv mus nyob txim. Tiam sis nws kuj hais txog qhov tias Tswv Ntuj yuav rov tso lawv dim los thiab yuav rov tsa lawv lub teb chaws.  Yes Les Mias ua yaj saub tau li 40 xyoo, nws pom thiab ntsib kev txom nyem ntau thiaj loj, xws li nws raug lawv muab pov rau hauv qhov taub.  Nws pom ntau tus vaj thiab coob leej neeg Yus das raug lwm haiv neeg tuaj ntaus yeej lawv thiab ntes lawv mus nyob txim nyob lwm teb chaws. Nws sau ntawv piav txog thiab seev txog tej kev txom nyem ntawd. Vim li ntawd nws tau ib lub npe hu ua "tus yaj saub muaj kua muag." Yes Les Mias kuj piav txog tus vaj Yus Das, Ye Kos Nias, (uas tseem hu ua Yes Hom Yas Tshis (Jehoiachin)), uas nyuam qhuav ua vaj tau 3 lub hlis xwb, nws cia li raug cov vaj Npas Npis Los ntes coj mus kaw tau peb caug xya xyoo. Xyoo 37 ntawd tus vaj Npas Npis Los muab nws tso tawm hauv nkuaj los thiab qee ib qho nyiaj hli yug nws mus txog thaum nws tuag tiam sis kuj tsis tso nws rov los ua vaj kav Yus Das ntxiv. Peb paub hais tias Yes Kos Nias yog Yes Xus ib tug yawg koob (Mas Tais 1: 1-17).

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Ezekiel%2B2

    3. Yaj saub Es Xes Kias: Nws yog ib tug ib tug leej choj nrog pab raug ntes mus nyob txim nyob Npas Npis Los. Tswv Ntuj ua kom Es Xes Kias yees pom ntau yam txog haiv neeg His Xas vim lawv tej kev ua txhaum rau Tswv Ntuj tsis mloog nws lus.  Tswv Ntuj kom Es Xes Kias noj ib kauj ntawv thiab coj Es Xes Kias mus nrog cov neeg His Xas Lais uas raug coj mus kaw nyob.  Tswv Ntuj kom nws yuav tsum ceeb toom rau lawv txog tej yam yuav tshwm sim.  Nws qhia ib lub ntsiab tias ntiaj teb neeg yuav tsum paub tias Tswv Ntuj yog Tswv Ntuj tiag tiag. Yog tib neeg tsis mloog tsis hwm Tswv Ntuj ces Tswv Ntuj yuav tso tib neeg tseg tsis pab ntxiv, thaum ntawd tib neeg yuav raug teeb meem loj. Kom sawv daws yuav tsum to taub qhov ntawd.
    Es Xes Kias yog tus tau sau txog nws yees pom ib lub tiaj pob txha tib neeg uas qhuav tas thiab Tswv Ntuj muab cov neeg Yus Das thiab His Xas Lais piv rau cov pob txha qhuav ntawd.  (Nyeem  Es Xes Kias 2: 8-10, 3: 1-4;  37: 1-14)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV 35744_all_036_01-daniel

    4. Yaj saub Das Nias: Nws yog ib tug tub hluas uas raug coj mus nyob txim nyob Npas Npis Los teb chaws. Muaj ntau yam zoo tshwm sim rau Das Nias, vim Das Nias hwm Tswv Ntuj thiab tso siab rau Tswv Ntuj. Peb yuav piav txog ob peb yam xws li:

    1) Das Nias thiab nws peb tug phooj ywg Yus Das tsis kam noj tus vaj cov nqaij thiab haus nws cov cawv, vim lawv tsis xav ua txhaum rau lawv tus Tswv Ntuj. Das Nias hais rau tus vaj tus tub txib uas saib xyuas lawv tias kom muab zaub rau lawv noj xwb. Tiam sis tus tub txib tsis kam, nws hais tias yog ua li ntawd ces tsam lawv yuag tshaj lwm cov ces tus vaj yuav tsis zoo siab rau nws ces nws yuav poob nws txoj hauj lwm. Das Nias thiaj hais tias: “Yog li koj kuj sim muab zaub rau peb noj 10 hnub sai peb yuav zoo li cas.” Tus tub txib txawm niaj hnub nqa zaub tuaj rau lawv noj tau kaum hnub. Hnub kaum nws tuaj saib lawv no ua cas lawv tej tug plhu tshiab thiab lawv tseem cus dua muaj zog dua cov niaj hnub noj nqaij, ces tus tub txib cia li cia lawv noj zaub lawm xwb. (Das Nias 1: 1-16)

    2)Das Nias txawj txhais npau suav: tus vaj Npas Npis Los hu ua Nes Npws Kos Dos Nos Xos ua npau suav, ua rau nws lub siab tsis kaj, nws hu tas nws cov tus txawj yees siv, txawj khawv koob, txawj hwv huaj tuaj kom lawv txhais nws zaj npau suav, tiam sis nws tsis qhia tias nws ua npau suav li cas, nws yuav kom lawv cia li txawj paub nws zaj npau suav thiab txawj txhais rau nws xwb, ces lawv tsis paub txhais. Ces Das Nias thiaj li tuaj; vim Das Nias muaj Tswv Ntuj, Das Nias pom tau tus vaj zaj npau suav thiab txhais tau rau nws. Ces tus vaj tsa Das Nias ua ib tug nom loj saib lub xeev Npas Npis Los.

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Fieryfurnacebiblestory

    3) Vaj Nes Npws Kos Nos Xos nchuav tau ib tug mlom kub, nws coj mus tsa rau nram tiaj thiab nws ceeb toom kom cov ua nom ua tswv thiab sawv daws yuav tsum pe hawm tus mlom ntawd ua lawv tus tswv ntuj. Tiam sis Das Nias peb tug phooj ywg tsis kam pe tus mlom, ces muaj neeg mus foob lawv rau tus vaj.  Tus vaj thiaj hu lawv tuaj, nws hais rau lawv tias:  “Yog nej pe hawm kuv tus dab mlom ces yuav tsis muaj dab tsi, tiam sis yog nej tsis pe ces nej yuav tsum raug muab pov hlawv.” Lawv teb nws tias: “Tej zaum peb tus Tswv Ntuj yuav cawm peb ntawm koj cov hluav taws; tiam sis txawm tias nws tsis cawm los peb yuav tsis pe koj tus dab mlom, peb tsuas pe peb tus Tswv Ntuj xwb.” Ces tus vaj npau taws rau lawv, nws ceeb toom kom muab lawv peb leeg pav coj mus pov rau hauv lub cub tawg hlawv neeg.  Tiam sis lawv mus  mus los los hauv lub cub tawg thiab lawv hu nkauj cav txog Tswv Ntuj, hluav taws tsis chwv lawv li, vim Tswv Ntuj tus tshiab tuaj pab lawv thiab ua kom hluav taws txhob kub txhob ntaiv lawv. Thaum tus vaj pom li ntawd, nws qhuas thiab cav txog cov hluas ntawd tus Tswv Ntuj tias: “Lawv tsis kam pe lwm tus tswv ntuj, lawv yeem cia lawv lub cev raug kub hnyiab. Lawv tsuas pe lawv tus Tswv Ntuj nkaus xwb.  Yeej tsis muaj lwm tus tswv ntuj yuav cawm tau neeg zoo li no li. Yog li kuv hais rau txhua haiv neeg tias yog nej leej twg thuam lawv peb leeg no tus Tswv Ntuj nyob siab mas tus ntawd yuav tsum raug muab txiav ua daim…” Ces lawv peb leeg raug muab tsa ua nom loj dua qub tuaj. (Das Nias 3: 1-2, 19-23, 91-100)

    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Pppas0046

    4) Thaum Das Lis Yus ua vaj, cov nom tswv khib Das Nias, vim tus vaj nyiam Das Nias thiab npaj xav muab nws tsa ua nom loj saib tas nws lub teb chaws.  Cov nom sib tuav tswv yim hais rau tus vaj kom nws sau npe tsa ib txog cai txwv tsis pub thov ntuj los thov lwm tus neeg txog ib yam dab tsi li, yuav tsum mus thov tus vaj nkaus xwb. Tiam sis Das Nias tsis ua raws txoj cai, niaj hnub nws mus txhos caug thov Tswv Ntuj peb zaug saum nws tsev, raws li nws ua kam.  Cov nom thiaj mus fooj rau tus vaj tias Das Nias tsis mloog txoj cai nws tseem niaj hnub teev nws tus Tswv Ntuj ib hnub peb zaug.  Tus vaj kuj nyuaj siab kawg, nws xav tswv yim nrhiav saib yuav ua cas thiaj cawm tau Das Nias. Tiam sis cov nom hais rau tus vaj tias: “Koj nco ntsoov tias thaum tus vaj txiav ib txog cai lawm mas yeej rhuav tsis tau li lawm.” Tus vaj ua tsis tau tes, nws thiaj kom coj Das Nias tuaj, kom lawv muab nws pav pov rau hauv lub nkuaj tsov. Tus vaj hais rau Das Nias tias: “Thov kom koj tus Tswv Ntuj uas koj tsob hwb nws tsis tseg yuav tsum cawm koj xwb.” Tus vaj kom muab lub nkuaj tsov kaw rau, ces nws mus tsev, tiam sis nws chis chis siab tsis kam noj mov tsis tuaj dab ntuj li. Tag kis thaum sawv ntxov ntxov nws maj maj khiav tuaj ntawm lub nkuaj tsov. Nws tuaj quaj qw rau Das Nias tias: “Das Nias, Tswv Ntuj muaj txoj sia tus tub txib aw! Koj tus Tswv Ntuj puas pab cawm koj ntawm ncauj tso os?” Das Nias teb tias: Huab tais Vaj Ntxwv aw! Thov kom koj tsuas muaj nyob ntev dhawv! Kuv tus Tswv Ntuj tau xa nws tus tshiab tuaj kaw cov tsov lub qhov ncauj ces lawv tsis tau ua dab tsi rau kuv li os. Vim Tswv Ntuj tsis pom kuv tau ua txhaum, thiab kuv tsis tau ua dab tsi phem rau koj li os!” Ces tus vaj zoo siab hlo. Nws thiaj kom neeg tuaj coj Das Nias tawm hauv nkuaj tsov los. Das Nias tsis raug tsov dua li, vim nws tso siab rau Tswv Ntuj. Tus vaj thiaj kom muab cov neeg uas ntxub Das Nias pov rau tsov dua. Ces  vaj Das Lis Yus thiaj sau ntawv tshaj tawm rau txhua haiv neeg hauv nws lub teb chaws tias: “Kuv txiav txim tias nyob thoob plaws hauv kuv lub teb chaws mas sawv daws yuav tsum hwm Das Nias tus Tswv Ntuj, vim nws yog tus Tswv ntuj nyob mus li… nws tau ua tej yam hwj huam loj,  nws tau cawm Das Nias ntawm cov tsov.” (Das Nias 6: 11-28)

    Tom qab Das Nias kuj tseem muaj coob tus yaj saub ntxiv thiab. Lawv sawv daws puav leej yog tuaj hais Tswv Ntuj cov lus qhuab ntuas cov vaj thiab cov neeg His Xas Lais kom hwm lawv tus Tswv Ntuj, vim nws ib leeg thiaj yog tus tseem Tswv Ntuj.

    Zaj kwv huam piav txog  haiv neeg His Xas Lais thiab Yus Das los xaus rau cov yaj saub. Ua ntej thaum Yes Xus yuav tawm tuaj tab meeg tshaj lub Moo Zoo, xub muaj ib tug yaj saub ua ntej, yog Zam Ntxuav Plig. Nws yog tus yaj saub kawg, nws npaj txoj kev, qhuab qhia ib tsoom neeg kom lawv qhib siab qhib ntsws txais tos tus yuav tuaj lawv nws qab.

    Sponsored content


    LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV Empty Re: LUB NTSIAB NTAWM TXOJ KEV NTSEEG KAS TOS LIV

    Post  Sponsored content


      Current date/time is 27th March 2024, 10:31 pm