HMONG CATHOLIQUE

Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.

Copyright@2010 Hmong Roman Catholic / Pictures-all rights reserved, reproduction and copy prohibited _HMONG: USA,FRANCE,GUYANE,THAILANDE,VIETNAM,LAOS,CHINE...

Tsev teev Ntuj XH.XYOOJ THOJ PAUL, zos Tiaj Ntxhw

Gallery


Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Empty

Latest topics

» Tswv Ntuj txoj kev Khuv Leej Neeg.( Neuvaine à la Divine Miséricorde)
by Maiv Tooj 27th March 2024, 11:22 pm

» Ua tsaug ntees.
by Maiv Tooj 21st February 2024, 11:33 pm

» DUAB MAB LIAB TSHIAB.
by Maiv Tooj 16th February 2024, 8:39 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO I 2022-2023
by Mim 10th August 2023, 7:04 am

» Cov zaj nyeem Hnub Chiv Xyoo A. 2022-2023
by Maiv Tooj 20th July 2023, 11:21 pm

» SAJ YES XUS KEV TXOM NYEM
by Maiv Tooj 7th March 2023, 6:34 am

» Tswv Ntuj ua tau tag puas tsav yam, F. Ts. Cob Tsib teb
by Mim 3rd February 2023, 11:33 am

» DAIM NTAUB QHWV TUAG NYOB TURIN
by Mim 29th January 2023, 9:24 am

» Txiv plig Tshaj Sawm (Harry Thiel ) Lub neej
by Maiv Tooj 28th December 2022, 8:25 am

» TXIV PLIG NYIAJ POV keeb kwm niam ntawv thoob teb ( Nias Ntawm no saib txuas ntxiv )
by Maiv Tooj 28th December 2022, 7:55 am

» COV ZAJ NYEEM NRUAB LIS PIAM XYOO II 2021-2022
by Mim 24th November 2022, 9:06 pm

» COV ZAJ NYEEM Hnub Chiv 2021-2022 Xyoo C
by NrhiavTswvNtuj 18th November 2022, 8:28 am

Suav neeg tuaj saib, txij hnub 17/09/2010 los mus.


2 posters

    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg?

    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5527
    Date d'inscription : 2009-08-18

    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Empty Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg?

    Post  Maiv Tooj 19th May 2011, 9:28 am


    TUS ZOO TSWV ZOV YAJ COV LUS



    Nyob zoo Txiv Plig Txhiaj Foom
    Txiv, koj tau thov kom peb teb tej lo lus rau koj, mas peb yuav teb koj tej lus zoo li no :
    Xub ua tsaug rau Txiv Plig Txhiaj Foom, Txiv Plig Thoj Tshaj Xwm, Txiv Plig Yaj Chiv, cov Tub Tsob Hwb, thiab Choo, nej sawv daws huv si.  
    Peb vam tias tas huv tib si nej cov lus yog lub txiaj ntsim uas Tswv Ntuj xav kom peb sawv daws sib pab txhim kho, kom peb muaj ib txog hau kev taug nyob hauv txoj kev ntseeg Ntuj.
    Vim peb yog Hmoob, peb tej poj yawm txwv koob txoj kev ntseeg txawv luag tej lwm haiv neeg. Nyem no peb tig los ntseeg Ntuj, ntseeg Huab Tais Yes Xus, mas peb thiaj muaj ntau yam yuav sib tham, yuav sib pab txhim kho kom zoo. Zoo Tswv Zov Yaj tsis muaj peev xwm txiav ib txoj cai rau sawv daws taug. Peb tsuas teb tej lo lus uas Txiv Plig Txhiaj Foom thov kom peb teb xwb. Nej leej twg yuav coj li cas, yuav xav li cas, kuj tau mog. Peb tsis ua nruj rau sawv daws, peb tsuas xav tias tam sim no txoj kev ntseeg Ntuj hauv peb haiv Hmoob tseem yog ib txog kev cai tshiab tshiab, tseem tos lub zim txwv yuav kho kom zoo zuj zus tuaj. Li ntawd, lub caij no muaj ntau yam peb yuav tsum yoog raws li Yes Xus lo lus hauv Ntawv MooZoo. Peb vam tias muaj ib hnub peb haiv Hmoob ntseeg Ntuj yuav coj tau txoj kev ntseeg loj hlob thiab zoo.  

    Thawj lo lus nug yog lo lus tias : “Cov neeg ntseeg Ntuj hlawv xyab hlawv ntawv rau cov tuag puas tau ?”


    Raws li tej laus ib txwm ua kam, thaum muaj ib tug neeg mob nkeeg, mas Hmoob ua neeb ua yaig, Hmoob hlawv xyab hlawv ntawv.
    Xyab yog ib hom tshuaj tsw qab zoo cev rau dab thiab rau Ntuj. Peb pom tias nyob hauv cov Thaj Txi Ntuj loj mas Leej Choj yeej hlawv ib co tshuaj tsw qab xws li cov pa xyab. Li ntawd, thaum peb xav hwm Ntuj peb hlawv xyab hwm Ntuj kuj tau. Hos thaum peb niam peb txiv qaij qaug los txog, peb xav hlawv xyab hwm peb niam peb txiv tus ntsuj plig kuj tsis txhaum. (Leej twg yuav hlawv xyab kuj tau. Tsis hlawv kuj tau. Tsis pom tias hlawv xyab yog kev txhaum)
    Tab sis yog koj hlawv xyab hlawv ntawv mus tsawm luag tej, thiab foom luag tej mus rau qhov phem qhov tuag, mas koj yog neeg tsis txawj zam txhaum rau luag tej. Koj tsis ua xws li Huab Tais Yes Xus qhia. Koj yuav tsum ceev faj mog.
    Hais txog cov Ntawv uas Hmoob hlawv rau tus tuag, mas Hmoob ntseeg tias qhov ntawd yog muab nyiaj txiag rau tus tuag coj mus siv lawm Yeeb Ceeb. Hmoob ib txwm ntseeg li ntawd tiag. Hmoob ntseeg tias nyob Yeeb Ceeb yuav siv nyiam txiag xws li nyob Yaj Ceeb no. Hmoob kuj ntseeg tias tus neeg tuag yuav mus thawj thiab. Tus tuag kuj yuav rov yug los tshiab. Qhov no yog Hmoob txoj kev ntseeg.
    Tab sis nyem no peb tig los yuav lub siab tshiab, peb tig los ntseeg Tswv Ntuj, peb ntseeg Huab Tais Yes Xus, mas peb kuj ua raws li Huab Tais Yes Xus qhia thiab peb ntseeg li Yes Xus qhia. Yam twg yog kev teev dab thiab ua rau dab, mas peb cov neeg ntseeg Ntuj tso pov tseg. Yam twg yog Hmoob tej txuj ci, mas peb txuag cia, peb khaws tseg, peb tseem siv txuas ntxiv mus. Yus yuav tsum feeb meej tias yam twg yog kev cai dab qhuas, yam twg yog Hmoob kev lis kev cai thiab yog Hmoob tej txuj ci.

    Piv txwv 1  Kev pe, yog Hmoob kev lis kev cai. Yus pe niam pe txiv, pe kwv tij neej tsa kuj tau, pe Ntuj kuj tau.
    Piv Txwv 2 Rab Qeej, yog Hmoob li txuj ci. Cov coj dab yuav tshuab qeej rau tus tuag kuj tau, yuav tshuab qeej ua kev lom zem kuj tau. Hos peb cov neeg ntseeg Ntuj yuav tshuab qeej cav lus zoo txog Tswv Ntuj kuj tau, tshuab ua kev lom zem kuj tau. Tab sis tsis phim ib tug neeg ntseeg Ntuj yuav ua Txiv Qeej, tsuab qeej xa tus tuag mus rau dab teb. Vim peb tsuas txawj xa mus cuag Tswv Ntuj xwb.
    Kwv tij, thaum ib tug neeg qaij qaug los txog, nws tuag lawm, mas Hmoob txaug ntawv, Hmoob hlawv ntawv rau tus tuag, kom tus tuag coj mus siv lawm Yeeb Ceeb. Hmoob ntseeg li ntawd tiag. Tab sis peb cov neeg ntseeg Ntuj mas Huab Tais Yes Xus qhia tias Tswv Ntuj yuav txiav txim rau sawv daws raws li nyias tau ua zoo, los ua phem. Cov neeg zoo yuav mus nrog Tswv Ntuj nyob mus li ib txhiab ib txhis pem Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej. Cov neeg phem yuav txais kev txom nyem loj.  (MT 25 : 34-46)
    Huab Tais Yes Xus kuj qhia meej pem tias nyob pem Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej tsis thooj li nyob Yaj Ceeb no. Yaj Ceeb muaj kev ua txij ua nkawm, muaj kev tshaib kev nqhis, muaj kev khwv, muaj kev ntshaw. Tab sis nyob pem Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej muaj kev puv siab mus li ib txhiab ib txhis. Sawv daws yuav nyob kaj lug kaj nrig mus li. Yuav zoo li Tswv Ntuj tsoom Tshiab nyob pem Ntuj. (MT 22 29-30)
    Huab Tais Yes Xus tseem hais ib zaj Paj Lug qhia kom peb tsis txhob muab lub hnab qub los ntim cov cawv tshiab, tsam lub hnab qub ntuag, ces cov cawv yuav txeej tas.  Huab Tais Yes Xus ua Paj Lug hais xwb, lub ntsiab yog qhia kom peb txhob muab Yes Xus txoj kev cai tshiab los xyaws rau txoj qub kev cai. Yog peb muab ob txoj kev cai los sib xyaws, mas tsam peb txoj kev ntseeg yuav puas tas.
    Peb paub li no lawm, mas yus thiaj yuav paub tias cov neeg ntseeg Ntuj puas tsim nyog hlawv ntawv rau cov neeg tuag. (Yog koj ua tib zoo xav tswv yim mas koj yuav paub tias tsis hlawv ntawv kuj zoo dua puas yog ?)
    Qhov uas cov neeg ntseeg Ntuj xub muab siab rau ua, yog xub muab siab rau nrhiav Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej los ua lawv tug. Kwv tij, tsuav yog peb nyiam Tswv Ntuj thiab sib nyiam sib hlub, peb pab luag tej li Huab Tais Yes Xus qhia, mas peb tso siab tias lwm tiam peb yuav txais Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej ua peb tug. Peb yuav muaj kev puv siab mus li. Nyob pem Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej peb tsis siv cov txiaj ntawv uas Hmoob hlawv rau cov tuag.


    Lo lus nug tim 2 “Cov neeg ntseeg Ntuj puas hu plig tau ?”


    Peb cov neeg ntseeg Ntuj ib txwm hais tias thaum peb tseem nyob mas peb tus ntsuj plig nrog peb nyob nraim. Yog thaum peb tuag tas, mas peb tus ntsuj plig ncaim ntawm peb lub cev mus. Peb tus ntsuj plig yuav mus nrog Tswv Ntuj nyob. Li ntawd, thaum peb tseem muaj txoj sia nyob, peb tus ntsuj plig kuj nyob txawm hauv peb lub cev tas mus li. Ua li mas peb cov neeg ntseeg Ntuj tsis hu plig kuj zoo dua, puas yog. ?


    Lo lus nug tim 3 “Cov neeg ntseeg Ntuj khi tes puas tau ?”


    Thaum muaj ib tug neeg mob mob, ua li cas rau los tsis zoo, mas Hmoob vam txog tsoom laus tuaj khi tes, foom ib lo lus zoo rau tus neeg mob nkeeg ntawd kom muaj zog tuaj, kom zoo tuaj.
    Los thaum muaj ib tug me nyuam mos yug los tshiab mas Hmoob hu plig rau, thiab Hmoob vam txog tsoom laus khi tes, tis npe, thiab foom koob hmoov rau tus me nyuam ntawd. Peb cov neeg ntseeg Ntuj tsis hu plig, tab sis peb vam txog tsoom laus lo lus thov Tswv Ntuj foom hmoov zoo rau peb tus neeg, thiab foom hmoov zoo rau peb tus me nyuam mos yug los tshiab. Qhov no yog ib yam tsim nyog ua. Yog ib qho zoo.

    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Boule-10Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Encens11Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Encens12Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Images10
    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Encens10

    Muaj civ tov civ yam xyab,
    Xyab tsw qab rau vaj tsev,
    Xyab ntau ntxhiab,
    Xyab hawm Tim Tswv, Huab tais vauj ntxwv
    Xyab hawm Tswv Ntuj
    Xyab hawm tub nraug laj mus pem Ntuj.


    Txij no mus yog cov lus uas Zoo Tswv Zov Yaj twb xub teb ib zaug rau Txiv Plig Txhiaj Foom thiab Choo nkawd lawm. Yuav muab los tso ua ke rau ntawm no kom sawv daws tau nyeem.


    Hnub tim 5 lub 6 hli 2009
    Nyob zoo Txiv Plig Txhiaj Foom
    Koj xa Choo 2 tsab e-mail tuaj rau peb tim Lomsak, thiab koj tseem xav kom peb teb tej lo lus ntawd rau koj. Hnub no kuv thiaj li teb lo puav lus rau koj. Yog ib co lus raws li kuv xav xwb. Kuv tsis tau hais tias kuv cov lus ntawd raug tas. Tej yam kuv hais, mas kuv xav txog Huab Tais Yes Xus cov lus hauv phau Ntawv Moo Zoo los pab kuv.

    Lo lus nug 1 : Xib Hwb Npuag Neeb phau ntawv Txiv Xaiv Foom Kom phab 242 qib 3 hais tias :  "Tus tuag yuav plhis plho  ua kab npauj kab xi ya los mus rau Ntuj Ceeb Tsheej.”
    Phab 252 hais tias :  “Kom tus tuag ciaj kiag Faj Tim Huab Tais, mus zaum ntua rau lub Theej Kiab.  Lo lus no yog zoo nkaus li tsa tus tuag tus ntsuj plig ua Huab Tais Ntuj kiag, vim nws rau kiag tus Capital letter


    Lo lus teb : Ob kab lus no yog yus xav raws li tus npe ntawv xwb, mas yeej tsis haum txoj kev ntseeg. Tab sis peb nco ntsoov tias tej laus thaum ub, thiab cov neeg ntse, nyiam hais tej lo lus ua paj lug, hais tej lo lus txhais, thiab hais tej lo lus piv txoj lug. (Peb hais tias Niaj Txhis Piv Txoj Lug)
    Nyob hauv zaj no mas kuv xav tias lo lus ntawd tsuas ua paj lug hais xwb, yuav tsum tsis txhob xav raws nraim li tus npe ntawv ntawd ( los tsis txhob xav raws li lo lus ntawd.) Lub ntsiab yog xa tus tuag mus txais ib lub hwj chim loj nyob pem Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej. Peb xa tus tuag mus nrog Huab Tais Yes Xus zaum ntawm nws lub Theej Kiab, nrog Yes Xus ua vaj (Faj Tim Huab Tais). Lub Koom Txoos Kav Tos Liv, twb muaj tej lo lus qhia tias : thaum peb txais lub Cim Ntxuav mas peb yog ib tug Leej Choj, yog ib tug Yaj Saub tshaj Ntuj lus, thiab yog ib tug vaj.”

    Lo lus nug 2 : “Kuv muab Npuag Neeb phau ntawv Txiv Xaiv Foom Kom nyeem ntau lwm thiab xyuas tej yam uas tsis haum rau Ntuj kev cai. Vim li cas Txiv Plig Nyiaj Pov ho tsis saib ua ntej yuav ua tej phau ntawv zoo li no. Ua cas Txiv Plig Nyiaj Pov ho cia li approved tej zaj zoo li no, kuv tsis to taub ?

    Lo lus teb : Qib lus no kuv tsis muaj peev xwm teb tau, thiab kuv xav tias yeej tsis muaj leej twg muaj cuab kav teb. Tus yuav teb tau yog Txiv Plig Nyiaj Pov tib leeg xwb, nws thiaj paub zoo. Tab sis nws twb tuag lawm. Raws li kuv tus uas niaj hnub nrog Txiv Plig Nyiaj Pov nyob ua ke tau yuav luag 10 xyoo sib law, mus txog hnub Txiv Plig tas sim neej, mas kuv xav tias tos Txiv Plig Nyiaj Pov ua li ntawd kuj yog vim tej yam no:
    1 Txiv Plig Nyiaj Pov muaj hauj lwm ntau ntau, yuav tsum ua, ces nws tsis xyeej saib kom ntxaws tas cov lus.
    2 Txiv Plig Nyiaj Pov tsis yog tseem Hmoob, ces nws paub tsis tas tej ntawd.
    3 Tej zaug, Txiv Plig Nyiaj Pov saib cov zaj Qhuab Ke ntawd, yog ib zag txuj ci zoo pab Hmoob.
    Thiab tseem muaj lwm yam ntxiv uas yus mem tsis tau, ces yus tsis paub hais. Kuv kuj tsis paub tias Txiv Plig Nyiaj Pov xav li cas tiag. Tab sis kuv xav tias nws tsuas xav qho zoo xwb. (Good will)

    Lo lus nug 3 : Muaj tej tus Deacon hais tias Siv yis, Buddha, thiab Huab Tais Yes Xus, yog Ntuj xa los cawm lub ntiaj teb neeg, mas ob tug ntawd yeej nrog Yes Xus loj sib txig.

    Lo lus teb : Raws li kuv xav mas Siv yis, thiab Buddha, txawv Huab Tais Yes Xus me ntsis. Vim Huab Tais Yes Xus yog Tswv Ntuj Leej Tub, thiab nws kuj ib txhij yog Tswv Ntuj. Tab sis Siv Yis, los Buddha, lawv cov ntawd yog ib co Leej Ntshiab. Vim li cas kuv hais tias lawv yog Leej Ntshiab ? Yog vim lawv tau qhia kom tib neeg ua zoo, thiab lawv tau ua qhov zoo xwb. Ces lawv yuav tsum yog ib tug Leej Ntshiab lawm ntag. Yog tias peb tsis txhob muab lwm tus neeg los piv rau Huab Tais Yes Xus mas kuj zoo dua.

    Lo lus nug 4, Choo hais li no : muaj tej tus qhia tias peb tuag lawm mas peb yuav mus thawj thiab. Ces peb rov yug los dua tshiab. Tus ntawd yog xib hwb Vam Tub Muas, nyob Sacramento, peb caw nws tuaj ua rooj sau siab rau peb hauv Green Bay Diocese hnub tim 16 lub 5 hli no, ces nws hais rau tag nrho peb cov tuaj ntawd.

    Lo lus teb : Peb pom tias cov tib neeg nyob Asia teb (cov tsis ntseeg Ntuj) yeej muaj coob leej xav tias tib neeg tuag lawm yuav mus thawj thiab. Ces yuav rov yug los dua tshiab. Lawv ntseeg li ntawd tiag. Tab sis cov neeg ntseeg Ntuj yuav nco ntsoov tias qhov ntawd tsis yog peb txoj kev ntseeg. Raws li Huab Tais Yes Xus qhia mas thaum peb tuag, peb tus ntsuj plig mus cuag Tswv Ntuj. Thaum peb tuag ntawd mas Huab Tais Yes Xus yuav txiav txim rau peb raws li nyias tau ua zoo los ua phem. Cov neeg zoo yuav mus nrog Huab Tais Yes Xus nyob pem Tswv Ntuj lub Ceeb Tsheej. Tseem muaj dua lwm lub caij loj yog hnub ntiaj teb kawg mas Huab Tais Yes Xus yuav txiav txim rau ib zeej tsoom neeg ciaj neeg tuag huv tib si, yog zaum kawg. Lub zim txwv ntawd yuav zoo li cas mas peb tsis paub, vim tej ntawd yog tej yam uas neeg lub tswv yim duav tsis tau.
    Kuv xav tias thaum peb tig los ua neeg ntseeg Ntuj lawm, mas phim peb yuav tso peb tej qub kev ntseeg pov tseg. Ces peb ntseeg raws li lub Koom Txoos Kav Tos Liv qhia, thiab ntseeg raws li Huab Tais Yes Xus qhia.
    Nyob hauv Ntawv Moo Zoo Huab Tais Yes Xus hais ib zag Paj Lug tias txhob muab cov cawv tshiab ntim rau hauv lub hnab qub, nyob tsam lub hnab yuav ntuag, ces cov cawv yuav txeej tas. Huab Tais Yes Xus ua paj lug hais xwb, tab sis lub ntsiab kuj qhia kom peb txhob muab peb txoj kev ntseeg tshiab los xyaws rau txoj qub kev ntseeg. Yog peb muab ob yam sib xyaws mas peb txoj kev ntseeg yuav puas.

    Lo lus nug 5, Choo hais li no : Deacon Zoov Ntxheb Yaj, hais tias peb cov Catholic teev tau Xwm Kab. Nws hais kiag rau kuv txiv peb ntag thiab hais rau Hanca conference nyob St Paul sawv daws hnov.


    Lo lus teb : Tej zaug tsis phim yuav hais li ntawd, nyob tsam cov lus ntawd ua rau cov neeg ntseeg Ntuj yuam kev. Peb yuav tsum teev Tswv Ntuj tib leeg xwb thiaj yog.

    Lo lus nug 6 : Deacon Vam Tub, tseem hais rau peb tias nws muaj ib tug Leej Nkaub, tus Leej Nkaub ntawd mas qhia rau nws txhua yam uas yuav tshwm sim tuaj. Nws txiv los muaj ib tug Leej Nkaub thiab. Nws txiv yog ib tug txiv neeb.


    Lo lub teb : Kuv xav tias xyov puas muaj li ntawd ? Tab txawm muaj li ntawd tiag, mas yeej yog Leej Ntuj Plig Ntshiab lub txiaj ntsim ua cov hauj lwm ntawd. Tsis yog Leej Nkaub ua cov hauj lwm ntawd. Tej zaug tsis phim yuav hais li ntawd, nyob tsam luag tej tau kev thuam yus. Ib qho tuaj kuj zoo li yus ua neeg khav theeb me ntsis lawm sub, ces nyob tsam yus txia ua neeg muab hlob lawm.
    Peb yuav tsum nco ntsoov lo lus hauv Ntawv Ntshiab tias : “Ntuj pub ntau yam txiaj nsim, tiam sis yog tuaj ntawm Leej Ntuj Plig Ntshiab tib leeg tuaj xwb. Ntuj pub Leej Ntuj Plig Ntshiab  rau peb, kom peb pab tau tsoom sid.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub ib zaj lus thoob tsib rau lawv.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub ib zag txuj ci rau lawv.
    Ib txhia, Leej Ntuj Plig pub kom lawv muaj ib lub siab ntseeg.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub kom lawv txawj kho mob.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub kom lawv txawj ua hwj huam yees ntxwv.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub kom lawv txawj ua Yaj Saub.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub kom lawv txawj pom tias puas yog dab.
    Ib txhia Leej Ntuj Plig pub kom lawv txawj hais ntau xeem lus.
    Tas ib puas tsav yam ntawd yog Leej Ntuj Plig tib leeg ua. Yog Leej Ntuj Plig tib leeg muab faib rau zeej tsoom sawv daws, raws li nws nyiam.”
    (1 Kos Lis Nthos 12 : 8-11)

    Lwm yam : hais txog XH Npuag Neeb cov zaj Foom Kom mas kuv tsis muaj zim txwv saib, ces kuv tsis paub tias zoo li cas tiag. Tab sis cov lus Foom Kom yeej yog ib co lus zoo. Yog ib co lus txhawb tej me tub me nyuam kom ua neeg zoo.
    Qhov kuv nyiam tsis tas, mas yog qhov tias tus hais zaj Foom Kom ntawd yuav tsum raug ntiav nyiaj txiag ntau ntau, xws li thaum nyob hauv txoj qub kev cai. Qhov ntawd xws li tsis tshua haum Yes Xus lub Moo Zoo sub. Tab sis tsuav yog Xyom Cuab zoo siab ntiav hais mas kuj tsis ua cas.
    Tom qab no kuv thov kom peb sawv daws sib haum xeeb thiab sib nyiam sib hlub thooj li Huab Tais Yes Xus qhia.

    Yaj Nom Thoob thiab ob peb leeg hauv Zoo Tswv Zov Yaj tim Lomsak

    Muab ntawm:Hmoob Catholique Fab Kis teb


    Kuv Maiv Tooj ntiag tug li lus:


    NB:

    Nqe lus nug 6:


    Lo lus nug 6 : Deacon Vam Tub, tseem hais rau peb tias nws muaj ib tug Leej Nkaub, tus Leej Nkaub ntawd mas qhia rau nws txhua yam uas yuav tshwm sim tuaj. Nws txiv los muaj ib tug Leej Nkaub thiab. Nws txiv yog ib tug txiv neeb.


    Lo lus ib tug leej nkaub, tsis yog hais tias zoo li cov txiv neeb thiaj muaj "leej nkaub" (zoo li tus nug nov nws tsis paub lus Hmoob zoo, nws lam txiav txim rau luag tej yam nws twb tsis paub hais tias yog txhais li cas).Lo lus "leej nkaub" Yog zoo li tus neeg ntawd muaj Leej Tswv Yim Ntshiab nrog nws, nws cia li txawj hais tej lus thoob tsib yam nws tsis tau xav tswv yim li. Leej Nkaub txhais tias Lub Tswv Yim qhia yus hais.

    Nqe lud nug 5:

    Lo lus nug 5, Choo hais li no : Deacon Zoov Ntxheb Yaj, hais tias peb cov Catholic teev tau Xwm Kab. Nws hais kiag rau kuv txiv peb ntag thiab hais rau Hanca conference nyob St Paul sawv daws hnov.[/color]

    Qhov nov mas LTH.Zoov Ntxheb Yaj yuav tsis hais ib zaug li nov li. Yog nws hais li no mas nws yuav tsis muab nws lub neej los txiv rau Tswv Ntuj, pab Hmoob kom Hmoob muaj kev twj lij thiab vam meej, uas cia nws txom nyem, nws lub neej poob qab los tsuav nws pab tau haiv Hmoob nce ib theem xwb. Thov Peb Hmoob tseg txoj kev txo luag, vim peb yuav nrhiav kev puas tsuaj rau peb xwb. Vim peb tsis nrhiav kev vam meej thiab nce qeb, peb tsuas soj raw seb luag ua dab tsi ces peb yuav lauj yuav thuam kom peb loj dua xwb mas tsis yog ib qho yuav coj peb mus rau txoj kev zoo.


    Last edited by Maiv Tooj on 28th September 2016, 5:09 pm; edited 2 times in total
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5527
    Date d'inscription : 2009-08-18

    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Empty Re: Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg?

    Post  Maiv Tooj 19th May 2011, 9:50 am



    Nyob zoo Mim,

    Hnub no kuv tsis ua hauj lwm, kuv mus laij teb laij chaw, cas kuv pom koj tsab ntawv no nyob hauv TP.Cwj Vuam Chiv lub Vas sab, kuv thov nqa los tso rau hauv peb tsev thiab. Vam tias nyaj koj yuav tsis xav li cas.

    Ua tsaug rau koj cov lus nthuav ntsiab thiab thoob tsib.


    Nyob zoo cov deacons, cov xib hwb thiab cov ntseeg sd,

    Kuv pom tias peb muaj ib co neeg uas mob siab heev rau peb txoj kev ntseeg Kas Tos Liv, kuv zoo siab thiab thov qhuas sawv daws txoj kev kub siab mob siab. Tiam sis kuv xav tias kom peb yuav tsum tsis txhob muaj kev sib thuam, cia lwm pab ntseeg thuam peb xwb twb txaus lawm. Ntawm peb mas peb yuav tsum los sib kho mas thiaj li yog. Tiam sis cas zoo li peb tawg ua ob peb pab los ob peb tog, peb tseem muaj kev sib thuam peb, ib tug twb tsis kam mus koom ib tug lub txoos teev ntuj li. Kuv xav tias qhov no tseem phem dua zaj qhuab ke los zaj txiv xaiv foom kom lawm no.

    Kuv kuj pom tias nej tau tham txog peb Hmoob lub ntees pam tuag tau ntev los lawm, tiam sis kuv tsis tau tuaj hais dab tsi. Hnub no, kuv xav tuaj nrog nej tham thiab, vim yog cov lus uas miva yang (los niam Tsav Xyooj Yaj) tau hais:

    Sent: Fri, April 8, 2011 7:24:27 PMh
    peb yeej ib leeg txuas ib leeg lus hais li peb to taub txog peb txoj kev ntseeg. Tab sis, kuv yuav tsis hais ntev; tam sim no cov xub xub los ntseeg txij thaum txiv plig nyiaj pov tuaj, tuag yuav tas lawm. Kuv niam tau txais kev ntseeg nyob Nyab Laj teb. Kuv txiv txais kev ntseeg xyoo 1957, 4 xyoos tos qab txiv plig nyiaj pov tuaj nplog teb.
    Tej kev cai dab qhuas, txiv plig yeej kom tso pov tseg tag. Cov ntees ntau lub peb ua nyob nplog teb tsis muaj kev cai dab qhua cuam tshuam li. KOM NEJ TO TAUB HAIS TIAS TXIV PLIG NYIAJ POV TSIS YOG TUS TSIM COV KEV CAI DAB QHUAS NO RAU HMOOB KAS TOS LIS SIV!

    Cov xib hwb yog cov tsim. ZAUM NO TXIV PLIG TUAG LAWM, SAWV DAWS YUAV MUAB LIAM RAU TXIV PLIG RIV. Tej kab ke pam tuag no lam tsim tsis muaj kev tso cai ntawm lub koom txoos; peb tso siab tias yog cov xib xwb txawj ces yog; vim peb ruam. Zaum no peb pom tseeb hais tias tsis yog li ntawd lawm.peb tso siab tias yog cov xib xwb txawj ces yog; vim peb ruam. Zaum no peb pom tseeb hais tias tsis yog li ntawd lawm.

    Txiv Plig Nyiaj Pov khaws Hmoob txuj, nws tsis tau hais tias nws paub Hmoob txuj. Nws khaws Hmoob txuj nws tsis tau kom cov Hmoob Kav Tos Lis ua kab ke pam tuag kev cai dab qhuas los txuam nrog kev cai Ntuj. Vatican II tsis tau hais tias kom muab lwm yam kev ntseeg los txuam rau kev ntseeg ntuj; tsuas hais tias kom hwm luag lwm kev cai teev hawm. Yog muaj tseeb li nej cov xib hwb hais ces cov Luteran yuav tsum koom tau cov Kas Tos liv? vim li cas tsis tau? peb twb teev ib tug tswv ntuj xwb ne?
    Vim li cas cov muslim thiab cov Christian ho koom tsis tau, peb twb ntseeg ib tug Tswv Ntuj xwb ne?
    koj muab kuv li ntxeev ua koj li, koj li ntxeev ua kuv li xwb.

    Tus me nyuam neeg uas paub kev ntseeg tsis txaus, ua li mas peb tseem to taub hais tias yog ntseeg tsis txaus, paub tsis tas thiaj li yuam kev. TAB SIS, COV UA YOG COV: XIB HWB, DEACONS, TXIV PLIG THIAB COV COJ !
    Txiv Plig peb muaj tsawg tus--tab sis tus nyiam zaj no los peb hnov lawm; tsis tau pom xwb. Yog cov no yog cov ua, puas tsim nyog peb ntseeg cov neeg no? Who can we trust that will bring GOD'S TRUTH TO US!!!!!!
    Niam Tsav Xyooj”

    Kuv xav thov piav me ntsis lub hauv paus tuaj. Kuv xav hais rau sawv daws paub txog hais tias TP NYiaj Pov tuaj poob rau lub zos Roob Nyuj Qus yog xyoo 1950. Nws tuaj kawm lus Hmoob, tuaj nrog Hmoob nyob tau ob peb xyoos, yeej tsis muaj neeg kam los ntseeg li. Xyoo 1953, mam li pib muaj neeg los txais kev ntseeg thiab txais lub Cim Ntxuav xwb, vim peb cov Hmoob tsis yog ib co neeg uas yuav tso tau lawv txoj kev teev dab teev qhua yooj yim thiab lawv kuj tsis ntseeg lwm haiv neeg txoj kev teev dab teev qhua yooj yim. Lub zos Roob Nyuj Qus ntawd yog neeg ua teb noj xwb, tsis muaj ib tug neeg tau mus kawm ntawv nrog luag nram nroog li. Cov neeg uas los txais lub Cim Ntxuav ntawd yog ib co txiv neeb loj thiab yog ib cov neeg uas saib lawv txoj kev dab qhuas muaj nqes rau lawv heev. Tiam sis thaum lawv tau los ntseeg lawm, mas lawv tsis muaj lub tswv yim hais tias yuav rov mus nyiag ua neeb ua yaig xyaw. Twb tsis muaj lub tswv yim hais tias kom lwm tus ua neeb saib yus tom nws vaj nws tsev rau yus, vim yus ua tsis tau lawm. Qhov no mas kuv hais tau tseeb li no raws li qhov kuv pom thiab kuv paub, vim kuv tsev neeg yog pab neeg ntawd. (Hais txog qhov uas yus nyiag ua neeb tom tsev, los yog hais kom lwm tus ua neeb saib yus tom lawv vaj lawv tsev twj ywm, mas kuv mam pom tom qab no, cov Hmoob txawj ua li no, tiam sis thaum peb tseem nyob Nplog teb, mas kuv tsis tau pom dua hauv kuv lub zos li).
    Txij li thaum peb los ntseeg ntuj lawm, mas peb lub ntees ploj ntees tuag tsuas ua zaj uas tam sis no muab hu ua “Kab Ke Xa Plig Ntu Ob” xwb, los txog rau xyoo 1971 los 1972 ntawd. Txij thaum ntawd los mas thiaj mam pib muaj Zaj Xa Plig Ntu Ib, uas yog zaj Qhua Ke.

    Yog vim li cas thiaj li pib hloov li no? Nej sawv daws cov tuaj sib cav hauv no, phim nej yuav tsum paub txog hais tias Xyoo 1962 lub 10 hli tim 11, vaj qhia Zam XXIII tau qhib lub rooj sab laj loj hu ua Vatican II rau tas cov tswv qhia nyob thoob ntiaj teb tuaj mus sib tham nyob Rome, tham txog hais tias yuav hloov txoj kev coj , thiab txoj kev teev hawm Tswv Ntuj li cas, Koom Txoos Kas Tos Liv thiaj li yuav muaj zog thiab huam vam ntxiv tuaj. (Thov kom peb sawv daws to taub tias Lub Koom Txoos tsis tau hloov dab tsi txog txoj kev ntseeg). Vaj qhia Zam XXIII tau qhib lub rooj sab laj, tiam sis sab laj tsis tau ntev , nws tau tas sim neej rau thaum lub 6 hli tim 3 xyoo 1963 lawm. Cov tswv qhia thiaj tau xaiv ib tug vaj qhia tshiab. Lawv xaiv tau vaj qhia Paj Lug VI (Paul VI). Tus kev cai mas thaum zoo li no lawm mas lawv muab lub rooj sab laj tso tseg xwb. Tiam sis tus vaj qhia tshiab xav kom cov tswv qhia yuav tsum sab laj ntxiv kom tas. Ces lawv thiaj ua lub rooj sab laj ntxiv mus xaus rau xyoo 1965 lub 12 hlis tim 8.

    Nyob hauv lub rooj sab laj, cov tswv qhia tau txiav ntau yam kev coj noj coj ua tshiab rau lub Koom Txoos. (Nco ntsoov hais tias lawv tsis tau hloov ib qho dab tsi nyob hauv lub ntsiab ntawm txoj kev ntseeg Kas Tos Liv.) Lawv tau txiav ib tug cai txog ntawm kev teev hawm Tswv Ntuj hu ua:

    “Constitution on the Sacred Liturgy - Sacrosanctum Concilium.” Muaj ib nqe nyob hauv hais txog txhua haiv neeg nyob ntiaj teb: lub Koom Txoos pom tias txhua haiv neeg nyias muaj nyias kab lis kev cai, nyias muaj nyias txuj. Lub Koom Txoos tsis txwv cov haiv neeg, yog lawv xav siv lawv li txuj thiab muab “adapt” los yog kho kom zoo siv haum kev ntseeg, lub Koom Txoos tso txoj hauj lwm ntawd rau cov tswv qhia nyob hauv lawv teb chaws, paub lawv txuj zoo, los ua cov txiav rau lawv tias lawv ua tau txij twg. (Mus saib thiab nyeem nyob nram qab)

    Yog vim muaj nqe lus li no, mas TP Nyiaj Pov thiaj li tau pib tshawb nrhiav txog Hmoob tej kab ke pam tuag, kab tshoob kev kos, qeej nruag, thiab lwm yam. TP siv txog li 6-7 xyoo los tshawb nrhiav. Lub caij ntawd mas TP luam ntawv ntau hais txog Hmoob tej dab neeg, tej kwv txhiaj lus taum, thiab txog Hmoob cov txheej txheem thiab cov zaj hais txog kab ke pam tuag, hais txog kab tshoob kev kos. TP tau qhuas txog hais tias peb Hmoob cov kab ke pam tuag yog ib co kab ke muaj qab muaj hau muaj paus muaj ntsis zoo.

    Vim li ntawd mas TP thiaj tso lus hais tias kom xub muab zaj qhuab ke ntawd los kho, pauv cov lus hais txog dab, pauv tej kab ke uas yog ua rau dab pov tseg, muab hloov tig los mus ua rau Tswv Ntuj xwb ces peb siv tau lawm. TP kuj hais tias TP tsis yog ib tug Hmoob, mas kom cov XH ua cov pib kho. Yog li ntawd cov XH thiaj tau pib kho. Thov kom sawv daws yuav tsum to taub tias tsis yog TP thiab cov XH tsim ib co “kev cai dab qhuas los txuam rau kev ntseeg,” TP tsuas ua raws li lub Koom Txoos tau txiav xwb: kom muab peb kev cai Hmoob los kho (“adapt”) tig mus ua kev teev hawm Tswv Ntuj. Raws li kuv paub, thaum nyob Vees Cam, TP luam thawj phau kab ke pam tuag uas muaj zaj qhuab ke, mas TP yeej coj mus rau Tswv Qhia xyuas, coj mus piav rau tswv qhia tag, ces tswv qhia mam tso lus rau Hmoob siv. Raws kuv nco mas peb nyuam qhuav pib siv zaj qhuab ke ntawd txij li xyoo 1971-72 los xwb. Peb nyuam qhuav siv tau 3-4 xyoos nyob Nplog teb xwb ces teb chaws txawm tawg lawm. Thaum sawv daws tawg tuaj mus rau Thaib teb, As Mes Lis Kas teb thiab Fab Kis teb lawm mas mam li siv ntau zuj zus tuaj.

    Hais txog zaj “Txiv Xaiv Foom Kom” mas yog XH Npuag Neeb Yaj mam li tuaj kho nyob rau As Mes Lis Kas, mam pib siv thiab mam luam tawm xyoo 2006 nyob rau La Crosse, WI xwb. Nyob hauv XH Npuag Neeb phau “Txiv Xaiv Foom Kom” no mas muaj TP Nyiaj Pov npe yog tus Nihil Obstat, thiab muaj tus tswv qhia nyob La Croose npe, tswv qhia Jerome E. Listecki, yog tus Imprimatur. Yog vim li no mas XH Npuag Neeb yeej ua raws kev raws cai lawm, nws hais nws cov zaj los yeej tsis txhaum lub Koom Txoos txoj cai lawm. Thiab TP Nyiaj Pov yog tus tau xyuas, tau kho tib si. Tej zaum yuav muaj tej lo lus los tej lub ntsiab lus uas TP pom tsis txog saib tsis txhua los muaj. Tiam sis yog hais txog ntawm phau ntawv xwb ces yeej tau cai ntawm tswv qhia lawm, ces yog ntawm lub Koom Txoos lawm.

    Yog li kuv xav hais txog niam Tsav Xyooj kab lus no:
    “KOM NEJ TO TAUB HAIS TIAS TXIV PLIG NYIAJ POV TSIS YOG TUS TSIM COV KEV CAI DAB QHUAS NO RAU HMOOB KAS TOS LIS SIV!”
    Muaj tseeb li nws hais, TP tsis tau tsim “kev cai dab qhuas” rau peb siv. Tiam sis TP Nyiaj Pov tau tshawb nrhiav thiab khaws Hmoob tej kev cai tej txuj. Thiab TP Nyiaj Pov yog tus uas xav kom peb Hmoob muab peb tej kev cai tej txuj ci tig los ua kev teev hawm Tswv Ntuj. Piv li hais tias yog sawv daws tuaj noj ib rooj qav ua ke, mas TP tsis xav kom peb cia li tuaj tes dawb tes npliag, nqa tsis tau ib yam ua yog yus Hmoob tuaj koom luag li. Ces TP tseem zoo li tus neeg tsa tsev, nws pib tso tau ib leej nyuag pob zeb rau hauv taw ntsa xwb, cov uas yuav tsa lub phab ntsa kom sawv thiab kom ruaj khov ces yog peb sawv daws xwb. Yog li peb puas yuav tuaj sib cav sib ceg zom zaws, hais tsis sib haum ces muab leej pob zeb taw ntsa ntawd ua ntia pov tseg kom tas? Kuv xav hais tias peb tsis muaj leej twg yog ib tug theologian es yuav los txiav tau hais tias zaj qhuab ke no tsis haum kev ntseeg los zaj txiv xaiv foom kom no tsis haum kev ntseeg. Peb los yuav tsis ntse tshaj TP Nyiaj Pov thiab. Mas tsis phim kom peb pheej yuav hais lo lus tias “zaj qhuab ke yog ua dab” los “zaj txiv xaiv foom kom yog ua dab.”

    Nej yuav hais tias “yog ua dab” vim yog Hmoob ua dab thiaj ua xwb. Yeej yog tseeb li ntawd thaum ub tiag, vim peb Hmoob tsis teev Tswv Ntuj, ces peb Hmoob tej kab ke tsuas kawg ua rau dab xwb. Nyem no, thaum peb los ntseeg ntuj lawm, peb ho muab yam puav hauv peb tej kab ke ntxeev los ua kev teev ntuj no ho txhaum qhov twg? Kuv xav mas tsis phim yuav txhaum li. Tiam sis peb sawv daws yuav tig los sib pab kho kom zoo tshaj thiab haum peb txoj kev ntseeg Kas Tos Liv tshaj xwb. Muaj ib txhia hauv no kuj pheej hais tias “tsis muaj nyob hauv Canon Law.” Yuav kom muaj kiag lo lus tias “Hmoob siv tau Qhuab Ke thiab txiv xaiv foom kom” no mas yuav tsis muaj. Thiab yuav kom hais hauv tias “Cov neeg Africans dhia tau qoj cev tau thaum teev ntuj” no mas yuav tsis muaj nyob hauv Canon Law li. Tiam sis lub Koom Txoos Vatican II twb txiav txoj cai li no:


    37. Even in the liturgy, the Church has no wish to impose a rigid uniformity in matters which do not implicate the faith or the good of the whole community; rather does she respect and foster the genius and talents of the various races and peoples. Anything in these peoples' way of life which is not indissolubly bound up with superstition and error she studies with sympathy and, if possible, preserves intact. Sometimes in fact she admits such things into the liturgy itself, so long as they harmonize with its true and authentic spirit.
    38. Provisions shall also be made, when revising the liturgical books, for legitimate variations and adaptations to different groups, regions, and peoples, especially in mission lands, provided that the substantial unity of the Roman rite is preserved; and this should be borne in mind when drawing up the rites and devising rubrics.

    Vim tej nqe lus li no mas TP Nyiaj Pov thiaj tau pib rhawv txoj kev kom peb Hmoob khaws tau tej yam muaj ntsiab zoo nyob hauv peb lub ntees pam tuag. Tiam sis yog nej cov XH los deacon coj zaj qhuab ke los zaj txiv xaiv foom kom mus hais rau nej tus Tswv Qhia tias, “Qhov no yog ua dab xwb,” yog nej hais li ntawd mas Tswv Qhia yeej tsis hais tias, “Nej ua tau” no ib zaug li. Vim nej tus tswv qhia twb tsis paub txog lub keeb kwm tias yog vim li cas thiaj muaj zaj no rau Hmoob siv.

    Thiab niam Tsav Xyooj kuj tseem tau hais lo lus no:


    “Tej kab ke pam tuag no lam tsim tsis muaj kev tso cai ntawm lub koom txoos…”


    Mas xav kom sawv daws to taub tias ua ntej yus hais mas yus yuav tsum xub mus nrhiav hauv paus hauv ntsis tag mam hais thiaj tsis yuam kev. Vim lub Koom Txoos yeej tso cai raws li nyuam qhuav hais saud, TP Nyiaj Pov uas yog ib tug tseem Hmoob hauv nruab siab tiag thiaj tau nrhiav kev kom Hmoob tau siv Hmoob teej tug ua kev teev hawm Tswv Ntuj.

    Kuv xav los txuas ntxiv me ntsis tias, zaj qhuab ke mas raws kuv paub nyuam qhuav kho ob lwm xwb, hos zaj txiv xaiv foom kom mas yog tawm thawj zaug xwb. Muaj ntau yam peb yeej yuav tsum tau rov kho. Yog li xav thov kom peb tsis txhob muab cov Protestants lo lus tias”yog ua dab” rov los siv thuam peb. Yog leej twg yog Protestant es nws siv, mas kuv xav tias vim nws tsis to taub peb txoj kev cai Kas Tos Liv, tiam sis yog nej twb yog ib tug Kas Tos Liv, nej siv, mas kuv kuj tu siab loj tias cas nej nrog luag rov rhuav nej pawg ntseeg thiab.

    Yam peb yuav ua yog tig rov los sib pab kho kom haum tshaj kom zoo tshaj xwb thiaj yog, tsis txhob pheej thuam thiab cem tus ub tus no. Tos sawv daws pheej muaj kev cov nyom li no, vim sawv daws tsis to taub ib yam, thiab yeej muaj tej yam tsis tau zoo txaus tiag, uas peb yuav tsum tau los sib koom tham txog thiab kho. Kuv xav tias txoj kev sib thuam sib ceg thiab sib cais ib pab tsis koom ib pab ntawd ntshai txhaum loj tshaj zaj qhuab ke los zaj txiv xaiv foom kom lawm, vim peb hla Yes Xus txoj cai uas qhia kom peb muaj kev sib nyiam sib hlub sib hwm thiab sib haum lawm. Thiab vim peb txoj kev ntseeg lub ntsiab tseem ceeb tsis yog peb lub ntees pam tuag, tiam sis ua cas zoo li peb muab lub ntees pam tuag los saib ua lub ntsiab tseem ceeb hauv peb txoj kev ntseeg lawm. Kuv xav nug tias, tus neeg tuag uas peb ua nws lub ntees siv zaj qhuab ke thiab siv txiv xaiv foom kom no txawm cia li automatically mus dab phem teb xwb xwb li lod?

    Lub ntees pam tuag yog kev thov ntuj pab tus tuag thiab yog kev txhawb siab rau tsev xyom cuab xwb. Tus neeg coj lub neej dawb huv haum Tswv Ntuj txoj cai, nws yeej tau mus saum ntuj, tiam sis tus neeg thuam Tswv Ntuj thiab tsis coj Tswv Ntuj txoj cai mus txog thaum kawg, nws yeej tsis tau mus saum ntuj. Tiam sis vim peb tsis paub hauv neeg nruab siab, txawm tus phem npaum li cas los peb ua kev thov ntuj rau nws, vim tej zaum muaj tej yam uas Tswv Ntuj kuj zam tau rau nws thiab. Qhov no peb tso siab rau Tswv Ntuj ua tus txiav. Txawm peb zaj thov ntuj yuav pab tau thiab tsis tau kom ib tug neeg tau mus saum ntuj los tsis yog tas dawb, peb zaj thov ntuj yeej pab tau rau lwm tus, vim peb ntseeg txog “the Communion of Saints.”

    Ib qho me me ntxiv: thaum TP Nyiaj Pov tso cai kom peb siv cov kev cai Hmoob no, mas TP yeej xub paub tas lawm hais tias peb muaj ib co Hmoob uas tsis nyiam Hmoob cov kev cai, yog li TP yeej ua tau ib txoj cai rau sawv daws tias, kom tus nyiam mam ua rau xwb, tus tsis nyiam mas tsis yuam. Thiab zoo li cov kev cai no mas yog ua rau cov laus (adults) ntau xwb. Tiam sis peb cov Hmoob pheej muaj cov tsis zoo siab li, lawv pheej xav yuam kom sawv daws yuav tsum ua ib yam coj ib yam nkaus mas thiaj txaus lawv siab. Thiab vim peb Hmoob muaj lub tswv yim hais tias, “yuav dawb txawm dawb kiag, yuav dub txawm dub kiag, txhob ua ib tug neeg muaj ob lub taub hau…” Lub tswv yim no, zoo kawg rau qhov tias peb yuav tsum tso plhuav txoj kev ntseeg dab ntseeg qhua tseg, yuav los ntseeg Tswv Ntuj ib leeg xwb. Nws txhais tias thaum peb twb los txais lub Cim Ntxuav ua neeg ntseeg tas lawm, mas peb tsis txhob mus ua neeb ua yaig ntxiv, tsis txhob kom lwm tus ua neeb saib yus ntxiv, tsis txhob mus ntseeg tej saub cuav mus saib tes saib hauj sam, tsis txhob siv khawv koob, (txawm yuav ua phem thiab ua zoo los tsis zoo siv khawv koob), thc… Peb tso dab tseg, txiav txoj kev teev dab ntseeg dab, tiam sis peb tsis yog hais tias tsis muaj dab no nawb, dab yeej muaj, tsuas yog peb tsis yuav nws lawm, tsis tiam nws lawm xwb. Tiam sis hais txog ntawm peb tej kab ke, peb tsis xav tias yam peb muaj, yam peb ib txwm ua hauv qub kev cai, yog peb muab tej txoj kab ke zoo hloov siv rau Tswv Ntuj yuav yog ib qho zoo, peb pheej xav tias yog ua li qub txawm yuav muab tej lus hloov txawm yuav muab tej yam tso tseg los yog ua dab xwb, ces ua rau sawv daws tsis muaj kev sib koom siab li.

    Kuv tseem xav teb niam Tsav Xyooj lo lus no thiab:
    “…Vatican II tsis tau hais tias kom muab lwm yam kev ntseeg los txuam rau kev ntseeg ntuj; tsuas hais tias kom hwm luag lwm kev cai teev hawm. Yog muaj tseeb li nej cov xib hwb hais ces cov Luteran yuav tsum koom tau cov Kas Tos liv? vim li cas tsis tau? peb twb teev ib tug tswv ntuj xwb ne?
    Vim li cas cov muslim thiab cov Christian ho koom tsis tau, peb twb ntseeg ib tug Tswv Ntuj xwb ne?”

    Kuv cov lus teb: Niam Tsav Xyooj, koj tsis yog ib tug neeg ruam, vim li cas koj thiaj tseem nug cov lus no? Yog koj twb tseem nug li no, tej zaum kuj muaj ib co tseem xav ib yam li ko thiab, ces kuv yuav tau los piav me ntsis raws li kuv paub. Kuv tsis to taub koj xav hais li cas thaum koj siv lo “muab lwm yam kev ntseeg los txuam rau kev ntseeg ntuj”? Kuv hais raws li kuv to taub, mas yog peb muab peb li kev cai coj los ntxeev ua kev teev ntuj mas tau, peb tsis yog yuav cia li ua nkaus li qub, ua ib toom teev dab, ces mam txuas ib toom teev ntuj. Yog twb muab kho tas, tsuas hais txog Tswv Ntuj lawm xwb los nej yeej tsis yib li, tseem hais tas zog tias yog ua dab xwb no ces qhov ntawd yog nej xav thiab coj raws li Protestant lub tswv yim xwb. Yog nej nyiam li ntawd los yuav tsis muaj neeg yuav yuam kom nej ua tej yam uas nej tsis nyiam. Tiam sis xav thov kom txhob hais rhuav lwm cov uas twb tau cai ua los ntawm tus tswv qhia lawm.

    Ntawm qhov uas hais tias cov Lutherans, lwm cov Christians thiab cov Muslims los koom tsis tau nrog peb yog vim li cas? Kuv xav teb koj hais tias, peb yeej xav kom lawv los koom nrog peb kawg, tiam sis lawv tsis kam xwb. Thiab kuv yuav tsis tuaj hais kom txhij txhua, vim kuv los yeej tsis paub txhij txhua thiab, tiam sis kuv yuav hais tej yam uas kuv paub thiab kuv xav tias tseem ceeb xwb. Tej yam ua kom peb sib koom tsis tau mas yog vim peb ntseeg ntau yam sib txawv uas los ntawm lub ntsiab kev ntseeg kiag los, nws tsis yog tej kab ke me me li peb Hmoob pheej sib cav txog xwb:

    1) Peb ntseeg hais tias Vaj Qhia yog tus los hloov Pob Zeb (Peter), thiab peb ntseeg hais tias Pob Zeb yog tus uas HT Yes Xus tsa los tuav thiab coj nws lub Koom Txoos nyob ntiaj teb no. Vaj Qhia txiav yam twg txog kev ntseeg mas peb yuav tau mloog thiab coj.Tiam sis lwm pab lwm pawg ntseeg mas lawv tsis kam ntseeg qhov no li, lawv tsis kam zwm rau ib tug hau twg li, leej twg hais tsis mus raws lawv kis ces lawv tawg kiag ua lawv ib ceg lawm xwb. Vim li no thiaj muaj ntau caum txhiab lub church protestants nyob thoob qab ntuj.

    2) Peb ntseeg hais tias nyob hauv thaj txi ntuj peb ua kev nco txog HT Yes txoj kev txom nyem, kev tuag thiab kev sawv rov los tib si, thiab peb muab Yes Xus txi rau Ntuj. Nws tsis txhais tias Yes Xus rov qab niaj hnub tuag dua, tiam sis nws txhais tias nyob hauv txhua thaj txi ntuj mas peb muab lub sij hawm tig rov qab mus rau thaum uas HT Yes Xus raug txom nyem ntawd , ces peb muab nws kev txom nyem nws kev tuag thiab kev sawv rov los txi rau ntuj xwb. Nco ntsoov tias lwm pab lwm pawg tsis muaj thaj txi ntuj, lawv muaj mus mloog xib hwb qhuab qhia thiab mus hu nkauj qhuas Vaj Tswv xwb.

    3. Peb ntseeg tias yog Yes Xus nyob hauv lub Cim Yug (Eucharist) tiag, tsis yog lam muab mov los cawv los ua piv txwv txog Yes Xus noj pluas mov kawg li cov Protestants xwb.

    4. Peb ntseeg tias muaj teb chaws them txim (Purgatory). Thaum ib tug neeg tuag, nws muaj peb qho chaw mus: a) yog nws coj lub neej dawb huv ncaj ncees thiab haum Tswv Ntuj txoj cai, nws yuav tau ncaj qha mus pem ntuj; b) yog tus neeg muaj tej yam kev txaug kev txhaum nyob hauv nws, tiam sis kuj tsis tsim nyog kom nws yuav tsum poob rau dab phem teb cov hluav taws kub tas mus li, mas nws yuav tsum tau mus them txim txhaum kom tas tso nws mam tau mus saum ntuj; c) yog tus neeg thaum ua neej nyob coj ib lub neej ua neeg phem lim hiam ntxub Tswv Ntuj thiab ntxub lwm tus ua kom nws tsis tsim nyog mus saum ntuj, mas nws yuav poob mus rau dab phem cov hluav taws kub thiab txhiab tas mus ib txhis. Cov Protestants mas lawv tsuas ntseeg tias mus saum ntuj thiab mus dab phem teb xwb.

    5. Peb muaj cai hwm cov leej ntshiab thiab vam khom lawv pab peb. Tus peb tso siab thiab thov heev tshaj mas yog Niam Mab Liab. Nco ntsoov tias peb tsis teev lawv li peb teev Tswv Ntuj. Peb vam kom lawv nrog peb thov ntuj pab peb xwb. Thiab peb yuav kawm kom paub lawv lub neej, ces peb siv lawv txoj kev ua neej nyiam Tswv Ntuj los ua piv txwv rau peb xyaum, peb thiaj yuav tau txais koob hmoov ib yam li lawv. Cov Protestants thuam hais tias cas peb cov Kas Tos Liv mus thov ib cov niag neeg tuag lawm. Ntawm peb mas peb ntseeg tias cov tuag, tsuas yog lub cev mus nyob hauv av tos lub caij yuav sawv rov los hnub kawg xwb, tiam sis tus ntsuj plig yeej ciaj ciaj sia, thiab yeej tseem hlub txog, xav pab txog peb cov tseem niaj hnub tawm tsam ntxwj nyoog hauv ntiaj teb no.

    6. Peb ntseeg txog tias tas ib tsoom neeg ntshiab muaj kev sib koom Tswv Ntuj lub txiaj ntsim (Communion of Saints). Raws kuv to taub me ntsis mas Tswv Ntuj lub txiaj ntsim yog HT Yes xus tej koob hmoov uas nws tsim los ntawm nws lub neej tej kev txom nyem kev tuag kev sawv rov los tib si thiab yog nws lub Cev thiab cov Ntshav nyob hauv lub Cim Yug. Thaum peb mus txais Yes xus lub Cev peb sib koom siab koom ntsws nrog tas ib tsoom ntseeg nyob hauv ntiaj teb uas tuaj noj Yes Xus lub Cev ib yam. Tsis tas li ntawd xwb, peb cov tseem ua neej nyob muaj cai thov ntuj rau cov tuag lawm thiab tseem nyob teb chaws them txim; cov nyob saum ntuj muaj cai thov ntuj rau peb cov tseem ua neej nyob. Yog li txawm cov dua toj lawm cov tseem ciaj nyob los muaj kev sib pab sib koom. Cov protestants li lawv yeej tsis muaj ib lo thov ntuj pab rau tus neeg tuag li.

    7. Peb hwm Niam Mab Liab ua HT Yes Xus niam thiab ua peb sawv daws leej niam. Peb ntseeg hais tias nws xeeb Yes Xus los ua neeg thiab nws tau yug Yes Xus los, tiam sis nws lub cev tsis tau puas ib qho, nws tseem yog ib tug nkauj xwb dawb huv (a virgin). Peb vam khom nws pab peb. Peb ntseeg raws li Vaj Qhia tau tshaj tawm hais tias Niam Mab Liab tau xeeb los tsis lo neeg lub keeb txhaum (Immaculate Conception of Mary), thiab Niam Mab Liab lub cev kuj tau nce mus saum ntuj lawm (Assumption of Mary). Tej yam no cov Protestants yeej tsis yuav ib qho li. Cov Muslims mas lawv hwm Niam Mab Liab tias nws yog tus yaj saub Yes Xus leej niam no xwb.

    8. Cov Muslim, lawv twb tsis ntseeg tias Yes Xus yog Tswv Ntuj leej Tub li, lawv saib nws yog ib tug yaj saub xwb. Thiab lawv tsis ntseeg txog leej Txiv, leej Tub, leej Ntuj Plig li peb, lawv tsuas muaj Allah xwb.

    Yog li peb pom tau tias qhov ua kom peb sib koom tsis tau, yog muaj kev sib tawg loj los ntawm tej lub ntsiab tseem ceeb nyob kiag hauv kev ntseeg lawm, ces nyias saib nyias qhov yog, peb thiaj sib koom tsis tau. Yuav kom sawv daws sib koom tau mas yuav tsum yog sawv daws ntseeg ib yam, tiam sis sawv daws twb tsis kam koom ib txog kev ntseeg li.
    Kuv thov nej mus nyeem cov lus uas lub rooj sab laj Vatican II taus txiav hauv no. Kuv tsuas coj cov lus tseem ceeb tuaj tso xwb. Nej xav mus nyeem kom tas txhia yam, nej mus nrhiav nyeem hauv internet, muaj tas nrho nyob hauv. Kuv tsis tau muab txhais ua lus Hmoob, vim tsis yooj yim thiab yuav siv sij hawm. Yog li nej xub mus nyeem ua lus Aas Kiv tso. Cov nyob Fab Kis, nej mus nrhiav nyeem ua lus Fab Kis

    Tus sau: Mim Yaj, niam Xyooj Ntawv Pov
    USA, 4hlis 2011
    Mim
    Mim
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 3770
    Date d'inscription : 2009-10-16

    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Empty Re: Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg?

    Post  Mim 19th May 2011, 11:13 am

    Tais Tooj,

    Tiag mas kuv tseem tis tau npaj tias yuav muab tuaj tso rau hauv no vim yog peb kev sib tham sib pauv tswv yim xwb. Tiam is yog koj twb ho coj tuaj lawm los kuj tsis ua cas, vim peb yeej tsis tau pom qab yuav txiav txoj twg kom meej, peb yuav tsum tau muaj ob tog tuaj sib hais. Tsis tas li ntawd xwb, peb kuj yuav tau sib pab thov kom Tswv Ntuj leej Ntuj Plig Ntshiab tuaj qhib peb lub tswv yim kom peb pom tau txoj kev uas yog txoj yog rau peb sawv daws taug.
    Maiv Tooj
    Maiv Tooj
    Tswv Cuab Hmong Catholique
    Tswv Cuab Hmong Catholique


    Messages : 5527
    Date d'inscription : 2009-08-18

    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Empty Re: Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg?

    Post  Maiv Tooj 20th May 2011, 9:08 am



    Nyob zoo Mim,

    Koj cov lus nov yog ib cov lus tseem ceeb, lus nyiaj lus kub. Txawm tias tsis tau yog caij los kuv xav tias muab tso rau sawv daws paub txog lub keeb kwm ntawm kev ntseeg thiab kab lis kev cai Hmoob.

    Ntawm peb Hmoob Ntseeg mas kuv pom yam puav uas kuv xav hais rau sawv daws yuav tsum lim xeeb me ntsis. Zoo li koj twb tau hais ob peb zaug thiab nyuam qhuav hais los saud: Yam li thaum lub hauv paus, cov laus lawv yog txiv neeb loj, khawv koob hwj huaj los paub, tab sis thaum lawv txiav txim siab tso kev teev DAB tseg mas lawv tso tiag tiag li, lawv tsis rov mus saib yaig, ua neeb, ua khawv koob, fiv yeem, fiv tej laus ntxiv lawm. Cov uas lawv tau nrog Txiv Plig nyob ua ke muaj tshuaj mas kuv twb tsis hais, yam li peb cov uas ua Ntuj Kev Cai tag es teb chaws tawg, poob nrog Koom Tsha, tsis muaj tshuaj kho, nyob yaj sab txom nyem heev...Thaum muaj mob twb tsis nco txog yuav mus ua neeb, tsawv neeb li...Tab sis ziag no mas kuv pom cov ntseeg, xyov yog lawv los ntseeg ua dab tsi? Puas muaj tus yuam lawv los ua neeg ntseeg? Cov ntseeg tam sim no, kev cai dab qhuas kuj tsis paub, khawv koob hwj huam kuj tsis muaj, Ntuj kev cai kuj paub ib kuag thiab xwb...Ces hais tias ua Ntuj Kev Cai no tab sis ho paub Ntuj Kev Cai tsis ti qab nto hauv, ces tseem niaj hnub mus ua dab ua qhua li koj hais saud...Kuv pom lawv ua tej yam mas kuv kuj tu siab kawg nkaus li...

    Dua li, kuv xav hais me ntsis txog ib haiv neeg tej kab lis kev cai thiab txuj ci.

    Ib haiv neeg, yog tsis muaj kab lis kev cai thiab txuj ci ces tsis yog ib haiv neeg. Kuv tseem nco ntsoov ib tug hluas Hmoob Cob Tsib hais rau kuv tias: "Thaum nws nyob Cob Tsib teb, lawv caw txhua haiv neeg mus sib txoos, kom nyias nthuav nyias txuj. Thaum ntawd lawv yog ib cov hluas xwb, cov laus nyob pem zos yaj sab tag...Tswv Qhia hais kiag ces lawv tsis pom qab ua li cas, vim lawv tsis paub dab tsi li...Ces lawv cia li pom kiag tias yus tsis muaj txuj ci kev cai dab tsi ces yus tsis yog ib haiv neeg lawm..." Nws thiaj hais tias yus cov txuj ci kab lis kev cai mas tseem ceeb heev.

    Ntawm kuv tus kheej los kuv hais ib yam li tus tub ntawd hais thiab, luag yuav saib peb muaj nqes, tsis yog peb txawj txawj ntse ntse, kawm ntawv siab siab. Luag yuav saib peb muaj nqes yog peb muaj peb txuj, peb kab lis kev cai, peb thiaj tsim nuj, peem tsheej HAIV. Yog peb muab peb tej kab lis kev cai txuj ci saib tsis raug nqe, peb mus vuag luag txuj luag ci, peb yeej yuav tsis tsim nqe ib sid. Kuv pom hauv peb cov kab lis kev cai, txuj ci mas qhia tau rau peb paub tias:

    PEB AHIV HMOOB YOG IB HAIV NEEG MUAJ VAJ MUAJ FW, MUAJ HUAB TAIS VAJ NTXWV. Nej sim ntsia tej kev cai rub rooj, tej lus lawv hais, tej kev txaum yim mas yog ib qhov yam ntxwv muaj tsim, muaj fij xws heev. Nws sam hwm tau zoo nkauj heev...Txawm yog lub rooj ntoo me me txij dab taws xwb los yog lub rooj lawm, cov pib cawv, tsis muaj txiav xyoob ua xwb los yog lub npe pib cawv. Qhov nov, kuv xav tias yog Peb Hmoob poob teb chaws, swb rog ais lawv muab Huab Tais Hmoob tua lawm, Hmoob thiaj tawg tsis muaj lub rooj nyiaj rooj kub, tsis muaj lub pib nyiaj pib kub li Huab tais Vaj Ntxwv li, tab sis Hmoob tseem coj tus yam ntxwv thiab lub npe, rau tej twg tsis pov tseg. Qhov nov ces yog peb tseem ceev peb lub hwj chim HAIV Hmoob. Yog yam dab tsis los peb yuav tsum muab tso tseg kom tas, ho mus khaws luag txuj, mus sib khawm, npuaj nraub qaum, sib hnia...Qhov nov puas phim Peb Hmoob? Puas yog Peb Hmoob?

    Peb ua neeg, peb txhob pom qhov twg muaj zog ces peb dhia mus qhov ntawd, luag txawm yuav zoo npaum li cas los nco ntsoov tias tsis yog peb li.

    Yog peb tsis txhim kho, peb niaj hnub sib lauj sib thuam xwb ces thaum twg los peb yeej yuav poob mus xwb. Yam li niaj hnub sib thuam, sib txov, tab sis tsis muaj ib tug twg yuav mob siab hlo los sau ib qho keeb kwm tseg, los khaws ib qho txuj tseg li. Txhob xav xwb, xav mas tu siab heev...


    Mim, kuv nyiam koj los lus hais tias: "Tsis yog cov kab ke pam tuag ntawd yuav coj tau ysu me pem Ntuj Ceeb tsheej, yog yus kev cog ntawm tus kheej hauv yus lub neej niaj hnub yuav coj tau yus mus pem Ceeb Tsheej..." Kuv los yeej ib txwm xav li koj xav no thiab. Ua tsaug mog.

    Sponsored content


    Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg? Empty Re: Hmoob Ntseeg Catholic yuav taug txoj kev twg?

    Post  Sponsored content


      Current date/time is 19th April 2024, 5:45 am